'Gada motocikls': klasikas un leģendu atgriešanās  (23)

Starp konkursam pieteiktajiem dalībniekiem līdzās motociklu pasaules milžiem un savu vārdu nostiprinājušajiem zīmoliem kā BMW, "Honda", "Harley-Davidson", KTM, "MV Agusta", "Husqvarna", "Yamaha", "Can-Am" šogad ir arī pārsteigums – franču "Mash" un nesen atjaunotā itāliešu marka SWM. Tāpat jaunā izpildījumā ir atgriezies leģendārais "Africa Twin".

"Mash" ir 2014. gadā dibināta franču kompānija, kas rūpnīcās Ķīnā ražo maza tilpuma dzinēja (125; 250; 400 kubikcentimetru) motociklus pārsvarā sešdesmito un septiņdesmito gadu stilā. Retro dizains tagad ir modē, tāpēc nav brīnums, ka "Mash" 125 kubikcentimetru motocikli, kuru vadīšanai pietiek ar autovadītāja apliecību, ir starp pārdotākajiem savā klasē tādās Eiropas siltajās zemēs kā Spānija, Francija un Portugāle.

"Latvijas Gada motocikls" konkursā piedalās lielākie "Mash" modeļi – "Scrambler" un "Adventure" ar 400 kubikcentimetru tilpuma dzinējiem, kas ir ne vien mazākie, bet ar cenu nedaudz zem 5000 eiro arī lētākie braucamrīki Latvijas konkursa vēsturē.

"Scrambler" ieturēts labākajās klasisko motociklu tradīcijās tik ļoti, ka aizmugurē atstātas trumuļu bremzes, un viss ir maksimāli vienkāršs un saprotams. Jāatzīmē, ka "Scrambler" dizains visai tuvu līdzinās tāda paša nosaukuma "Triumph" motociklam.

400 kubikcentimetru "Honda" replikas dzinēju gan baro par klasisko karburatoru modernākā iešprice. Tāpat motociklam līdzās neitrālā pārnesuma un virzienrādītāju indikatoriem ir tādas 60. gadu izpratnē ekstras kā degvielas līmeņa brīdinājuma un dzinēja kļūdas lampiņas, kuras saules staros gan izrādās praktiski neredzamas.

Braukt ar "Scrambler" ir pagalam viegli un klasiski. Jau uzsēžoties un satverot stūres ragus, pārņem sajūtas kā laukos uz sava vecā "Voshod" 3M, tikai jaudas 26 zirgspēku "Srambler" viencilindra motoram, protams, ir vairāk.

Negaidot nekādus brīnumus no tāda tilpuma motoriņa, kurš vairāk piemērots pilsētai, braukšana patīkami pārsteidz. Bez liekas piepūles motocikls paātrinās līdz pieklājīgam ātrumam un arī priekšā braucošo automašīnu var apdzīt bez problēmām. Savukārt, iebraucot meža celiņā un iestūrējot pļavā, ko motocikla nelielais svars bez grūtībām atļauj, pilnīgi pārņem patīkamas "Motociklu vasaras" un klasisko javiņu braukšanas sajūtas.

Otrs konkursam pieteiktais "Mash" modelis "Adventure" jau tēmē uz augstāku plauktu – ceļojumu motociklu. Tā dizains ieturēts mūsdienu ceļojumu motociklu manierē, tas ir augstāks, ir pieejamas bagāžas kastes, bet degvielas tvertnes tilpums ir 19 litri.

Nelielais svars mazos lauku celiņos ir bonuss, mocis viegli vadās un nav bail, ka to varētu nesavaldīt vai būtu grūti piecelt, ja tomēr gadās apgāzt. Taču uz šosejas sajūtos mazliet garlaicīgi, droši vien tāpēc, ka šajā klasē biežāk braukts ar lielākiem braucamajiem, kaut nebūtu pamata gausties, ja motocikls pilnīgi normāli iekļaujas satiksmē.

Bremzes 151 kilogramu vieglajam "Adventure" šķiet par vāju, katrā ziņā par asām tās nevar nosaukt. Taču kopumā jāatzīst, ka motocikls savu transporta funkciju pilda atbilstoši dzinēja tilpumam, cenai un vienkāršībai.

