Autosports - augstvērtīga Latvijas eksportprece. Intervija ar LAF Rallija komisijas vadītāju Jāni Krastiņu  (12)

Tas starptautiski, bet pašu mājās turpinās nacionālās sacensības, noskaidrojot valsts čempionus rallijā. Pagājuši "treknie" laiki, kad uz starta stājās ap simts ekipāžām ar modernākajām mašīnām, taču viens gan ir palicis nemainīgs un pat uzlabojies - sacensību kvalitāte, ar ko Latvija var godprātīgi lepoties pārējo kaimiņu vidū.

Tieši to sarunā ar portālu "Delfi" uzsver Latvijas Automobiļu federācijas (LAF) Rallija komisijas (RK) vadītājs Jānis Krastiņš, ar kuru pārrunājām 2014.gada sezonas notikumus, tendences un perspektīvas.

- Kā Tu vērtē 2014.gada rallija sezonu Latvijā?
- Labi! Jo neesam saskārušies ar kritumu - ja skaita kopējo čempionāta statistiku, mums ir nepārtraukti izlīdzinošs dalībnieku skaits visās sacensībās. Jā, kritums ir vietējo braucēju sektorā, bet pieaugums ārzemju dalībnieku ziņā, kas savukārt ir pozitīvi - tas nozīmē, ka mūsu čempionāts, mūsu, ja tā var teikt, rallija industrija, tiek augstu novērtēta. Ne velti LAF novērotājs atzīst, ka rallijus Latvijā ir grūti izvērtēt, jo tie visi ir augsta līmeņa. "Jāpiesienas" niansēm, detaļām, lai gada beigās varētu izvēlēties to vienu, labāko, sezonas posmu. Un tas ir pozitīvs rādītājs.

Ja runājam par attīstību kopumā, arī tā ir pozitīva. Atceros, ka 1997.gadā, kad es ienācu rallijā, ļoti daudz toreiz runāja - Lietuvā viss lētāk, bet Igaunijā viss ir labāk! Taču pa šiem gadiem situācija ir ļoti būtiski mainījusies. Es RK vadībā nācu ar nostāju, ka mums vajadzētu pārspēt Igauniju, un to mēs esam izdarījuši. Es nekādā ziņā nenoniecinu igauņu sacensības, taču vēl šobrīd viņu 2015.gada čempionātā daudz neskaidrību, kas ietekmē arī mūs, jo esam ieplānojuši vienu kopīgo posmu.

- Šogad Baltija saņēma augstākās raudzes sacensības - ERČ un WRC. Ko tas nozīmē globāli?
- FIA vienmēr ir zinājusi, ka Skandināvija un Eiropas ziemeļi ir augsta autosporta līmeņa reģioni, taču mēs bijām mazi un lemšana notika bez mums. Šobrīd situācija ir tāda, ka Baltijas jūras valstu reģions uzņem lielāko daļu nozīmīgāko sacensību: Norvēģija, Zviedrija un Somija - pasaules rallija čempionāta (WRC) un "World RX" posmus, Igaunija un Latvija - ERČ, Lietuva un Polija - WRC posmu. Šim reģionam ir pievērsta koncentrēta autosporta uzmanība, un mēs tajā esam pilnvērtīgi iekļāvušies.

2013.gadā, iespējams, kāds uzskatīja, ka Latvija savu ERČ posmu laimējusi loterijā, jo FIA mainīja čempionāta sistēmu. Mazāk svarīgas kļuva "čomiskās" attiecības vadībā, bet lielāks svars bija sacensību kvalitātei un licences maksai. Tas kļuva par lielu nastu pirms tam čempionātā bijušajiem posmiem. Saglabājoties iepriekšējai, koeficientu rallija sistēmai, mēs nekur nebūtu nonākuši, tā kā var teikt, ka ar izmaiņām Eiropas čempionāta norisē Latvijai palaimējās.

