1994.gada maija pirmās dienas pasaules autosporta vēsturē iegāja kā vienas no traģiskākajām kopš pirmajām sacensībām. Dažu dienu laikā Imolas trasē dzīvību zaudēja vairāki cilvēki - vispirms austriešu pilots Haralds Racenbergers, viens no tiesnešiem, kura dzīvību izdzēsa no formulas atrāvies ritenis, un izcilais F-1 čempions, miljonu mīlulis, brazīlietis Airtons Senna.
Motoru sports ir bīstams, neapšaubāmi. Avārijas ar letāliem iznākumiem bijušas visos laikos un dažādās disciplīnās, vai tas būtu motokross, motošoseja, autokross, rallijs vai F-1. Tāpēc FIA sauklis ir brīdinošs - "Motor sport can be dangerous". Tiesa, šis brīdinājums tika ieviests nesen, taču lielā mērā pateicoties tai maija nedēļai, pēc kuras aizsākās ļoti plaša kampaņa par drošības pasākumu uzlabošanu autosportā. Kā jau nereti tas gadās - "post factum" jeb pēc notikušā...
Atskatoties no šodienas pozīcijām, Imolas notikumi ir daudz ko mainījuši autosporta attīstībā, un tagad iespaidīgas sacensību avārijas reti kad beidzas ar kaut ko vairāk kā zilumiem, ļaunākajā gadījumā ar kāda kaula lūzumu. F-1 ir īpaši pilotu kokpiti, kas sargā braucēju, rallijā - iespaidīgs drošības karkass, motošosejā - speciāls apģērbs, plus ķiveres, HANS sistēmas utt. Skatītājus no lidojošajām bolīdu lauskām un riepām, kas pārvietojas ar šāviņa jaudu, sargā augstas sētas un drošības joslas. Tā kā nevar teikt, ka šo triju cilvēku (un vairāku desmitu pirms viņiem) nāve ir bijusi bezjēdzīga un nav ierosinājusi izmaiņas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!