"Honda Africa Twin" ar 750 kubikcentimetru dzinēju bija leģendārs motocikls, kuru ražoja no 1989. līdz 2003. gadam. Tagad "Africa Twin" ir atgriezies ar jaunu modeli – 93 zirgspēku CRF1000L. Tā 18,8 litru benzīna tvertne ļauj ar vienu uzpildi nobraukt līdz 400 kilometriem, sola ražotājs. Konkursa ietvaros izmēģināju "Africa Twin" ar automātiskos ātrumkārbu.

Tāpat kā citiem šīs klases motocikliem, "Africa Twin" ir elektroniski maināmi braukšanas režīmi, kas pielāgo jaudas un vilkmes kontroles parametrus ceļa apstākļiem un braucēja vēlmēm. Ja uz zemes celiņa gribas kārtīgi izspolēt – vilkmes kontrole ir jāatslēdz. Motociklam ir pilnībā regulējama piekare, taču ne elektroniska, kā tas ir, piemēram, BMW un KTM piedzīvojumu motocikliem.

Elektroniskās vadības ātrumkārba darbojas standarta, dinamiskajā un manuālajā režīmā, kā arī paralēli ātrumus jebkurā brīdī var mainīt manuāli ar taustiņiem uz stūres, vai klasisko kājas ātrumu pārslēdzēju. Atšķirība starp standarta un dinamisko kārbas režīmu ir labi jūtama. Jāatzīst, ka braukšana ar automātisko kārbu (lasi – nespaidot sajūgu) ir visai ērta.

Ar automātisko ātrumkārbu aprīkots arī otrs konkursa dalībnieks no "Honda" – NC750XD. Šis motocikls zīmīgs ar to, ka vietā, kur klasiski ir degvielas tvertne, tam atrodas samērā ietilpīgs bagāžnieks. Savukārt bāka atrodas zem sēdekļa un ir uzpildāma caur vāciņu, kas atrodas zem paceļamas pasažiera sēdvietas.

Uzmanību piesaista arī elektroniskais mērinstrumentu panelis, kur tahometra indikators uz displeja maina krāsu no zaļas līdz sarkanai atkarībā no motora apgriezienu skaita un nepieciešamības pārslēgties uz augšu vai leju.

BMW radījis jaunu sporta tūrisma motociklu ar boksera jeb opozītdzinēju R1200RS. Divu cilindru 1170 kubikcentimetru dzinējs ar 125 zirgspēku jaudu, kā jau nojaušams, neliek vilties. Motocikla paātrinājums pat bez pārlieku dziļas gāzes roktura pagriešanas un augstiem apgriezieniem ir iespaidīgs. Jau pie otrā trešā roba der paskatīties spidometrā.

Apbrīnojama konstruktoru spēja radīt lielu motociklu, uz kura sēžot un to vadot pilnībā nejūt ne tā svaru, ne izmērus. Vadīšana ir pasakaini viegla un vēja aizsardzība tāda, ka vadītājs var nevilšus atjēgties, ka atļautais braukšanas ātrums ir pārsniegts jau gandrīz divkārtīgi, bet gaisa spiediens uz vadītāja ķermeņa par to neliecina.

Nerunājot par to, ka motocikls ir ērts, vēl viena ekstra, pie kuras ātri var pierast – motociklam ātrumus var pārslēgt bez sajūga izspiešanas un gāzes nomešanas, kas izrādās visumā ērti.

Sportiskai ceļošanai radīts arī "MV Agusta" modelis "Turismo Veloce 800". Pirmais, kas iekrīt acīs, ir satriecošais itāļu dizains, pie kura ir piedomāts viesiem "MV Agusta" modeļiem. 800 kubikcentimetru trīscilindru dzinējs rada augstas frekvences skaņu, kas mudina uz sportisku braukšanu.

Motocikls aprīkots ar elektronisko piekares un dzinēja kontroli, ko var mainīt atkarībā no braucēja ieskatiem, pasažiera un kravas esamības vai neesamības un ceļa apstākļiem. Visas šīs regulēšanas iespējas savietojot vadības displejā, tas šķiet raibs un nepārskatāms, bet nu tas jau arī pierašanas jautājums.