Mūsu mērķis 2013.gadā bija pierādīt pasaulei, ka Latvija nav "banānu republika", un ka mēs zinām, kas ir rallijs un kā tas jāorganizē. Atšķirībā no 2014.gada Lietuvas gadījuma WRC. Pagājušogad un šogad tiem, kuri piedalījās mūsu ERČ posma organizēšanā, es liku pie sirds vienu svarīgu lietu - šī ir brīnišķīga iespēja prezentēt mūsu valsti un uz to ir jāstrādā. Diemžēl lietuvieši strādāja uz, manuprāt, šauru un privātu interešu loku, un tas nenes augļus. Lietuva 2014.gadā izdarīja "lāča pakalpojumu" ne tikai sev, bet arī Latvijai, jo pasaulē vēl īsti nesaprot, kas ir Lietuva un kas Latvija. Spānijā, Francijā vai Itālijā tikai retais zinās, ka tās ir divas dažādas valstis. Igaunijai šai ziņā ir vienkāršāk. Turklāt igauņi ļoti aktīvi sacensībās un ar sportistiem reklamē savu valsti - jauniešu WRC dalībniekiem uz mašīnām ir milzīgs uzraksts "Welcome to Estonia", to pašu izteikti reklamēja ERČ posmā Igaunijā. Latvija diemžēl šo iespēju neizmanto. Eiropas čempionātā, kas mums ir augstākās iespējamās sacensības, mēs reklamējam nevis, piemēram, "LIVE Riga", bet Izglītības ministriju… Kuram no ārzemju braucējiem kaut ko izsaka abreviatūra IZM?

Nupat izskanēja ziņa, ka Latvija pretendē uz pasaules rallijkrosa čempionāta posmu - un mēs varam šajā seriālā piedāvāt unikālas sacensības. Taču, ja arī turpmāk uz visu skatīsimies caur šaurām, likuma ierobežotām niansēm, neko nesasniegsim. Mēs nesasniegsim saimniecisko mērķi - pievilināt tūristus, apkalpot viņus un un saņemt naudu par savu eksporta preci, kura pat nav jāizved ārā no valsts. Mums nav jābrauc uz tālām zemēm stāstīt par sevi, nav jābrauc uz Ķīnu stāstīt, cik Latvijā ir labs piens, pasaules autosporta elite paši atbrauc šurp un mēs parādām, cik pie mums ir labas sacensības! Bet cilvēku apziņā "neiesēžas" zīme "Aģentūra Valsts sportam" vai IZM kā igauņu "Welcome to Estonia". Šai ziņā prieks, ka mums ir saprātīgi cilvēki mūsu rallija pilsētās, kuri saprot, ka caur autosportu var reklamēt savas pilsētas. Žēl, ka Latvijā sporta tūrismu valsts un attiecīgās tūrisma aģentūras nesaprot. Bet nu tāda ir situācija un tur mēs neko nevaram darīt. Žēl, ka mēs savas iespējas izmantojam neracionāli. Sporta tūrisms ir ļoti atraktīva eksporta prece! Tāpat kā kultūras tūrisms - lai atceramies koru olimpiādi, ko tā ienesa Latvijas un Rīgas ekonomikā un vārda atpazīstamībā!

- Ko Tu teiktu tam, kurš, ieskatoties Latvijas ralliju dalībnieku sarakstā, nicīgi pavīpsnātu, ka tur jau nekā nav?
= Man šogad ir nācies būt vairākos Eiropas kausa izcīņas rallijos ārzemēs kā sacensību komisāram. Tie ir ralliji, kas nav iekļuvuši ERČ kalendārā. Biju sacensības, kurās Eiropas kausa ieskaitē startēja astoņas ekipāžas… Bosfora rallijā Turcijā, kas iepriekš bija EČ posms, uz starta bija 30 mašīnas, un ātrumposmos, kas atradās milzīgās Stambulas tuvumā, saskaitīju 10 cilvēkus trases malā… Elegantākās trases, pasakaini ātrumposmi, bet valstī intereses nav, citur sacensību līmenis zems. Latvijas situācija salīdzinoši ir ļoti laba!

