Džensons Batons svin 250. 'Grand Prix' jubileju  (2)

Līdz šim 250 "Grand Prix" sacīkstes aizvadījuši brazīlietis Rubenss Baričello, kam pieder rekords - starts 326 F-1 posmos, vācietis Mihaels Šūmahers (307), itāļi Rikardo Patrēze (256) un Jarno Trulli (252).

Interesanti, ka savā 200. "Grand Prix" sacīkstē Batons izcīnīja uzvaru. Cik laimīga viņam būs šī jubilejas sacikste?

Pievēršanās autosportam britu pilotam Džensonam Batonam bija zvaigznēs ierakstīta - Džons un Saimona Batoni vārdu savam jaundzimušajam dēlam deva par godu ģimenes draugam Ērlingam Džensenam, dāņu rallijkrosa pilotam, ar kuru jaunībā sacentās Džons Batons.

Aktīvais un kustīgais Džensons mierīgs bija tikai tad, kad pa televizoru skatījās autosporta sacīkstes. Pārējā laikā viņam vajadzēja braukt pašam. Septītajā dzimšanas dienā uzdāvinātais miniatūrais motocikls nebija ilgam laikam, bet ar nākamo Ziemassvētku dāvanu - 60 kubikcentimetru kartingu astoņus gadus vecais Džensons Batons izcīnīja savu pirmo uzvaru savā pašā pirmajā sacīkstē un paziņoja tēvam, ka būs F-1 čempions.

Džons Batons visādi atbalstīja dēlu un maksāja par viņa aizraušanos, līdz 11 gadu vecumā Džensons, uzvarējis visās 34 sacīkstēs Lielbritānijas kartinga čempionātā kadetu klasē, noslēdza profesionāļa līgumu ar Itālijas komandu. 17 gadu vecumā Batons kļuva par jaunāko Eiropas "Formula Super A" čempionāta uzvarētāju.

Neskatoties uz uzvarām, tituliem un panākumiem, Džensonu Batonu piemeklēja līdzīgs liktenis kā leģendāro brazīlieti Airtonu Sennu - abiem neizdevās tikt pie autovadītāja apliecības ar "pirmo piegājienu". Batons savu eksāmena instruktoru esot pārbiedējis, lielā ātrumā izbraucot cauri šaurai spraugai starp mašīnām...

Lai gan Džensons Batons jau 18 gadu vecumā bija izcīnījis Lielbritānijas "Formula Ford" čempiona titulu un parādījis pārliecinošu sniegumu, braucot ar vienu vairākkārtējā F-1 čempiona Alēna Prosta mašīnām, zvanu no slavenā britu F-1 komandas īpašnieka Frenka  Viljamsa viņš sākumā noturējis par joku. Džensons krogā kopā ar draugiem dzimtajā Fromas pilsētā atzīmēja Ziemassvētkus, kad atskanēja šis telefona zvans ar uzaicinājumu uz testu sesiju, kas patiesībā izrādījās darba piedāvājums.

Cīņā par testpilota vakanci Džensons pārspēja savu konkurentu un piecas dienas pirms puiša 20 dzimšanas dienas Frenks Viljamss pavēstīja, ka viņš ir pieņemts. Tēvs un dēls neslēpa prieka asaras viens no otra.

Savā debijas sezonā Džensons Batons kļuva jaunāko tā brīža punktu guvēju F-1, bet uz nākamajiem diviem gadiem tika izīrēts "Benetton" komandai.

Slava jaunajam pilotam gan diezgan ātri "sakāpa galvā" - modeles par draudzenēm, dzīvoklis Monako, 21 metru gara jahta, "Ferrari" automašīnas, un dzīvesveids, kas, paša vārdiem runājot, gandrīz esot sagrāvis viņa karjeru. "Benetton" F-1 komandas boss Flavio Briatore Batonu pat esot nodēvējis par "slinko pleiboju".

2003.gadā Batons pievienojās "BAR-Honda" komandai un uzlaboja savus rezultātus, taču iemantoja iesauku "bezuzvaru talants". Līdz pat 2006. gadam viņa vārds neparādījās "Grand Prix" uzvarētāju sarakstā, līdz Ungārijas posmam, kurā Batons izcīnīja savu pirmo F-1 uzvaru.

Taču "BAR-Honda" turpināja būt konkurētnespējīga, un Batons arī nākamos divus gadus par uzvarām posmos necīnījās.

2008.gadā Japānas autoražotājs "Honda" negaidīti paziņoja par aiziešanu no F-1, un komandu pārpirka Ross Brauns. Viņa zināmākais "darba piemērs" ir vācieša Mihaela Šūmahera septiņi F-1 čempiona tituli - tie visi izcīnīti Brauna vadībā.

Sezonas sākums bija dramatisks - Džensons Batons un "Brawn GP-Mercedes" uzvarēja sešos no pirmajiem septiņiem sezonas posmiem. Vēlāk pārējās komandas pietuvojās Brauna formulas līmenim, taču ar iegūto sākotnējo pārsvaru un pārējās sezonas laikā nopelnītajiem punktiem pietika, lai Batons jau priekšpēdējā posmā izcīnītu F-1 čempiona titulu.

2010.gadā Batons spēra kārtējo negaidīto soli, un pievoenojās "McLaren" komandai, ko pārstāv joprojām.

Par savu labāko uzvaru Batons sauc ne tikai pašu pirmo, 2006. gadā Ungārijā, bet arī 2011.gadā Kanādā un tajā pašā gadā Suzukas trasē Japānā. "Kanādā es startēju kā pēdējais un uzvarēju, pēdējā aplī apsteidzot Sebastjanu [Fetelu]," atceras Batons. "Ja man tomēr jāizvēlas viena, vislabākā, uzvara, tā būtu Suzukā, jo šī ir īpaša trase un es uzvarēju gadu pēc postošā cunami, kas bija vēl jo īpašāk."

Par savas F-1 karjeras mulsinošāko momentu Batons sauc 2011.gada Ķīnas "Grand Prix" posmā piedzīvoto. "Es iebraucu citas komandas pitstopā! Pat tad, kad biju apstājies "Red Bull" boksā un mehāniķi māja, lai braucu prom, man šķita, ka esmu pie savējiem," smejas Batons. "Atceros, ka pie sevis nodomāju - kas viņiem lēcies?, bet tad uzreiz sapratu, kas par lietu."

Džensonam Batonam pa šiem 15 gadiem ir bijis diezgan daudz komandas biedru - pirmais bija Ralfs Šūmahers, tagad - dānis Kevins Magnusens, bet par labāko kolēģi britu pilots sauc savu tautieti Lūisu Hamiltonu. "Lūiss bijis mans interesantākais un aizraujošākais komandas biedrs," atzīst Batons. "Viņš bija emocionāls, taču vienmēr superātrs. Reizes, kad es Lūisu pārspēji, man bija ļoti īpašas."

Kamēr abi brauca vienā komandā, Džensons izcīnījis par 15 punktiem vairāk nekā Hamiltons, bet Lūisam ir par 10 "Grand Prix" uzvarām vairāk.

Lielāko uzslavu Batons ir saņēmis no sava tēva, kurš pagājušā gada nogalē aizgāja aizsaulē. "Tētis man teica - tu varbūt neesi ātrākais pilots pasaulē... taču tu esi labākais," stāsta F-1 čempions. "Toreiz šie vārdi man ļoti daudz ko nozīmēja, un ir ļoti svarīgi joprojām."