Intervija ar Haraldu Šlēgelmilhu: 'Manā karjerā vēl viss ir iespējams'  (11)

Pastāsti, kā Tu nonāci līdz startam Formulā 2!

"Principā, nevienā brīdī nebiju atmetis ar roku iespējai atkal braukt ar formulu. Taču, bija brīdis, kad tas bija absolūti neiespējami un ar to arī bija jāsamierinās. Ar F2 vadību komunicēju jau kopš šī čempionāta dibināšanas, kā rezultātā šīs sezonas vidū nonācām pie pārrunām piedalīties testos jau šogad. Pateicoties daudziem labiem cilvēkiem, tas arī izdevās."

Kā Tu salīdzinātu F2 ar citiem formulu čempionātiem, kuros esi braucis – Formula Master, GP2, Formula Renault 3.5?

"No sākuma bija maza skepse. Ņemot vērā visai lielo pauzi, biju gatavs braukt ar jebko. Bet jau pēc pirmā roll-out, kas notika Anglijā, sapratu, ka formula ir tik tiešām ļoti ātra. Arī tehniski tai ir vairākas lietas, kas nevienai no formulām, ar kurām iepriekš biju braucis, nebija. Piemēram, datu analīze ir ārkārtīgi augstā līmenī. Taču galvenais jau ir nevis tehniskais līmenis vai ātrums, ja skatās no braucēja perspektīvas. Galvenais, lai vadāmība būtu baudāma un tā Formulai 2 ir fantastiska!"

Tu izteicies, ka nākošgad varētu būt iespēja aizvadīt pilnu F2 sezonu. Cik tālu tās lietas ir pavirzījušās un kā izskatās ar izredzēm?

"Šāds mērķis ir nosprausts, un šī mērķa sasniegšanai šobrīd veltu daudz enerģijas. Līdz Ziemassvētkiem, iespējams, varētu būt kāda skaidrība. Diemžēl, manā gadījumā autosportā braukšana sastāda kādus 10%. Pārējais laiks aiziet pārrunās u.t.t."

Kādu laiku Tu sacensībās nestartēji. Saki, kas Tavā dzīvē risinājās šajā periodā?

"Šis periods man ir bijis ļoti pilns ar ļoti dažādu un spilgtu pieredzi. Daudz enerģijas esmu veltījis Sporta kompleksa 333 attīstībai, kur savu pieredzi, redzot ļoti daudzu pasaules trašu darbību, varu likt lietā. Paralēli esmu daudz ceļojis, nodarbojies ar sev tuviem hobijiem un arī realizējis dažus privātus projektus. Paralēli visam iepriekš minētajam, regulāri uzturēju komunikāciju ar autosporta "ārpasauli"."

Ko Tu domā par jauno tendenci, ka GP2 un F1 šobrīd pat talantīgi piloti var iekļūt galvenokārt tikai pateicoties savam budžetam?

"Ņemot vērā, ka man aiz muguras nav daudzu miljonu, tad, protams, šādu tendenci vērtēju visai kritiski… Tajā pašā laikā ir situācijas, kad nauda tomēr nenosaka pilnīgi visu. Un galu galā visas tendences kādreiz beidzas. Ļoti iespējams, situācija drīzumā varētu mainīties."

Tev drīz būs 25 gadi, kas nav maz, taču reizē arī ne daudz, ja runājam par karjeras lietām. Vai pastāv jebkāda reāla iespēja, ka bez milzīga "mega" sponsora pēkšņas uzrašanās Tu vēl varētu izdarīt izrāvienu savā karjerā?

"Ja es kaut ko no sporta esmu iemācījis, tad pilnīgi noteikti to, ka pilnīgi viss ir iespējams! Tāpēc man nav šaubu, ka izrāviens karjerā ir absolūti iespējams… Principā, neiespējamu lietu jau nav. Ir tikai ierobežots redzējums par tām!"

Vai netiek apsvērts vēl viens mēģinājums doties uz Ameriku? Tā tomēr nereti tiek dēvēta par lielo iespēju zemi…

"Iespējas ir visur, ja tās meklē un saskata. Par iespēju atkal mēģināt braukt Amerikā esmu domājis. Tur gan šobrīd vienīgais iespējamais scenārijs būtu IndyCar, kur turklāt arī būtu nepieciešamas finansējums no braucēja puses… Formula Atlantic un ChampCar vairs neeksistē, bet Indy Lights ir ļoti zemā līmenī. Vēl gan kā alternatīva tur varētu būt GT virziens. Piemēram, ALMS un GrandAm ir visai augstā līmenī."

Pirms vairākiem gadiem tika apgalvots, ja neatradīsies kāds spēcīgs sponsors Latvijā, pastāvot iespēja startēt zem citas valsts karoga. Kāpēc šis variants netika izmantots?

"Tāpēc, ka dzīvē tas tomēr bija visai sarežģīti realizējams. Visu vasaru pavadīju Dubaijā un tad, kad likās, ka varētu kaut kas sanākt, tur sākas krīze. Ļoti iespējams arī, ka tad, kad šī ideja bija aktuāla, mūsu kontaktu un iespēju loks bija mazliet par mazu, lai to realizētu."

