Ar prieku sejā. Reinis Nitišs par pirmo 'World RX' sezonu  (9)

Pēc 2013.gada, kad Reinis pārliecinoši triumfēja "Super 1600" klasē tobrīd spēcīgākajā rallijkrosa seriālā - Eiropas čempionātā - , jauno pilotu uzrunāja profesionālā "Olsbergs MSE" komanda, noslēdzot ar viņu līgumu uz diviem gadiem par startu pasaules čempionātā prestižākajā, "Supercar", klasē. Portāls "Delfi" intervijā pirms šāgada sezonas Reini nodēvēja par "tumšo zirdziņu", un tas izrādījās ļoti precīzi - braucējs, ar kuru, iespējams, pirmajās sacīkstēs ne pārāk rēķinājās pretinieki un no kura arī komanda neprasīja "lielos" punktus, kļuva par kopvērtējuma līderi, un tikai sezonas vidū pirmo pozīciju atdeva vēlākajam čempionam Peteram Solbergam.

Pēc lieliskās, taču smagās un saspringtās sezonas, "glamūrīgās" FIA apbalvošanas ceremonijas Dohā un sirsnīgās sagaidīšanas mājās, "World RX" bronzas medaļas īpašnieks Reinis Nitišs atlicināja laiku arī sarunai ar portālu "Delfi".

- Šī Tev gadījumā nebija garākā sporta sezona mūžā?
- Bija gan! Parasti sezona sākās maijā un septembrī, oktobrī beidzas, bet šogad es vēl decembrī esmu tajā visā iekšā. Sanāk - no aprīļa vidus gandrīz līdz gada beigām. Protams, ir liels nogurums, bet pašam patīk tas, ko es daru.

- Mediji nav nomocījuši? Zvaigžņu slimība nav piemetusies?
- Zvaigžņu slimības nav - man apkārt ir cilvēki ar "pareizo" nostāju un pats arī cenšos no tās izvairīties. Man šķiet, ka sanāk. Ar medijiem arī tieku galā, uzlaboju runāšanas prasmes (smaida). Tā arī ir pieredze!

- Kā Tev izskatījās sezona pirms pirmā posma Portugālē un pirms pēdējā Argentīnā?
Pat neatceros, ko domāju pirms Portugāles - laiks paskrējis tik ātri! Protams, bija stress, ļoti daudz nezināmā, bet sanāca izcīnīt trešo vietu, ko negaidīja neviens, pat es pats ne. Pirmo sacīksti patiešām izbaudīju, braucu ar smaidu sejā un priecājos, cik straujš ir mašīnas paātrinājums, un, kad prieks pašam, tad jau viss sanāk. Stress bija arī, braucot uz pēdējo posmu, jo tur vajadzēja cīnīties par TOP3. Taču Argentīnā es nedomāju par rezultātu, gribēju vienkārši braukt un parādīt, ko varu.

Pirms sacīkstes komandas boss teica, ka tajā trasē pa priekšu brauks tie, kas ir ātrākie, un kuri lēzenā labajā līkumā nenoņems kāju no gāzes pedāļa… Tas man bija papildu stimuls, jo gribēju pierādīt, ka es arī varu neatlaist to pedāli. Visu Argentīnas posmu mēs abi ar komandas biedru Andreasu Bakerūdu bijām ātri. Pārējiem, lai tiktu klāt mūsu apļa laikiem, bija stipri jāriskē. Iznākums bija labs, atkal ir smaids sejā, un stress jau par nākamo sezonu - jādomā, kādi piloti nāk klāt, kas turpinās braukt… Nav jau tā, ka tagad ir atslābums un ne par ko nav jādomā.

- Argentīnas posma finišā, kad Tu ar komandu jau svinēji bronzas medaļu, TV kamerā pa visu kadru bija uzraksts "Latvia", kas Tev uz kombinezona. Šosezon bieži nācās skaidrot, no kurienes Tu esi?
- Tikko vienā posmā kāds teica, ka būs jāpaskatās kartē, kur tāda Latvija atrodas. Ir jau arī Jānis Baumanis, kas brauca Eiropas čempionātā, tā kā mēs divatā nesām Latvijas vārdu un karogu pasaulē, cīnījāmies kopā.

