Kad motošoseja ir "asinīs" – saruna ar Baltijas čempionu Ivo Vinniņu

Tāpat 2024. gada sezonā Ivo pietrūka tikai pavisam nedaudz, lai pārspētu "Nemuno Žiedas" trases rekordu, kur sacensību dienas kvalifikācijas braucienos viņš sasniedza savu personīgi labāko trases laiku – 1:09.796, vien nedaudz atpaliekot no oficiālā trases rekorda. Iepriekšējais trases rekords (2022. gadā – 1:09.658.) pieder Lietuvas sportistam Šarūnam Pladam.

Kādus upurus tas ir prasījis no paša sportista un viņa ģimenes? Ivo sieva Linda Rūba Vinniņa smejas un saka, ka viņu mājās ļoti gaida tualetes santehnikas darbi. Tas – humoram. Taču, ja nopietni, viņa arīdzan saka tā: "Tas, ko es redzu motošosejā, ir stāsts par nepadošanos – nepadošanos grūtībām, neveiksmēm un pat sāpēm. Cīņas vienmēr notiek gan ar pārējiem trases biedriem, gan sportistiem pašiem ar sevi. Tieši tik jaudīgs ir šis skaistais sporta veids. Un kas vēl svarīgi – paši sportisti ir ļoti saliedēti un izpalīdzīgi."

Daži fakti:

· Vārds: Ivo Vinniņš

· Vecums: 40

· Garums: 1,81 m

· Mīļākais ēdiens: Ivo vienmēr būs priecīgs par garšīgu gaļu, īpaši labu steiku.

Nedaudz no vēstures

Ivo ir viens no sportistiem, kam motošoseja ir "asinīs". Kā saka pats Ivo: "Motošosejā es aktīvi braucu kopš 2016. gada. No sākuma nemaz nebiju domājis piedalīties sacensībās, tikai gribēju izbraukt kādu "track day"* pasākumu savam priekam, bet te nu es esmu! Motocikli man tuvi jau kopš mazotnes. Mans vectēvs, Andrejs Elfers, bija tas, kurš ielika pamatus mīlestībai uz motocikliem un motošoseju, jo arī viņš savulaik brauca motošosejā. Tolaik man bija astoņi gadi un es nedomāju par braukšanu motošosejā. Tad man bija citas domas galvā, lai arī man patika un labi padevās braukt ar motociklu. Tagad, protams, citādi skatos uz tām vērtībām, ko man deva vectēvs. Arī mana mamma Dace un viņas māsa Lita ir braukušas motošosejā."

Pirmo reizi uz Biķernieku trasi Ivo devās 2016. gadā, viņa pirmais uzstādītais apļa laiks bija 2:13, kuru dienas laikā viņš uzlaboja uz 2:04. Toreiz Ivo pat nedomāja, ka varētu braukt Latvijas vai Baltijas čempionātā, kur nu vēl tik ātrā klasē kā "Superbike". Taču nu viņš ir kļuvis par Baltijas čempionu tieši šajā klasē.

Vēl pirms gada Ivo labākais apļa laiks Biķernieku trasē bija 1:39. ""Nomest" katru sekundi trasē nav tik viegli kā uzēstos kilogramus," tā Ivo sieva. Šogad ar jauno BMW markas motociklu Ivo uzlaboja savu apļa laiku par vēl tik ļoti nepieciešamo sekundi un dažām sekundes simtdaļām, vienā no treniņiem uzrādot vēl labāku laiku – 1:38.287.

Ivo savas moto sezonas sacensību gaitas uzsāka ar 2010. gada "Kavasaki Ninja ZX10" motociklu. Pagājušās motošosejas sezonas noslēgumā vairāki Ivo draugi un biedri sacīja, ka ir pienācis tas mirklis, kad viņa limitējošais faktors ir salīdzinoši vecais motocikls. Vairums konkurentu motocikli jau bija jaunākas paaudzes. Baltijas čempionātā motošosejā "Suprebike" klasē ir piedalījušies arī tādi pasaules līmeņa sportisti, kā (igauņu) Hannes Somers vai motošosejas sportists no Anglijas Leons Džīkoks, kurš ir 2022. gada Lielbritānijas "Superbike" čempionāta (British Superbike Championship) un 2023. gada "North West 200" "Rookie" klases dalībnieks.

