Latvijas rallijkrosa pilotam Jānim Baumanim atšķirībā no daudz pieredzējušākā jēkabpilieša Reiņa Nitiša šī ir debijas sezona FIA pasaules čempionātā ("World RX") "Supercar" klasē, un daudz ko gan Jānim pašam, gan viņa pārstāvētajai "World RX Team Austria" ir jāapgūst sacensību laikā, lai varētu domāt par cīņu ar konkurentiem un iekļūšanu posmu finālā, kas ir visu sportistu un komandu mērķis.
Kā zināms, 2015. gada Eiropas rallijkrosa čempions "Super 1600" klasē Jānis Baumanis šo sezonu aizvada jau pasaules čempionātā, sacenšoties ar spēcīgākajiem un ātrākajiem pilotiem un komandām. Pēc aizvadītiem četriem posmiem, kas ir jau gandrīz puse sezonas, Latvijas pilotam vēl nav izdevies iekļūt finālā, kurā brauc katra posma seši ātrākie piloti, taču pusfināls ir sasniegts un iegūtie punkti Jānim ļauj atrasties TOP10 "World RX" kopvērtējumā.
Sezonas sākumā gan komanda, gan pats pilots cerējis uz kaut ko vairāk, īpaši, ņemot vērā ļoti veiksmīgo pagājušās sezonas noslēguma posmu Argentīnā, kur Jānis Baumanis pārliecinoši iekļuva "Supercar" klases finālā un cīnījās par pjedestālu. Taču realitāte izrādījās krietni skarbāka. Ja pēc pirmā šāgada posma Portugālē, kurā Jānim 14. vieta, līdzjutēji cerēja, kā tā bijusi "iesildīšanās" sacīkste, tad nākamie posmi Vācijā, Beļģijā un Anglijā parādīja, ka cīņa par finālu un pat pusfinālu ir daudz grūtāka un smagāka kā "World RX Team Austria" vadība optimistiski cerēja pirms sezonas. Turklāt vairāk pievīla tehnika, ne komandas braucēji - Jānis Baumanis un krievs Timurs Timerzjanovs.
"Komandas īpašnieka klusais mērķis bija, ka jau no pirmā posma mēs brauksim finālos, bet aizbraucot uz pirmo posmu, bija skaidrs, ka tas nenotiks un mašīnā jāiegulda vēl daudz darba," portālam "Delfi" stāsta Jānis Baumanis. "Domāju, tas nevienam nebija pārsteigums, tomēr sezonas sākums bija pārāk smags, jo vadība uzskatīja, ka varēsim mierīgi iebraukt vismaz TOP12. Konkurence ir milzīga! Ja brīvajos treniņos no 30 mašīnām 22 iebrauc vienā sekundē un no piektās līdz padsmitajai vietai - 0,3 sekundēs, tas ir ļoti blīvi. Daudz darba priekšā, lai mēs būtu nevis otrajā, bet pirmajā sešiniekā."
"Mašīna tiek pilnveidota sacīkšu laikā, tā kļūst ātrāka, bet bieži vien "noiet greizi" ar regulējumiem konkrētām trasēm, kas ir pieredzes trūkums," atzīst pilots. "Mūsu komandas inženieriem vairāk ir rallija vai šosejas, ne rallijkrosa pieredze, un viņiem viss apgūst uz vietas. Tāpēc tagad mērķis sezonas pirmajai pusei ir mācīties. Sarežģītākais jau izdarīts, no inženieru puses palikušas nianses. Protams, vēl ir daudz darba, jo mēs, braucēji, darām visu, ko varam, bet tās pussekundes aplī vēl pietrūkst, lai mēs būtu ātrākie."
"Prieks par to, ko komanda izdarījusi līdz šim brīdim, jo sākumā bija ļoti daudz dažādu tehnisku problēmu, nevarējām atrisināt starta problēmu, kas joprojām nav līdz galam perfekts," atzīst Baumanis. "Citi visu dara testos - Solbergs pirms katra posma brauc izmēģināt mašīnu, mēs to darām sacensību laikā. Šad tad tas strādā, šad tad atmet soli atpakaļ, jo sacensībās jau tā ir liela spriedze. Taču testiem šobrīd laika nav, jo sacensības ik pēc nedēļas un pēc Zviedrijas posma mašīnas tiek liktas uz kuģa un brauc uz Kanādu."
Ar savu darbu Jānis Baumanis ir diezgan apmierināts, lai gan atzīst, ka vēl ir ļoti daudz ko jāmācās gan tehniskās izpratnes ziņā, gan attiecībā uz braukšanu. Bet ko viņš ir atklājis sevī, braucot ar jaudīgo "Supercar" tehniku? "Ka nav bail!" smejas Jānis. "Nopietni runājot, ir bauda braukt ar šo mašīnu, jo saproti, ka vari kontrolēt tos 600 "zirgus" un braukt agresīvi, tai pašā laikā domājot par pareizām trajektorijām un uzmanīt konkurentus. Bet es joprojām vēl augu, vēl ir ļoti, ļoti daudz jāmācās - gan no braukšanas viedokļa, lai būtu lielāka stabilitāte, gan datu analīze, jāiemācās pašam izprast katru sīkāko mašīnas detaļu, lai saprast, kā tas ietekmē ātrumu - kāpēc riteņa leņķa pagriešana par milimetru tik daudz ko maina. Katra trase ir citādāka, katrai vajadzīgs savs regulējums, ja par amortizatoriem es varu pateikt, tad kā novietot plauktus, kādā leņķī sagāzt riteņus - tā pieredze nāk ar laiku, jo jājūt pašam. Tas ir ļoti liels darbs, kamēr to visu saprot."
"Ja "Super 1600" viss gāja no rokas un šķita, ka braukt ātri nav sarežģīti, tad ar "Supercar" ir pilnīgi pretēji, ļoti daudz jākoncentrējas uz braukšanu, jo katrs pieskāriens bremžu pedālim - par maz vai par daudz, līkuma vidū vai izejā - ļoti ietekmē ātrumu un ir daudz sarežģītāk. Ir jāatrod perfektais līdzsvars, jo braukšana visu laiku ar pilnu gāzi nav tas ātrākais veids," atzīst Jānis. "Bija lietas, kas pēc "Super 1600" bija jāmaina braukšanas stilā, ir lietas, kas vēl jāmaina. It kā jau priekšpiedziņas stils ir ātrākais, bet lai sasniegtu pašu augstāko līmeni, ir no tā nedaudz jāpaiet malā. Jāpamācās no Solberga, kurš ilgus gadus ir braucis ar pilnpiedziņas mašīnu - man šī ir pirmā sezona. Lai dabūtu nost to pussekundi, manuprāt, ne tikai pie mašīnas vēl ir jāstrādā, bet arī man pašam jāmācās, jāanalizē, jāsalīdzina dati. Protams, ka gribas to finālu, ceru, ka drīz tikšu!"
Jānis Baumanis ir viens no "World RX" pilotiem līdz ar Reini Nitišu, kuru mēs jūlijā varētu redzēt CSDD Biķernieku trases jaunās rallijkrosa trases atklāšanas un pārbaudes sacensībās, NEZ čempionāta posmā. "Jā, ceru, ka jūlijā būsim [Biķerniekos], ielūgums ir saņemts, tagad domājam, kur sarunāt mašīnu, degvielu un riepas, plānojam izmaksas," apstiprina Jānis. "Biķernieku rallijkrosa trase ir patiešām baudāma, paguvu pamest skatu apkārt un nevaru vien sagaidīt, kad varēs izbraukt pa īsto segumu un "iedot ručkā"!"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
