Šī nav sliktākā dzīve, kuras dēļ ziedot pārējo. Intervija ar F-1 debitantu Vilu Stīvensu  (8)

Kopš 2008.gada Stīvenss startējis vairākos zemāko klašu formulu čempionātos, bet pēdējos gados pirms debijas F-1 nostabilizējies "Formula Renault" sērijās, kur gan līdz TOP3 sezonas kopvērtējumā vienmēr mazliet ir pietrūcis. Tomēr, iegūstot par saviem menedžeriem bijušos F-1 pilotus Martinu Brandlu un Marku Blandelu, Vils Stīvenss pavēra sev plašākas iespējas un tas atmaksājās 2014. gada izskaņā, kad jaunais brits kļuva par vienu no pilotiem "Caterham" komandas atvadu sacīkstē Abu Dabi posmā. Kā paskaidro pats Stīvenss, tas bija ļoti svarīgs solis – kāja durvju spraugā uz F-1 bija ielikta un tas ļāva viņam šogad iegūt vietu mazajā 'Manor' komandā.

- Kas bija pati sarežģītākā un grūtākā lieta, ko Tev nācās iemācīties un adaptēties, kļūstot par F-1 pilotu?
Es domāju, ka vispirms jau nebija viegli pierast tam, cik tehniski advancētas ir šīs sacīkšu mašīnas. Protams, bija jāmācās visas procedūras, kas jāpārzin sacīkstes laikā, arī mašīnas stūre ir atsevišķs stāsts. F-1 nepietiek tikai arī mašīnas vadīšanu, pilotam ir jāspēj koncentrēties arī uz daudz citām lietām. Varu apgalvot, ka tehniskajā jomā tas ir grūtāk nekā jebkurā citā sacīkšu sērijā, kurā esmu startējis, lai gan pats es vienmēr esmu bijis tehniski ļoti spēcīgs pilots un esmu labi izpratis tieši sacīkšu mašīnu tehnisko pusi.

- Kad kļuvi par sacīkšu braucēju, Tev nācās daudz ziedot – brīvo laiku un 'normālu dzīvi'. No kā Tev bija visgrūtāk šķirties?
Es teiktu, ka šī nav tā sliktākā dzīve, kuras dēļ būtu žēl ziedot pārējo (smejas). Nevaru teikt, ka man nācies īpaši daudz upurēt, lai kļūtu par sacīkšu pilotu. Protams, F_1 ir ļoti gari un tāli pārlidojumi, kas paņem laiku un tāpēc man tagad krietni retāk ir iespēja būt mājās un satikt draugus. Tomēr es nekad nemainītu to pret iespēju būt šeit – starp F-1 pilotiem. Es izbaudu katru minūti un ceru, ka mana F-1 karjera turpināsies ilgi.

- Tu pārstāvi jauno pilotu paaudzi. Kāda, Tavuprāt, ir lielākā atšķirība jums un iepriekšējās paaudzes pilotiem kā Alonso, Raikonens, Batons?
Man pat grūti pateikt, kāda ir lielākā atšķirība starp paaudzēm. Zemākajās sacīkšu klasēs situācija ar tehniku un noteikumiem nav īpaši mainījusies gadu laikā, kamēr F-1 čempionātā visi apgalvo, ka šobrīd formulas pilotēt ir kļuvis vieglāk. Tam es varu piekrist, jo šajā sezonā aizvadītās sacīkstes fiziskajā ziņā man ir bijušas pašas vieglākās no tām, kurās esmu startējis pēdējos trīs četrus gadus. No šī aspekta man brūti ir salīdzināt pilotu paaudzes, jo neesmu startējis ar tā laika formulām. Mašīnas ir kļuvušas lēnākas nekā tās bija pirms sešiem septiņiem gadiem. Tas arī pietuvina zemākās sacīkšu sērijas F-1 čempionātam. Piemēram GP2 piloti šobrīd uzrāda ļoti līdzīgus laiku kā F-1. Vienīgā lieta, ko spēju iedomāties ir tas, ka mūsu paaudzes piloti ir uzauguši ar datorspēlēm un, iespējams, mums ir vieglāk tagad pielāgoties simulācijas darbam un visām jaunajām tehnoloģijām, kas šobrīd F-1 spēlē ļoti nozīmīgu lomu. Taču tas nav nekas tik īpašs, ko iepriekšējās paaudzes piloti nespētu apgūt. Tāpēc uzskatu, ka lielākā atšķirība ir tā, ka iepriekš mašīnas bija krietni fiziski smagākas pilotēšanai nekā tās ir šobrīd.

 - Kurš Tavs lēmums karjeras laikā bija pats svarīgākais un ļāva Tev nokļūt tur, kur atrodies šobrīd – F-1?
Es domāju, ka mans izšķirošais lēmums bija piekrist dalībai "Caterham" komandas sastāvā pēdējā sacīkstē pagājušajā gadā Abu Dabi. Daudzi apšaubīja šo lēmumu, jo komanda nebija piedalījusies divos posmos un visi teica, ka būs grūti parādīt labu sniegumu pēdējā sacīkstē. Tomēr jāpatur prātā, ka daudzās kategorijās zem F-1 čempionāta ir ļoti grūti sevi parādīt, izcelties uz citu fona, jo tur paralēli ir arī citi faktori, kas ietekmē tavu sniegumu un ne viss ir atkarīgs tikai no pilota. Tāpēc tiklīdz parādījās iespēja startēt Abu Dabi F-1 posmā, mēs to nedomājot izmantojām. Esmu pārliecināts, ka šis lēmums ļoti palīdzēja man iegūt pilota vietu arī uz šo sezonu. Es biju iekļuvis F-1 un man vajadzēja sevi pierādīt, tāpēc Abu Dabi centos nodemonstrēt labāko iespējamo sniegumu, kas man arī izdevās, jo nepieļāvu muļķīgas kļūdas un aizvadīju stabilu sacīkšu nedēļas nogali.

- Kuru Tu nosauktu par savas karjeras labāko sacīksti? Ne tikai no tām, kuras esi uzvarējis, bet varbūt parādījis visas savas spējas.
Hmm, jāpadomā. Atskatoties uz savu karjeru, viena no izcilākajām sacīkšu nedēļas nogalēm man bija vēl kartinga laikos, kad izcīnīju uzvaru Eiropas čempionātā. Tajā nedēļas nogalē es spēju uzvarēt visās kvalifikācijas sacīkstēs un abos finālos. Tā nedēļas nogale un patiesībā visa sezona bija izšķiroša, lai iegūtu pārliecību par sevi un tiktu pamanīts. Jo pēc tam sekoja ļoti daudz piedāvājumu karjeras turpinājumam - parakstīju līgumu ar "Honda", kas mani pievienoja savai jauno pilotu attīstības programmai un tas ļāva jau toreiz apgrozīties F_1 aprindās. Līdz ar to jau kopš zemāko formulu karjeras sākuma man palaimējās, ka regulāri esmu bijis padokā, un tas savukārt ļāva veiksmīgāk veidot manu karjeru un, protams, nokļūt tur, kur esmu šobrīd.

Pilnu interviju ar Vilu Stīvensu lasi jaunākajā e-žurnāla ENERGY numurā.