Ko vajadzētu zināt pirms lietota 'Opel Insignia' iegādes  (80)

"Quadratisch, praktisch, gut." Šis šokolādes ražotāja "Ritter" reklāmas sauklis ir tik trāpīgs, ka uzsvērti praktiskās dabas dēļ neviļus tiek attiecināts arī uz citiem vācu produktiem. "Opel Vectra", ko ražoja līdz 2008. gadam, bija ja ne taisni kvadrātveida, tad kantaina un praktiska gan.

Vienīgā ekstravagantā atkāpe bija "Signum" – neparasts hečbeks ar pagarinātu riteņu bāzi. Komerciāli "Vectra" pārāk neveicās un mājas tirgū tā atpalika ne tikai no "VW Passat", bet arī no "Mercedes-Benz" C-klases, "Audi A4", 3. sērijas BMW un "Škoda".

"Insignia", kas dīleru salonos nonāca 2008. gada beigās, visu vajadzēja mainīt. Viena joma, kur tas izdevās bez kādām iebildēm, bija dizains, kas uz "Opel" marku lika palūkoties citām acīm. Jauno modeli apbēra ar dažādiem tituliem, un tas kļuva par 2009. gada Eiropas Gada auto laureātu.

2009. gadā "Opel" sāka izgatavot "Insignia OPC" ar 2,8 litru V6 benzīna turbodzinēju un 325 ZS. Tehniskie dati solīja sprintu no vietas līdz 100 km/h sešās sekundēs.

2013. gadā rudenī klajā nāca "Insigina" modernizētā versija. Ārēji to viegli atpazīt pēc citādiem lukturiem, taču bija arī tehniska rakstura jaunumi: motoru paletei pievienoja jaudīgus benzīna turbomotorus un dīzeļdzinējus, konstruktori bija pieķērušies arī balstiekārtai. Arī kabīni skāra izmaiņas – bargi kritizēto viduskonsoli ar daudzajām pogām nomainīja vienkāršots risinājums ar lielu, skārienjutīgu ekrānu.

2013. gadā bija kārta "Country Tourer" universālim ar nedaudz palielinātu klīrensu un plastmasas uzlikām – tā bija "Opel" atbilde uz "Passat Alltrack", "A4 Allrad" un "Outback".

Lai gan prese auto uzņēma atzinīgi un toni pazemināja pat skaļākie Riselsheimas spēkratu kritiķi, panākt pieprasījuma izmaiņas tā īsti neizdevās. Tomēr 2012. gada pavasarī "Opel" bija izgatavojis 500 tūkstoš "Insignia", no kurām 40% bija universāļi.

Otrās paaudzes "Opel Insignia" plānots izlaist 2017. gadā.

"Insignia" tika radīta uz platformas "Epsilon II", kas paredz šķērsām novietotu dzinēju un līdztekus priekšējai piedziņai arī pilnpiedziņu. Platformas biedri bija "Saab 9-5 II" un dažādi "General Motors" ASV marku modeļi.

Auto ražoja ar trim virsbūvēm: universāļa, sedana un hečbeka. Divi pēdējie izskatās vienādi – pluss, ja patīk sedana stils, bet negribas upurēt praktiskumu.

Tāpat kā konkurents VW, arī "Opel" saviem pircējiem piedāvāja plašu, kaut ne pilnīgi harmonisku dzinēju klāstu. Līdz modernizācijai 2013. gadā "Insignia" varēja izvēlēties ar 1,6 litru benzīna dzinēju (115 ZS), 1,4 litru turbodzinēju (140 ZS), 1,6 l turbo (180 ZS), 1,8 litru atmosfērisko (140 ZS), 2 litru turbo (220 vai 250 ZS), 2,8 litru V6 turbo (260 ZS) un 2,8 litru V6 ar 325 ZS, kas bija rezervēts OPC. Dīzeļu flangā 2 litru dzinēji ar 110, 131, 160 ZS, kā arī paaugstinātas jaudas biturbo motors ar 195 ZS un 400 Nm.

Pilnpiedziņas transmisija bija paredzēta diviem jaudīgākajiem dīzeļiem, benzīna mašīnās – ar 220 vai 250 ZS motoru. V6 mašīnām pilnpiedziņa bija standartā.