Pie braukšanas īpatnībām var pieminēt īpašību, ka vismaz bez pasažiera un kravas, bremzējot bija vērojama pamatīga svēršanās uz priekšu un priekšējās dakšas iegrimšana. Kopumā rodas subjektīvas sajūtas, ka motocikls izskatās labāk, nekā uz tā ir braukt.

Lielākais braucamrīks konkursā, par kura piederību motociklu klasei var diskutēt (tā vadīšanai pietiek ar B kategorijas tiesībām), ir kanādiešu ražotāja "Can-Am" tricikls "Spyder" F3T. Ņemot vērā faktu, ka "Can-Am" pieder "Bombardier" kompānijai, kas bez vilcieniem un lidmašīnām ražo arī ūdens un sniega motociklus, nav brīnums, ka "Spyder" savā ziņā līdzinās sniega motociklam uz riteņiem.

Par 19 000 eiro nopērkamais braucamais ar trīscilindru 1,3 litru dzinēju var lepoties ar augstu komforta līmeni, ko īpaši izceļ fakts, ka "Spyder" stāv uz trīs riteņiem un krustojumos, gaidot zaļo signālu, var relaksēties, ne drusku nepakustinot kājas. Motociklu bremzē ar kājas pedāli, bet ātrumkārba ar atpakaļgaitu ir daļēji automātiska – uz lielāku pārnesumi vadītājs pārslēdzas ar taustiņu, bet uz leju elektronika pārnesumus pārslēgs pati (bet var to darīt arī manuāli).

Trīs riteņi arī nozīmē citu braukšanas stilu nekā uz klasiskā motocikla. Ja parastais motocikls līkumā sasveras, tad ar "Spyder" tas nav izdarāms, tāpēc var nākties kantēt ar ķermeņa sasvēršanu līkuma virzienā vai arī samazināt ātrumu. Tāpat katra sīka stūres pagriešana, sevišķi lielākā ātrumā, var jūtami mainīt "Spyder" līdzsvaru.

F3T ir ceļošanai piemērots "Spyder" modelis – tam ir ietilpīgas bagāžas kastes un 27 litrus liela benzīna tvertne, kas ar vienu uzpildi ļauj nobraukt līdz 400 kilometriem. Katrā ziņā braukšana ar "Spyder" jau pats par sevi ir piedzīvojums.

Arī komfortabls, bet pavisam noteikti īsts motocikls, ir konkursa dārgākais dalībnieks "Harley-Davidson" "Street Glide", kura cena ir, sākot no 25 600 eiro. 1690 kubikcentimetru motors strādā iespaidīgi gan jaudas, gan skaņas ziņā. Motocikls iet tik stabili, ka aiz lielā vējtvera patieso ātrumu var nesajust, ja neparaugās spidometra ciparnīcā. Tiesa, pie lielāka ātruma par to atgādina arī kājas, kuras nav pasargātas no vēja uz sāk izjust gaisa pretestību.

Visīstāko cīņu ar vēju tikmēr var izbaudīt uz "Forty-Eight", kas pieder mazākajiem hārlijiem – "Sportster" sērijai. Tiesa, neliels tas ir tikai izmēra ziņā, jo 1200 kubikcentimetru motoru par mazu nenosauksi. Tāpēc galu galā "Forty-Eight" ir mazs un liels reizē.

Braucot ar šo motociklu, var pilnībā izjust tā spēku un motobraukšanas būtību. Arī skaņa pastiprina efektu, un ir jāpiekrīt, ka "Harley-Davidson" ir īpaša marka, kas parastu braucienu padara sevišķi baudāmu. Lielam ātrumam šis motocikls gan mazāk piemērots, jo pretvēja spiediens kļūst pamatīgs, un ir jānopūlas, lai kājas paliktu uz kāpšļiem.

Salīdzinot ar iepriekšējo "Forty- Eight" modeli, pirmā atšķirība jūtama jau sēdeklī, kurš ir kļuvis ērtāks un ar izteiktāku pacēlumu aizmugurē, kas novērš noslīdēšanas iespēju no tā, kad izmanto 1,2 litru dzinēja sniegto paātrinājuma iespēju. Tāpat jaunajam modelim ir uzlabota piekare un bremzes.

