Mihaela Šūmahera karjeras līkloči  (120)

Lai arī Šūmahers ir vienīgais septiņkārtējais pasaules čempions, viņa ilggadējā karjera tiek vērtēta neviennozīmīgi, jo bijušas vairākas reizes, kad vācietis ar savām darbībām trasē ir saņēmis neapmierinātību gan no līdzjutējiem, gan no konkurentiem.

Šūmahers no F-1 aiziet otro reizi. Pirmo reizi par karjeras beigšanu viņš paziņoja 2006.gadā, bet 2010.gadā viņš atgriezās, un jau trešo sezonu pārstāv ”Mercedes” vienību. Tomēr pēc tam, kad ”Mercedes” paziņoja, ka nākamajā sezonā komandas vācieša vietā vienībā būs Lūiss Hamiltons, ceturtdien Šūmahers otro reizi pielika punktu karjerai.

Piedāvājam nelielu atskatu uz izcilā vācu pilota F-1 karjeras līkločiem.

F-1 sacensībās Mihaels Šūmahers debitēja 1991.gadā Beļģijas posmā "Jordan" komandā. Komandas īpašnieks Edijs Džordans viņu uzaicināja, jo vienības pilots Bertrāns Gašo tika apcietināts par strīdu ar taksistu. Debijas sacensībās Šūmahers nefinišēja.

Lai arī Šūmahers bija vienojies ar "Jordan" komandu par turpmāku sadarbību, tomēr līgumu viņš parakstīja ar "Benetton" vienību. Savu pirmo sezonu vācietis noslēdza ar četriem punktiem sešās sacīkstēs. Viņa labākais rezultāts bija piektā vieta Itālijas "Grand Prix" izcīņā.

1992.gadā Meksikas posmā vācietis pirmo reizi kāpa uz goda pjedestāla, bet Beļģijā Šūmahers izcīnīja savu pirmo uzvaru F-1. Pirmo pilno sezonu viņš noslēdza ar 53 punktiem un trešo vietu kopvērtējumā. Nākamajā sezonā Šūmahers izcīnīja vienu uzvaru (Portugāles "Grand Prix"), kā arī deviņas reizes kāpa uz goda pjedestāla, kopvērtējumā ar 52 punktiem paliekot ceturtais.

Lai arī 1994.gada F-1 čempionātu aizēnoja Airtona Sennas traģiskā avārija, šajā sezonā Šūmahers izcīnīja savu pirmo čempiona titulu. Viņš uzvarēja pirmajos sešos no septiņiem sezonas posmiem, stabili aizvadot arī atlikušo sezonas daļu. 16 posmos viņš tika pie 92 punktiem.

Gadu vēlāk viņš "Benetton" veiksmīgi aizstāvēja savu titulu, palīdzot vienībai izcīnīt savu pirmo Konstruktoru kausu, kā arī kļūstot par jaunāko divkārtējo pasaules čempionu F-1 vēsturē. Šajā sezonā viņš 17 posmos tika pie 102 punktiem.

1996. gadā Šūmahers noslēdza līgumu ar "Ferrari". Tobrīd šī titulētā komanda jau 17 gadus nebija uzvarējusi F-1 čempionātā. Pirmajā sezonā viņš finišu nesasniedza sešos posmos un izcīnīja tikai trīs uzvaras, kopvērtējumā paliekot trešais. Arī otrajā gadā ar "Ferrari" komandu viņš pie titula netika. Šūmahers tika diskvalificēts no 1997. gada pilotu čempionāta par bīstamu braukšanu sezonas pēdējā posmā - Eiropas "Grand Prix", kurā viņš speciāli izraisīja sadursmi ar Žaku Vilnēvu.

1998.gada sezonā Šūmahers par čempiona titulu cīnījās ar Miku Hakinenu, kurš titulu sev nodrošināja pēdējos divos posmos. Vācietim nācās samierināties ar otro vietu kopvērtējumā. 1999.gadā Šūmahers sezonas astotajā posmā Lielbritānijas "Gran Prix" piedzīvoja smagu avāriju, laužot kāju. Līdz tam viņš bija izcīnījis divas uzvaras un vēl divas reizes kāpa uz pjedestāla. Šūmaheram nācās izlaist nākamos sešus posmus, bet pēc atgriešanās viņš divas reizes ierindojās otrajā vietā, sezonu noslēdzot piektajā vietā.