- Kad komanda saprata, ka sezonas sākuma uzdevums - posmā iekļūt vismaz TOP12 - Tev ir par vienkāršu?
- Bet redzi, vienā sacīkstē nesanāca tas TOP12 (smejas)! Labāk savu mērķi sasniegt un pārspēt, nekā uzreiz pieprasīt iekļūšanu trijniekā. Liels gandarījums, ka komandas noteikto esmu pārsniedzis.

- Kurš Tev šosezon bija visneērtākais konkurents?
- Solbergu jau nav vērts laikam pieminēt… Sacīkstēs, kurās Solbergs neuzvarēja, viņam bija tehniskas problēmas, izņemot Norvēģijas posmu, un tajā es Peteru pārspēju. Sanāk, esmu vienīgais, kuram Solbergu izdevies apdzīt cīņā trasē, kad viņam nav pārsistas riepas vai nav iekļuvis finālā.

Timijs Hansens ir spēcīgs, vairākas reizes ar viņu cīnījāmies. Visi ir neparocīgi pretinieki, jo var "izšaut" jebkurā sacīkstē. Tiesa, es arī varu, tāpēc ceru, ka esmu neparocīgs konkurents citiem.

- Mūsu sarunā pirms sezonas Tu ar lielu pietāti runāji par čempioniem "ar vārdu" - Vilnēvu, Bloku, bet sezonas laikā viņus bez grūtībām pārspēji…
- Es nezinu, kas ir tas, kas ļauj man būt viņiem priekšā… Esmu stabils un ātrs, un komanda mums arī ir ļoti pieredzējusi. Sākumā, kad neko daudz vēl nesapratu no "Supercar" tehnikas, komanda man uzreiz iedeva tādu mašīnu, lai es varu braukt pa augšgalu. Vēlāk jau sapratu krietni vairāk un pats varēju pieregulēt mašīnu, bet pirmās četras piecas sacīkstes komanda vienkārši iedeva auto, lai varu braukt ātri, citādi rezultātu nebūtu.

- Kura trase Tev nepatika šogad?
- Kanāda. Tā trase ir strauji uzbūvēta, grants sekcija bija diezgan mīksta, tramplīni "nekādi" un sanāca mašīnas laušana. Taču arī tur guvu vērtīgu pieredzi - pirmo reizi braucu nepārredzamā trasē, jo gar malām bija augsta siena un nevarēja redzēt nākamo līkumu vai lielāku trases daļu. Braucu kā tunelī. Un vēl četras riepas tur pārsitu.

- Cik pa gadu esi bijis mājās?
- Labs jautājums (aizdomājas)! Vispār es diezgan daudz esmu mājās, jo uz sacensībām braucu īsākajā variantā, lai pēc iespējas mazāk jākavē skola - cenšos ceturtdien izlidot un pirmdien atgriezties. Bet vēl jau ir treniņi un mediju pasākumi. Pie vecākiem uz Jēkabpili gan reti sanāk aizbraukt, biežāk Rīgā esmu.

No pasaules maz esmu redzējis, jo mans maršruts ir "lidosta-trase-viesnīca-lidosta-mājas". Man nepatīk braukt uz sacensībām un pēc tam vēl rīkot ekskursijas. Tās ir papildus izmaksas un es braucu ar vienu mērķi. Ja gribi visu, nesanāk nekas.

- Kā ar skolu?
- Viss kārtībā! Tagad sākas prakse, kas ilgs līdz jūlijam. To esmu iecerējis nostrādāt "Olsbergs MSE" komandā Zviedrijā – piedalīšos jaunās mašīnas būvēšanā. Būs interesanti. Otrs plāns ir aizbraukt uz amortizatoru rūpnīcu pastrādāt turpat Zviedrijā, lai saprastu, kā viss darbojas. Apvienošu patīkamo ar lietderīgo. Praksi vērtēs tie, kas dod darbu, nevis skola. Gala atzīmi un novērtējumu dod prakses vieta.