"Forty-Eight" stila īpatnība – spoguļi novietoti zem stūres, nevis virs tās. Taču pārskatāmība tajos ir laba.

Par to, ka modē pēdējos gados nākuši retro stila motocikli, liecina kaut vai "Mash" markas parādīšanās un ielās novērotais. Arī "Yamaha" to ņēmusi vērā un radījusi 60. gadu "Cafe racer" stilistikā ieturētu motociklu XSR 900.

Motocikls iepatīkas, jau uzsēžoties un iedarbinot 847 kubikcentimetru dzinēju ar patīkamo, vienmērīgi dūcošo skaņu. Arī gaitā motora darbība neliek vilties un saglabā maigu žūžošanu, tai pat laikā, sniedzot labu jaudu.

Motocikla tēlu palīdz ieturēt pārdomāti dizaina elementi, piemēram, apaļais aizmugures lukturis. Bet apaļais spidometrs vienā ekrānā ietver visus nepieciešamos instrumentus, turklāt ekrāna rādījumi ir labi redzami arī saules gaismā.

Nekāda sakara ar retro stilu nav KTM motociklam "Super Duke" 1290 GT, kurš radīts komfortablai un jaudīgai ceļošanai, kā savā tīmekļa vietnē norāda ražotājs. Par to, ka 1300 kubikcentimetru 173 zirgspēku motors ir jaudīgs, šaubu nav, taču par komfortu un iespēju šo jaudu izbaudīt rodas jautājumi. Standarta sēdeklis ir tik ciets, ka pēc īsa brauciena ir sajūta, it kā sēdēts uz dēļa, kurš pārvilkts ar audumu. Personīgi man brauciens ar "Super Duke" nelikās aizraujošs, kaut vai salīdzinot ar augstāk minēto, daudz vienkāršāko XSR 900.

Tāpat kā citiem augstas klases motocikliem, arī "Super Duke" piekare un vilkmes kontrole regulējama elektroniski ar podziņām, sekojot izmaiņām displejā. Piekare uzstādāma trīs standarta pozīcijās "komforts", "iela" un "sports". Bet dzinēja un vilkmes kontrole pozīcijās "iela", "lietus" un "sports", kas nodrošina optimālu jaudu un drošību dažādos apstākļos.

Ja virzienrādītāju lampiņas, kas pašas automātiski atslēdzas, motobūvē nav nekāds jaunums, "Super Duke" ir arī īpašāka ekstra – degvielas tvertnes malās iestrādāti diožu lukturi, kuri automātiski ieslēdzas, motociklam sasveroties, lai labāk izgaismotu pagriešanās virzienu.

Šogad konkursā "Latvijas Gada motocikls" piedalās trīs bezceļu enduro motocikli – "Husqvarna 701 Enduro", KTM "Enduro 690" un SWM R500R. Ja pirmo divu ražotāju vārdi ir labi zināmi, tad par SWM ārpus motosporta nišas dzirdēts mazāk.

SWM ir septiņdesmitajos gados dibināta itāļu kompānija, kas līdz 80. gadu vidum ražoja enduro motociklus, bet tad darbību pārtrauca. Kompānija atkal atgriezās 2014. gadā ar jauniem modeļiem enduro, krosa, supermoto, ielas un piedzīvojumu motociklu klasē.

Visi trīs konkursam pieteiktie enduro motocikli ir ar sešpakāpju ātrumkārbu un samērā augsti, tā ka zemi var aizsniegt tikai ar pirkstgaliem. Motociklu specifika ir tāda, ka tie paši mudina nobraukt no ceļa un izmēģināt tos viņiem piemērotā vidē, drīz vien meklējot izciļņus un nogāzītes, kurus šķērsot, cik nu to atļauj piemērota ekipējuma un prasmju trūkums.

Tīri subjektīvi vislabāk no visiem trim iepatikās KTM, ar kuru braukšana šķita visvienkāršākā, taču jāņem vērā, ka to varēja veicināt fakts, ka "Enduro 690" bija aprīkots ar visgludākajām riepām, salīdzinot ar konkurentiem.

Secinājums viens – ar šiem motocikliem, lai tos pilnībā izbaudītu, jāapgūst prasmes un jābrauc ķert adrenalīns ārpus asfaltētajiem ceļiem.