Ar 2024. gada motošosejas sezonu Ivo izdevās piepildīt savu sapni par jaunākas paaudzes motociklu – BMW markas "S1000RR". Te jāpiebilst, ka Baltijas čempionāta motošosejā klasēs virs 600 cm3 viens no populārākajiem motocikliem ir tieši BMW markas braucamie, aiz sevis popularitātes ziņā atstājot tādus modeļus kā "Yamaha R1" un "Kawasaki Ninja ZX10".

- Kā pagāja 2024. gada moto sezona?

- Labi. Man patika, ka diezgan ātri apradu ar jauno motociklu un varēju būt tiešām ātrs, lai cīnītos par augstākajām vietām. Sacensību starti joprojām paliek mana vājākā vieta. Toties kvalifikācijās visos Baltijas čempionāta šī gada posmos man izdevās startēt no pirmās pozīcijas. Tas liecina par to, ka tehnikai arī ir nozīme, ne visu nosaka braucēja prasmes.

- Kāpēc pārgāji no Kawasaki motocikla uz BMW? Kurš labāks?

- No "Kawasaki" biju izvilcis visu, ko varēju. Pārējie sportisti jau smējās, ka braucu ar dinozauru. Kurš labāks? Atbilde ir acīm redzama manos rezultātos.

- Kas, pēc tavām domām, ir svarīgāk – sportista talants un spējas vai labs motocikls?

- Talants nav nekas bez smaga darba un treniņiem, bet braukšanas prasmes, viennozīmīgi, ir svarīgākais. Lai gan arī ar labāku motociklu vieglāk realizēt savas prasmes.

- Kāda ir tavu draugu un ģimenes attieksme pret to, ka brauc motošosejā? Šis tomēr ir gana bīstams sporta veids.

- Ziniet, ko teikšu – tad jau bīstami ir arī dzīvot. Pirms vairāk nekā desmit gadiem man pāri pārbrauca automašīna, kad centos aizturēt šmurguli, kurš gribēja to nozagt. No rīta tu guli siltā gultā un jau pēc nepilnām desmit minūtēm tu atrodies pagalma zālājā, domādams "vai tas viss tā vienkārši var beigties?!" Šis notikums ļoti mainīja manu uztveri par dzīvi kā tādu.

Ģimene ir viens no maniem lielākajiem atbalstītājiem un, protams, viņi uztraucas. Milzīgs paldies ģimenei un draugiem, bez kuriem tas viss nebūtu iespējams. Ģimene, galvenokārt sieva, ļoti dzīvo līdzi un atbalsta, kā arī tuvi draugi, kuri man nesavtīgi palīdz, kā var.

- Kā tevi ietekmēja sezonas sākuma traģiskie negadījumi?

- Pirmais emocionālais trieciens bija ziņas par Šarūna Plada nelaimes gadījumu, ko bija grūti "sagremot". Tikai lēnām sāku tikt tam pāri, un jau radās sajūta, ka varēs normāli atsākt sezonu, bet tad sekoja nākamais trieciens, kas nolika uz pauzes visu motošosejas kopienu... tika zaudēts komandas biedrs, draugs Juris Apinis. Atgadījumi, kas vēlreiz atgādina, ka šis sporta veids, lai arī ir ļoti skaists un baudāms, mēdz būt ļoti nežēlīgs, kļūdas var būt ļoti dārgas.

- Vai tev kādreiz sacensībās ir bail?