- Kā ar sabiedrības izpratni par ralliju? Ir mainījusies?
- Jā, uz labo pusi. Ja paskatāmies uz mūsu rallija čempionāta kalendāru, lauksaimniekiem svarīgākajā laikā, kad jāuzmana sējumi un raža, mēs braucam Igaunijā un Lietuvā - pēc maija rallijs Latvijā atgriežas augusta beigās Kurzemē.

- Laikā, kad Latviju plosīja ekonomiskā krīze, rallija dalībnieku saraksti par to neko vēl neliecināja, bet šobrīd gan - kāpēc tā autosportu piemeklē ar nobīdi?
- Latvijas ekonomiskā krīze rallijā tiešām ienāca tikai 2012.-2013.gada sezonā, jo rallijs nereaģē uz šābrīža situāciju valstī, bet ar divu, trīs gadu nobīdi. Tāpat kā F-1, tur arī šodien redzam 2008.-2009. gada globālās krīzes sekas. Pēc sešiem gadiem krīze sasniegusi arī autosporta "karalisko" klasi. Domāju, ka satricinājumi, kas saistīti ar šābrīža ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem notikumiem, autosportā vēl tikai priekšā. 2015. gada sezona nebūs viegla…

Iespējams, tas skan pesimistiski, taču es uzskatu tā - katram laikam savs autosports. Šodien visa pasaule, arī Latvija, seko līdz rallijkrosam. Atcerieties, gadsimtu mijā bija daudz Latvijas autosportistu, kuri bija pārņemti ar ideju "Latvietis - Eiropas čempions" autokrosā, un tas arī tika sasniegts. Šodien cirkulē frāze "Latvietis - pasaules čempions rallijkrosā", un tas, ko Reinis Nitišs ir sasniedzis jau šodien ir ļoti augstu vērtējams.
Rallijkrosa uzplaukumu diktē tirgus. Taču tajā pašā laikā pasaules čempions rallijkrosā Peters Solbergs neslēpj, ka labprātāk brauktu WRC, ja būtu iespēja, bet tādas nav un viņš izvēlas to, kas ir pieejams.

Arī rallijā mēs šodien strādājam pie tā, ko diktē šodienas situācija - pie salīdzinoši lētākas nacionālās klases. Lai dalībnieki par salīdzinoši piezemētākiem līdzekļiem var startēt rallijā, un pirmā no šīm "bezdelīgām" būs "Baltic Open" klase, pie kā mēs strādājam jau ilgāku laiku.

Esam veltījuši daudz laika, pētot tehniskos noteikumus, iedziļinoties katrā paragrāfā, un galvenais - meklējam kompromisu starp jaunu klasi un esošo N grupu, kuras nākotnes attīstība šobrīd nav īsti skaidra. Savulaik Latvijas rallijā viens no attīstības flagmaņiem bija tieši N4 klase, mēs šo veiksmīgo piemēru izpētījām, noņēmām nost to, kas ir dārgs, un iedevām brīvību tajos punktos, kas neiespaido drošību, bet kas samazina izmaksas. Piemēram, N4 klasē ir jābūt homologācijai atbilstošam aizmugurējam spoilerim, kas maksā ap 2000 eiro. Savukārt "Baltic Open" atļauts to aizvietot ar tepat Latvijā ražotu tā saucamo "līmēto" spoileri, kuram jāsaglabā forma un attiecīgais detaļas svars, bet kura izmaksas ir ap 500 eiro.

"Baltic Open" ir pilnpiedziņas automašīnu klasē varēs startēt "Mitsubishi Lancer" līdz "EvoIX" un "Subaru Impreza" līdz N14. Pēc tam skatīsimies, ko pievienot klāt, kādas "Promo" klases. Tās būs nacionālās klases automašīnas, jo šo projektu plānojam piedāvāt arī Lietuvā un Igaunijā, tāpēc arī nosaukums - "Baltic Open". Plānojam, ka 2016. gadā tā varētu tikt iekļauta visos Baltijas rallijos, kas ir, kā smejies, 20 sacīkstes gadā.

