Pēc finiša jaunizceptais pasaules čempions piekrita sniegt portālam "Delfi" nelielu interviju.
- Tas ir neticami! Uz to gāju kopš 2013. gada, kad sāku startēt sacensībās. Mani atbalstījuši un man palīdzējuši ļoti daudz cilvēku - liels paldies viņiem! Tāpat arī "PSRX" komandai, Peteram un Pernilai Solbergiem, mums ir tik lieliska atmosfēra komandā, kā ģimenē. Peters labprāt dalās pieredzē ar mani, un es savukārt cenšos palīdzēt komandai, cīnoties par rezultātu. Īpašs paldies manam tēvam, kurš ir bijis uz visām manām sacīkstēm. Kad viņš mani apsveica uzreiz pēc finiša līnijas šķērsošanas šeit – tas bija ļoti īpašs brīdis!
- Kurš ir priecīgāks par šo titulu – jūs vai jūsu tēvs?
- Es pat nezinu (smejas). Man šķiet, ka viņš, jo ir emocionālāks par mani. Protams, viņš ir ārkārtīgi lepns ar mani.
- Kā būs ar motivāciju pēdējos divos posmos Vācijā un Dienvidāfrikā, kuros jums vairs nekas neizšķiras?
- Uzvara čempionātā bija visfantastiskākā sajūta, kāda man jebkad bijusi, tā kā ar motivāciju nebūs nekādu problēmu!
- Kurā brīdī jūs pirmoreiz sapratāt, ka ir sākusies cīņa par titulu?
- Es ar to patiešām nedomāju, līdz pat šā posma finišam. Mans galvenais uzdevums, sākot braukt "PSRX" komandā, bija krāt punktus komandu čempionātā. Tā mums patiešām ir prioritāte. Un te nu pēkšņi es esmu te, pasaules čempions. Protams, tas ir mans mērķis un sapnis, bet mums komandā patiešām netika izcelta cīņa individuālajā ieskaitē. Mēs ar Peteru ātri sapratām, ka strādājot kopā, daloties ar informāciju, varam uzvarēt komandu čempionātā, un tad vienam no mums var arī būt labas izredzes arī individuālajā vērtējumā. Tas izrādījos es, par ko esmu nenormāli laimīgs.
- Kāpēc skandināvu piloti ir tik ātri tieši rallijkrosā (kopš pirmā čempionāta titulu ieguvuši tikai skandināvi – divreiz Solbergs un pērn Ekstroms – aut.)?
Mums ir sena rallijkrosa vēsture, un liela daļa komandu nāk no Skandināvijas. Norvēģijā un Somijā ir ļoti daudz rallijkrosa trašu. Taču šis ir pasaules čempionāts, un tagad ienāk ļoti labi piloti no autošosejas sacensībām, kas ātri izprot rallijkrosa specifiku. Paredzu, ka pēc dažiem gadiem "World RX" spēku samērs starp valstīm jau būs vairāk izlīdzinājies.
- Cik viegla vai grūta bija Rīgas sacīkste?
- Nekas nekad nav viegli. Daudzi braucēji gatavojas sacensībām tā, it kā ietu karā, taču tieši to mēs arī mašīnā darām. Ja mašīnu ir viegli vadīt, tad tikai jāseko savai braukšanai, es esmu mierīgs un koncentrējies. Sacīkstes nedrīkst pārvērsties par kaujas lauku, un tā, protams, Rīgā nebija. Nekad nav vienkārši, bet, ja labi izdodas paņemt startu, tad ir vieglāk.
- Kā Jūs raksturotu Rīgas trasi?
- Es teiktu, ka no braucēja viedokļa tā ir viena no tehniskākajām visā čempionātā. Tu kā braucējs vari ietekmēt rezultātu, nav viss atkarīgs tikai no mašīnas jaudas.