Dažās intervijās tika pieminētas potenciālās iespējas startēt DTM čempionātā, taču Tu turpināji koncentrēties augstākajam mērķim – F1. Kurš kļūdījās lēmumos, ka beigās kādu laiku nesanāca startēt nevienā čempionātā?

"Manā karjerā ir bijuši vairāki momenti, lai pavisam reāla būtu iespēja kļūt par Mercedes DTM braucēju vai, piemēram, Porsche rūpnīcas braucēju… Protams, būtu ļoti patīkami šobrīd braukt DTM, īpaši ņemot vērā, cik grūti pašlaik ir iekļūt F1. Tajā pašā laikā, vainot nevienu nevēlos un tas arī nebūtu pareizi. Tas ceļš, ko gāju, bija pašu izvēlēts un neviens iepriekš no Latvijas neko tādu nebija darījis. Iespējams, ar profesionāla menedžmenta palīdzību situācija šobrīd būtu savādāka, izvēles būtu izdarītas pareizākas… Bet arī pie šiem secinājumiem vispirms vajag nonākt un, lai pie tiem nonāktu, šai pieredzei bija jāiziet cauri."

Latvijā ir gan skeptiski, gan pozitīvi noskaņoti cilvēki, kas tic Taviem mērķiem. Saki, par ko Tu esi pārliecināts – kas pavisam noteikti Tavā pilota karjerā vēl būs un ar ko gan Tu, gan Tavi fani pavisam noteikti var rēķināties, un kas ir tas, kas pavisam noteikti, visticamāk, vairs nebūs?

"Kā jau es minēju, nav tādu lietu, kas nebūtu iespējamas. Jebkuram darbam vienmēr ir rezultāts. Prognozēt vai solīt kaut ko ir visai muļķīgi. Svarīgi ir tas, kas notiek tagad. Un tagad šķiet, ka viss iet pareizā virzienā, lai nākamgad es atkal varētu aktīvi darīt to, kas man sanāk vislabāk."

Pastāsti īsumā, kā tiek veidotas autosportistu karjeras. Kas nosaka ar kura čempionāta pārstāvi tiek vestas sarunas un kā karjeras veidošana tiek sabalansēta ar ambīcijām un reālajām iespējām? Respektīvi, vai menedžeri/piloti klauvējas pie visām durvīm pēc kārtas, jeb gaida īpašus uzaicinājumus? Kāda ir Tava pieredze?

"Es savā karjerā lielu daļu esmu darījis pats. Sākumā gan lielā mērā tas bija iespējams tikai ar tēva palīdzību. Jebkura karjera lielā mērā sākas ar mērķi. Tāpat kā kartē nospraust gala mērķi un tad izvēlēties ceļu pa kuru šo mērķi sasniegt. Šie ceļi var būt ļoti dažādi. Tad, kad es sāku braukt, šis ceļš lielā mērā bija caur F3. Tagad situācija ir mazliet mainījusies un ir vairākas alternatīvas, piemēram, GP3. Viena no būtiskākajām atziņām, ko esmu guvis, ir profesionāla menedžmenta nepieciešamība jau pašā karjeras sākumā. Autosports ir ļoti dārgs, un tieši labs menedžments ir pareizais instruments, lai šo aspektu veiksmīgi risinātu."

Pie kādiem projektiem Tu šobrīd strādā tepat Latvijā?

"Galvenokārt strādāju pie tā, lai nākamgad atkal brauktu. Paralēli daudz enerģijas veltu sporta kompleksa 333 attīstīšanai. Tagad arī esmu sācis sadarboties ar vienu ārzemju komandu, kurai ir nepieciešama mana palīdzība, lai to attīstītu. Ir lieli mērķi un arī tam nepieciešamie resursi. Man savukārt ir redzējums, kā to realizēt. Vienvārdsakot, lieku lietā savas zināšanas visur, kur varu. Tādu brīžu, kad man būtu garlaicīgi praktiski nav!"

Vai neesi domājis par braukšanu rallijā? Tagad tā ir gandrīz vai modes tendence asfalta sacīkšu pilotiem.

"Esmu par to domājis. Ļoti iespējams arī pamēģināšu! Ir taču jāpārliecinās, par ko tur visi tie asfalta braucēji tā jūsmo…"

Visbeidzot, kuram pilotam Tu šogad visvairāk juti līdzi Formulā 1? Un uz kura pilota uzvaru čempionātā cerēji pēdējā posmā Brazīlijā – Fetela vai Alonso?

"Visvairāk laikam jau jutu līdzi Raikonenam. Viņš ir personība, kas vienkārši dara to, kas viņam patīk! Pārējais viņu neinteresē… Un vispār viņa atgriešanās ir diezgan liela sensācija ne tikai augstā rezultāta dēļ, bet arī tā nāk par labu visam sportam kopumā. F1 statistiku nepārāk labi pārzinu, bet tik daudz pasaules čempionu uz starta vienā sezonā neatceros. Ja ir runa par Alonso un Fetelu, tad noteikti labāks šogad bija Alonso. Ar visu to, ka viņam formula bija krietni lēnāka, viņš nepadevās nevienā brīdi. Lai gan neesmu Alonso fans, viņš šogad bija labākais. Ja, piemēram, Grožāns nebūtu Spā trasē viņam sabojājis sacīksti pirmajā līkumā, Alonso arī pelnīti būtu kļuvis par čempionu!"