"SSC Tuantara" šasija un virsbūve ir pilnībā pašu izstrādāta – tās pamatā ir oglekļa šķiedras korpuss. No šī materiāla izgatavoti arī virsbūves paneļi. Pateicoties tam, automobilis sver tikai 1247 kilogramus.
Jaudīgais spēka agregāts gan ir aizgūts – to izgatavojusi Losandželosā bāzētā nelielā kompānija "Nelson Racing Engines". Sākotnēji SSC solīja savā superauto uzstādīt septiņu litru motoru, bet gala variantā tā darba tilpums ir 5,9 litri. Visticamāk, dzinējs ir būtiski pārveidots kāda lielā autoražotāja agregāts.
Ar parastā degvielas uzpildes stacijā nopērkamu benzīnu motors attīstīs maksimums 1350 zirgspēku, bet ar bioetanolu (E85) tas spēs sasniegt 1750 ZS. Transmisija – sešpakāpju sekvenciālā, ko izstrādājusi itāliešu kompānija "Cima", līdzīgu pārnesumkārbu izmanto arī "Pagani Zonda", "Koenigsegg" un "Gumpert Apollo".
Pateicoties 1750 ZS motoram, "SSC Tuatara" ir potenciāls kļūt par visātrāko sērijveida automobili pasaulē. Tomēr tas noteikti ir visjaudīgākais, jo "Bugatti Divo" ir 1500 ZS, bet "Hennessey Venom F5" – 1600 ZS. Vairāk attīsta tikai "Arash AF10" (2100 ZS) un "Devel Sixteen" (5000 ZS), bet šie solītie superauto pagaidām ir tikai koncepta statusā.
Kompānija dibināta 1998. gadā un tai nav nekādas saistības ar leģendāro inženieri Kerolu Šelbiju – nosaukumu tā ieguvusi par godu savam dibinātājam un vadītājam Džerodam Šelbijam. Turklāt šis nav pirmais amerikāņu uzņēmuma izstrādātais superauto, tāds bija "SSC Aero", kas vizuāli atgādināja "Lamborghini Diablo", tā ekstrēmā versija "SSC Ultimate Aero TT" 2007. gadā spēja sasniegt 412 km/h.