- Īsti nē. Baidos pirms un pēc sacensībām, skatoties, kā brauc citi. Vienīgais, kad es izjūtu bailes, ir ekstrēmās situācijās, bet es īsti nesauktu tās par bailēm, drīzāk uzmanības līmeņa pacelšanās. Piemēram, šogad "Kačergines" (Nemuno Žiedas) trasē sacensību laikā priekšā braucošais sportists krita, un man, vienlaicīgi veicot cita sportista apdzīšanas manevru, vajadzēja izvairīties no tikko kritušā sportista.

- Vai esi avarējis? Vai ir bijušas kādas ātras domas tajā mirkli?

- Jā. Parasti ir divas domas – "Whaaat?!" vai "Oh sh*t, fu*k!" ("Kas notiek? Ak, velns, sasodīts!" – literārs tulkojums no angļu. val.)

- Kritieni?

- Protams ir bijuši arī kritieni, tā ir daļa no sporta. Divi kritieni man bijuši tādi smagāki. Esmu kritis arī pirmajā treniņā. Pēc tam, 2017. gadā, man pēc kritiena bija lauztas ribas un izsists plecs. Plecu atkārtoti izsitu kritienā nākamajā gadā.

Pats smagākais kritiens bija 2019. gada sezonas atklāšanā, kad man bija potītes lūzums un bija jāizlaiž visa sezona. Slimnīcā nācās pavadīt ilgu laiku un pārciest vairākas operācijas. Nokritu maija sākumā, bet mājās no slimnīcas atgriezos tikai jūnijā.

Ir svarīgi braukt atbilstošā un labā ekipējumā gan pa ielu, gan pa trasi, jo ekipējums ir vienīgais, kas atrodas starp asfaltu un tavu ķermeni.

Kā stāstīja Ivo stāstīja, izvēloties ekipējumu, drošība viņam ir pirmajā vietā. Ivo pēta drošības testus un izvēlas ekipējumu, vadoties no drošības testu rezultātiem. Pēc kājas potītes lūzuma jaunus apavus sportists izvēlējās vēl drošākus. Šajā sezonā, Ivo atbalstīja "4Speed" veikals, dāvinot viņam tik ļoti nepieciešamo ādas kombinezonu un citu sporta ekipējumu.

- Vai kādreiz sacensībās esi jutis atšķirību starp "spēcīgu" braukšanu un "netīru" taktiku?

- Pie mums neesmu manījis "netīru" braukšanu. Vairāk vai mazāk visi izturas cienīgi viens pret otru.

Kā sacensībās sabalansē adrenalīnu, agresiju un aprēķinātos riskus?

- Cenšos lieki neriskēt. Neuzskatu sevi par agresīvu braucēju, varbūt citi domā savādāk. Iekšēji parasti esmu mierīgs. Cīņu ar konkurentiem uztveru kā spēli.

Kuri ir tavi tuvākie konkurenti Baltijā?

- Šogad no aktīvajiem braucējiem igauņi Maitss Vestels un Hanno Veltss, ja vien viņiem tajā dienā nav problēmas. Pilnīgi noteikti mūsu sportists Mārcis Pirtnieks, ļoti talantīgs braucējs. Žēl, ka tehnisku problēmu dēļ šogad nesanāca kopā uzbraukt.

Kuri ir tavi top pasaules līmeņa sportisti?

- Nav konkrēti viens, bet viennozīmīgi Topraks Razgatļoglu, Džons Makginnes un Maikls Danlops.

- Vai esi mēģinājis trases ārpus Baltijas robežām? Kādas tās ir salīdzinājumā ar Baltijas trasēm?

- Pagājušajā gadā biju ar ģimeni Slovākijas trasē. Ja salīdzina, tad Baltijas trases šķiet kā mazas kartinga trases. Protams, arī drošības līmeņi ievērojami atšķiras. Tur ir plašākas bremzēšanas zonas un zonas, kur nobraukt.

- Cik ātri tu adaptējies jaunā trasē?

- Salīdzinoši ātri.

- Kāds ir lielākais ātrums, ko esi sasniedzis, braucot ar motociklu trasē? Kurā vietā un uz kura motocikla to esi sasniedzis?