- Tad jau Tu "pa draugam" dabūsi teicamu atzīmi?
- Zinot manu šefu, viņš varētu sarakstīt ne tās labākās atsauksmes (smejas). Kad zvanīju, lai pieteiktos uz praksi, viņš teica - ļoti labi, mums kā reizi vajag kādu, kas grīdas mazgās! 

- Kā Tu, bijušais kartingists, paliki "tikai" ceturtais FIA čempionu pasākumā Dohā?
Dzīvē visādi gadās (smejas)… Sacensības notika dienu pirms FIA čempionu apbalvošanas ceremonijas un piedalījās ap 50 braucēju. Finālā es izrāvos vadībā un viens pazīstams F-1 pilots, Daniels Rikjardo, tā "ielika" pa aizmuguri, ka maz neliekas. Nebiju domājis, ka viņi tā "sitīsies"! Pēc tam es arī nepaliku parādā! Arī WTCC čempions Lopess mani juta aizmugurē… Bet tā arī palika - mani kā pirmo izsita no trases, tā es ceturtais paliku. Pirmais zaudētājs… Bet tajā kompānijā, kur pirms manis finišēja F-1 pilots, F-3 čempions, WTCC čempions, tas nav slikti. Bija prieks cīnīties.

- Vēl Tu sezonas sākumā stāstīji, ka visās PČ posmu vietās ar komandas biedru Andreasu Bakerūdu aizvadīsiet kartinga sacensības. Kāds rezultāts tur?
- Neizšķirts. Uzvarēja draudzība. Sešas reizes uzvarēju es, sešas - Andreass. Pēdējā posmā Argentīnā visa komanda bija klāt, riktīga cīņa, viens otru "āzējām". Pirms "lielā fināla" biju vienu punktu priekšā, bet Andreass mani beigās apdzina. Nākamajam gadam domāsim kaut ko citu, interesantāku. Laikam būs jāatsāk trenēties kartingā, ja mani apsmej par otro un ceturto vietu (smejas). Pieraduši, ka es uzvaru… 

- Ko pilnīgi jaunu pieredzēji šosezon?
- FIA sezonas apbalvošana bija kaut kas man pilnīgi jauns. Liels pasākums, bija prieks un gandarījums tur būt - pasaules ātrākie braucēji, visi smokingos, kuru man vajadzēja pirkt Argentīnā, jo uz Dohu lidoju pa taisno no pēdējā čempionāta posma. Nofotografējos ar 13 labākajiem pasaules pilotiem, vienīgais, ko nenoķēru, bija Hamiltons, kurš atbrauca tikai uz apbalvošanu un uzreiz devās prom. Nu nekas, nākamreiz.

- Kā ar interesi izmēģināt citu autosporta veidus?
- Šai sakarā man ir jauns sapnis - es gribētu kādreiz piedalīties "Race of Champions"! Šogad pirmo reizi TV skatījos, izdomāju, ka tur vajadzētu aizbraukt.

Ļoti labs pasākums bija Kena Bloka "Gymkhana GRiD"! Ieguvu daudz vērtīgu kontaktu un tas deva labu pieredzi, kas man noderēja Argentīnā. Domāju, ka tur atgriezīsimies nākamgad.

- Ja pasaules rallijkrosa čempionāta posms notiks Rīgā - mājas sienas palīdzētu vai traucēs?
- Es zinu, ka ir tāda ideja un ka šobrīd viss atkarīgs no valsts atbalsta. Kompānija, kas ir ķērusies pie organizēšanas, ir pareizā un var sarīkot labas sacensības.

Ja tiešām Rīgā notiks "World RX" posms un es tajā piedalīšos, būs stress. Tomēr, stāvot uz starta, aizmirstas, kas notiek apkārt. Viens gan - mani tajās dienā nevarēs satikt, centīšos būt pēc iespējas prom no skatītājiem, jo daudzi gribēs atnākt un pateikt savu viedokli, gan labu, gan sliktu. Joprojām daudzi grib atnākt pamācīt, ka "tajā līkumā" vajag "čut, čut" mazāk bremzes spiest. Es izvērtēju, ko uzklausu un no kā padomu pieņemt - piemēram, ja pienāk Pēteris Neikšāns (bijušais autosportists un treneris) un saka, ka tajā trases vietā vajag to un to pamēģināt, man nav iemesla neticēt.