2000.gadā sākās "Ferrari" un Šūmahera dominance. 2000. un 2001.gada sezonās Šūmahers cīņā par titulu pārspēja "McLaren" pilotus, attiecīgi Hakinenu un Deividu Kulthārdu. Nākamajā gadā "Ferrari" pilnībā dominēja. Šūmahers bija pirmais, bet viņa komandas biedrs Rubens Barikello - otrais. 2003.gads vācietim iesākās neveiksmīgi, taču pēc vairākām uzvarām Šūmahers pārspēja Kimi Raikonenu no "McLaren". 2004.gadā Šūmahers 17 posmos izcīnīja 13 uzvaras, izcīnot 148 punktus un savu septīto titulu.

2005. gadā tika aizvadīta neveiksmīga sezona un "Ferrari" pirmoreiz dekādē zaudēja gan pilotu, gan Konstruktoru kausa ieskaitē. 2006. gadā Barikello devās prom no komandas un viņa vietā sāka braukt Felipe Masa. Togad "Ferrari" atkal iesaistījās cīņā gan par čempionu titulu, gan par konstruktoru kausu, taču sezonas beigās zaudēja. Vācietis kopvērtējumā palika otrajā vietā, un pēc sezonas paziņoja par savu aiziešanu no autosporta. Viņa vietā "Ferrari" komandā sāka braukt Raikonens.

Vairākas sezonas Šūmahers bija ārpus F-1 trasēm, taču ne ārpus F-1 aprites, jo viņš palīdzēja ”Ferrari" komandai kā padomnieks un trases konsultants. Taču pēc Masas avārijas 2009. gada Ungārijas "Grand Prix", kurā pilots tika savainots, tika paziņots, ka Šūmahers aizvietos Masu, kamēr viņš atlabs. Tomēr dēļ kakla traumas viņa atgriešanās tika atcelta.

2010. gadā Šūmahers tomēr atgriezās F-1, startējot "Mercedes GP" komandas sastāvā. Šo komandu vācu pilots pārstāv jau trešo sezonu, tomēr pēc atgriešanās uzvarēt kādu posmu viņam līdz šim nav izdevies un arī kopvērtējumā viņam nav augstas pozīcijas. Pirmajā sezonā pēc atgriešanās viņa labākais rezultāts bija ceturtā vieta Dienvidkorejas "Grand Prix" izcīņā. Kopvērtējumā viņš palika devītais. Nākamajā gadā kopvērtējumā vācietis palika astotais, bet šosezon viņam beidzot izdevās kāpt uz goda pjedestāla, izcīnot trešo vietu Eiropas "Grand Prix".

Līdzīga situācija bija arī 1997.gada čempionātā. Šūmahers bija kopvērtējuma vadībā ar vienu punktu pār Žaku Vilinēvu. Sezonas pēdējā posmā Šūmahers bija līderis, bet Vilinēvs bija otrajā pozīcijā. Kādā epizodē Vilinēvs centās apdzīt vācieti, taču arī šoreiz Šūmahers mēģināja izsist konkurentu, izdarot strauju pagriezienu. Šoreiz tas neizdevās un Vilinēvs sasniedza finišu trešajā vietā, izcīnot čempiona titulu.

Šūmahers bez septiņiem F-1 tituliem ir visvairāk uzvarām bagātākais braucējs - 91 uzvara. Viņam ir arī 68 uzvaras kvalifikācijas sacensībās, visvairāk uzvaras vienā sezonā - 13, kā arī visvairāk uzvaras pēc kārtas - 7.

Viņam ir arī visvairāk izcīnītās otrās vietas- 43, visvairāk sacensībās sasniegtie ātrākie apļa laiki - 76,  visvairāk vadībā nobrauktie apļi - 5096, visvairāk izcīnītās vietas uz goda pjedestāla - 154, visvairāk izcīnītās uzvaras, startējot no "pole position" - 40.

Tāpat viņš ir vienīgais pilots, kurš vienā sezonā uz goda pjedestāla kāpa visos posmos - to viņš paveica 2002.gadā.