Tāds pat plāns ir ar priekšpiedziņas automobiļiem, paralēli pētām šo jautājumu un iespējamos risinājumus. Jo skaidrs, ka šodien neviens no mūsu vadošajiem braucējiem nav spējīgs iegādāties R5 vai R3 klases auto. Noīrēt uz kādu posmu jā, bet iegādāties un braukt pilnu sezonu - nē. Ar skaudību varam skatīties uz Igauniju, bet ir jāatceras, ka šai valstī autosports ir populārāko sporta veidu TOP3! Tas mūs diemžēl atšķir no kaimiņiem. Kā Igaunijā reklamē interneta un telefonu sakarus, kas tiek asociēti ar ātrumu - rallijs! Latvijā? Hokejs, basketbols…

- Vai Baltijā mēs vēl konkurējam viens ar otru?
- Nē, mēs vairs nekonkurējam. Esam sasnieguši to līmeni, kad Igaunija ar mums runā kā ar partneriem, un tas ir daudz. Viņi mūsu redz nevis sētas puišeli, kas saplēstiem bikšu ceļgaliem mēģina spert pa bumbu, bet līdzvērtīgu partneri, kurš iet pareizā virzienā un ir pierādījis, ka sakārtotības un organizatoru līmenī esam Igauniju apsteiguši. Tāpēc igauņi ir ar mieru ar mums sadarboties. Atšķirībā no Lietuvas igauņi ieklausījās mūsu pieredzē attiecībā uz Eiropas posmu un sasniedza labu rezultātu - "Rally Estonia" tika atzīts par 2014.gada labāko ERČ posmu. Lietuva, gatavojot savu WRC posmu, vispār neko nejautāja, lai gan mēs būtu ar mieru palīdzēt ar padomu un ieteikumiem arī viņiem, jo mūsu visu interesēs ir, lai Baltija kopumā tiktu vērtēts kā augsta līmeņa reģions autosportā.

- 2016.gads Latvijai ir pēdējais no trim līgumā ar ERČ un posmu skaits čempionātā jau samazināts uz 10. Mums ir, par ko uztraukties?
Tas ir tikai pozitīvi, ka ir 10 posmi. Ja runājam par organizatorisko līmeni, biju apmierināts, saņemot FIA atskaiti, jo mēs esam TOP3 no šāgada 12 posmiem. Tas ir ļoti augsts mūsu autosporta sabiedrības novērtējums. Ja tā turpināsim, būsim arī pirmie.

ERČ ir ļoti laba augstskola mums pašiem. Kā toreiz, kad mēs pēc rallija "Kurzeme" debijas Eiropā gadsimta sākumā ieguvām krietni labāku Latvijas čempionātu, jo iemācījāmies organizēt starptautiska līmeņa sacensības - daudz braucām uz ārzemēm iegūt pieredzi, ieviesām labākās tehnoloģijas, nonācām pie tā, ka organizatoru līmenī reģionā esam augstu vērtēti. Mēs esam vienā līmenī ar Somijas un Zviedrijas WRC posmu rīkotājiem. Jā, mēs šodien tīri finansiāli nevaram "pavilkt" WRC, jo mums vēl nebūs tik daudz cilvēku ar specifisko rallija pieredzi, lai tāda mēroga pasākumu nodrošinātu.

- Kur palika ideja par Baltijas apvienoto posmu WRC?
- Ideja bija laba… Polijai nepienācās WRC posms, tad viņi nāca klajā ar "gājienu ar zirdziņu" - rīkosim "Baltic Challenge" ar startu Varšavā un finišu Tallinā! Kaut kādā brīdī "atkrita" Igaunija, tad Latvija pateica - ja mēs neredzam skaidru vīziju, ka 2013. gadā projekts varētu tikt realizēts, izstājamies. Mēs izvēlējāmies ERČ, un apmēram par tām pašām izmaksām ieguvām trīs dienu pasākumu Latvijā pret samocītu vienas dienas pasākumu WRC.