Tiem, kas pārnesumus nevēlas slēgt paši, "Opel" piedāvāja sešu pārnesumu automātisko kārbu, kas nebija pieejama vienīgi ar pašiem vājākajiem dzinējiem. Savukārt, izvēloties sistēmu "FlexRide", vadītājs varēja pārslēgt piekares un citus iestatījumus.

"EuropNCAP" triecientestā "Insignia" saņēma piecas zvaigznes. No drošības jomas vēl jāpiemin sānu drošības spilveni aizmugures pasažieriem, adaptīvie lukturi un "Opel Eye" sistēma, kas prata nolasīt dažas ceļazīmes un brīdināt, ja auto novirzās no joslas.

Komforta ziņā "Insignia" pircējiem sevi nevajadzēja ierobežot – bija pieejama pat priekšējo sēdekļu ventilācija. Priekšējie sēdekļi vispār ir īpašs "Opel" lepnums, jo tos kā ļoti ergonomiskus bija apstiprinājuši Vācijas muguras veselības speciālisti.

Pat septiņu gadu vecumā "Insignia" labā joprojām runā dizains. Līdzīgu spēju pretoties laika zobam ar kvalitāti un noformējumu demonstrē arī salons.

Gaitas īpašību un vadāmības ziņā "Insignia" nepiedāvā neko vienreizīgu, tomēr tas ir drošs, stabils un gariem braucieniem piemērots auto.

Cena! Teorētiski "Insignia" iespējams iegādāties par 6500 eiro, tomēr gudrāk piemest pāris tūkstošu un skatīties uz auto, kas nav nobraukti vai pavisam "pliki", kā arī vērtēt kandidātus, kuri izgatavoti pēc 2010. gada jūlija.

Kaut ne klusākais, no dzinējiem par optimālo izvēli uzskatāms 160 ZS dīzelis, it īpaši kombinācijā ar sešu pārnesumu automātisko pārnesumkārbu.

Tehnisko apskašu rezultāti Vācijā liek domāt, ka "Opel" ir izdevies uzticams auto, kas necieš no rūsas un kam nav izteiktu defektu.

Viena joma, kur "Insignia" atpaliek no konkurentiem, ir universāļa "Sports Tourer" bagāžnieka ietilpība: 540–1530 litru ("Passat" (B7) 603–1731 l). Hečbeks uzņem gandrīz tikpat daudz, taču zemāks jumts placina frizūras aizmugures pasažieriem, kuriem jau tā ir pašauri gan platumā, gan garumā. Pārredzamība arīdzan nav "Insignia" stiprā puse.

Bagāžnieka slēdzis – "Insignia" īpašnieki sūdzas, ka nācies mainīt bagāžnieka slēdzi. Iemesls: ziemas apstākļos bojāti kontakti. Jauna detaļa maksā 22 eiro, maiņa – 36 eiro.

Pilnpiedziņa. Bojāts blīvslēgs starp "Haldex" sajūgu un aizmugurējo reduktoru var izraisīt eļļas noplūdi, kā rezultātā pilnpiedziņas "Insignia" kļūst par priekšpiedziņas. Potenciālās izmaksas ir no 280 līdz 1200 eiro.

Virpuļvārsti. Ieplūdes kolektorā uzstādīto vārstu uzdevums ir pie noteikta režīma radīt gaisa turbulenci. Līdz 2010. gada vidum ražotajos dīzeļos vārstu detaļas varēja doties "brīvsolī", no sākuma "padzīvojoties" starp vārstiem un virzuļiem un tad sabojājot turbīnu. Daļu maiņa un darbs šajā gadījumā maksā 400 un 190 eiro.

Elektriskā sistēma. Līdz 2010. gada ražotajos auto programmatūras kļūme varēja izraisīt akumulatora izlādēšanos.

Navigācija. "Navi DVD 800" navigācija var būt grūti izturams pacietības tests. Labāka un ātrāka ir 900. navigācija, ko sāka piedāvāt 2011. gada augustā.

2009. gada beigās ražotājs atsauca auto ar divu litru dīzeli, lai nomainītu programmatūru. Indikācijas: nevienmērīga dzinēja darbība, iespējamās sekas – kvēpa filtra pārkaršana.

2010. gada beigās "Opel" atsauca tā paša ražojuma gada auto, lai nomainītu vadītāja drošības spilvena moduli.