- Lielākais ātrums līdz šim bijis Slovākijā ar "Kawasaki ZX10R" – 268 km/h, kas salīdzinoši ar konkurentiem nav tik liels ātrums. Baltijas trasēs maksimālais ātrums ar BMW motociklu visās ir ap 240 km/h vai nedaudz virs.

- Vai tev ir kāda rutīna vai tradīcijas, kas palīdz saglabāt mieru stresa situācijās, piemēram, kāds gatavošanās rituāls?

- Man patīk pasēdēt un paklausīties mūziku. Tas arī ir mans sava veida rituāls.

- Vai sacensībās esi apzināti palaidis garām kādu konkurentu?

- Tas ir atkarīgs no situācijas. Piemēram, no starta, braucot uz pirmo līkumu, mēdzu palaist kādu garām, lai izvairītos no iespējamā kontakta, jo uzvaru nevar izcīnīt pirmajā līkumā, bet pazaudēt gan var.

- Vai bieži nepiekrīti citu viedoklim par motocikla regulējumiem, gatavojoties sacensībām?

- Nepiekrītu regulāri. Katram braucējam jau ir savi.

- Vai sponsoru spiediens tev uzliek papildus slogu?

- Vēl neviens mani nav tik ļoti nopietni sponsorējis, lai uzliktu man kādu papildu slogu. Es tieši priecātos iziet cauri tādai pieredzei.

- Ja pamanītu, ka konkurenti pārkāpj kādus tehniskos noteikumus, vai tu ziņotu?

- Skatoties, cik būtiskus noteikumus. Viss, kas attiecas uz drošību, noteikti vien ziņotu.

- Ko iesaki, kā vislabāk sākt braukt motošosejā un kādā klasē braukt cilvēkam, kurš vēlētos tajā visā iesaistīties?

- Visvienkāršākais veids ir aizdoties uz to pašu sporta kompleksa "333" trasi un pamēģināt izbraukt, paskatīties vai vispār patīk, vai sanāk saprasties ar ātrumu. Var pamēģināt kāda organizatora rīkotajos treniņos izbraukt pa lielo trasi Biķerniekos. Iesaku sākt ar braukšanu trases dienu pasākumos, kur drošā vidē var saprast, vai tas ir tev. Ja tas piesaista, tad var mēģināt piedalīties sacensībās "Street" vai "C" klasē, atkarībā no savām spējām. "Street" jeb ielas klase ir sacensību klase, kur var doties visi ar saviem ielas motocikliem, taču "C" klasē jau var izmantot riepu sildītājus un citas motošosejas sporta profesionālās nianses.

- Vai arī ikdienā pārvietojies ar motociklu? Kā salīdzini braukšanu pa ielu ar braukšanu pa trasi?

- Pēdējā laikā pa ielu sanāk braukt maz, jo braukšana pa trasi aizņem daudz laika. Taču reizēm dodos arī izbraucienā pa ielu. Citreiz kopā ar sieviņu.

Trasi nevar salīdzināt ar ielu. Uz ielas var ātri izveidoties ļoti nepatīkamas situācijas jeb nepatikšanas.

- Ar ko nodarbojies ikdienā?

- Palīdzu citiem, esmu automehāniķis.

- Kādi plāni jaunajai sezonai?

- Ja būs līdzekļi, ļoti vēlētos aizbraukt uz "Alpe Adria" sacensībām un tur nobraukt kādu posmu. Protams, jāturpina dalība Baltijas čempionātā. Nākotnes plāni ir ļoti atkarīgi no finansēm, ko izdosies vai neizdosies savākt.

*Track Day – ir organizēts motošosejas pasākumus, kurā ikvienam ir iespēja izmēģināt savas spējas trasē. Visi braucēji tiek sadalīti pa grupām, atbilstoši katra braukšanas līmenim. Pasākumu uzrauga drošības cilvēki, un trasē dežurē ātrā palīdzība.