Francūzi Gerlēnu Šišerī (Guerlain Chicherit) par savējo uzskata ļoti atšķirīgu, taču savā ziņā līdzīgu sporta veidu pārstāvji — slēpotāji un autosportisti. Abus vieno azarts, adrenalīns un risks, taču tas arī viss, jo autosporta sacensības ir plašs, publisks un skaļš notikums, kamēr slēpotāji, īpaši brīvajā nobraucienā, sacenšas kalnu majestātiskajā mierā un klusumā.
Lai arī jau no agrām dienām bijis liels autosporta fans, Gerlēns Šišerī vispirms pievērsās kalnu slēpošanai, izvēloties — cik raksturīgi sev — vienu no riskantākajām disciplīnām, "freeriding" jeb brīvo nobraucienu, kurā sportisti sacenšas mežonīgos apstākļos, nevis īpaši izveidotās trasēs, kā kalnu slēpošanas klasiskajās disciplīnās. Šišerī ir četrkārtējs "freeride" pasaules čempions (1999., 2002., 2006. un 2007. gadā), bet treniņu starplaikos biedējis kolēģus ar savu ātro un brīžiem neapdomīgo braukšanu. "Kad vēl slēpoju, neviens negribēja braukt ar mani kopā mašīnā, jo visi zināja, ka esmu traks braucējs," sarunā ar portālu "Delfi" šā gada "Neste World of Latvia" laikā smejot atzīstas Gerlēns.
Kad viņam kabatā jau bija divi pasaules čempiona tituli slēpošanā, Šišerī nolēma tomēr profesionālāk pievērsties savai otrai kaislībai — autosportam. 2003. gada sezonā, 25 gadu vecumā, viņš iesēdās "Citroen Saxo" un kļuva par Francijas čempionu, tā iegūstot iespēju startēt pasaules junioru rallija čempionātā (JWRC) jau "Citroen" rūpnīcas komandā. "Savā iepriekšējā sporta karjerā slēpošanā biju visu sasniedzis un teicu – O.K., tagad es gribu virzīties tālāk un paskatīties, ko varu izdarīt autosportā. Visu naudu, ko biju nopelnījis ar līgumiem slēpošanā, ieguldīju rallijā, nopirku mašīnu, nekas nepalika pāri. "All in!" Uzvarēju Francijas čempionātā, un 2004. gadā "Citroen" ar mani parakstīja līgumu par startu JWRC," stāsta franču pilots. "Taču tajā pašā laikā "lielajā" komandā brauca Kolins Makrejs, Karloss Sainss, nupat bija ienācis Sebastjens Lēbs, un es pagadījos nepareizajā vietā nepareizajā laikā, nebiju tik svarīgs komandai. Tas bija smagi, turklāt es vēl arī sasitu daudzas mašīnas, jo biju ļoti jauns un centos braukt ātri. "Citroen" gada beigās apturēja līgumu, kas mani ļoti apbēdināja."
Apbēdināts Šišerī atgriezās slēpošanā un mierinājumam ieguva vēl divus pasaules čempiona titulus, taču autosporta vilinājums nekur nepazuda. "Stūrmanis ieteica pamēģināt atlasi uz Dakaras ralliju. Aizgājām un uzvarējām. WRC ir apbrīnojams, bet Dakara ir Dakara. Tas ir vistrakākās sacīkstes pasaulē. Ar mani sazinājās BMW un piedāvāja aizvadīt testus, tie laikam bija labi, jo man uzreiz piedāvāja līgumu uz septiņiem gadiem," stāsta Šišerī.
2006. gadā Šišerī debitēja Dakaras rallijā, uzreiz tika pie pirmās ātrumposma uzvaras un finišēja TOP10, kas debitantam ir fantastisks panākums. Krājot rallijreidu un bezceļu pieredzi, francūzis 2009. gadā kopā ar vienu no labākajām stūrmanēm šajā sporta veidā, zviedrieti Tīnu Tērneri triumfēja FIA rallijreida Pasaules kausā. Taču kārotā uzvara Dakaras rallijā viņam tik viegli vis rokā nedevās. "Man atkal nebija iespēju uzvarēt, jo tieši tajā laikā ienāca lielās "Mitsubishi", "Volkswagen" komandas ar milzīgiem budžetiem. Uzvarēju dažos ātrumposmos, 2009. gadā uzvarēju Pasaules kausā, bet man nekad nebija iespēju uzvarēt Dakarā. Kad atgriezos ar bagiju 2013. gadā, līdz sacīkstes pusei biju vadībā, bet pēc – sauksim to par kļūdu – avarēju un apmetu ar auto vairākus kūleņus, ar to viss bija cauri," atzīst Šišerī. "Bet Dakara tik un tā ir fantastiska sacīkste, es ceru tur reiz atgriezties, bet esmu sev nosolījies, ka atgriezīšos, kad būs iespēja braukt ar labu mašīnu un uzvarēt!"
"Kad apturēju savu Dakaras karjeru, biju diezgan sarūgtināts, jo man nebija iespēju pacīnīties par uzvaru, un sev pateicu – vai nu es kaut ko daru kārtīgi un pamatīgi, vai vispār metu mieru," stāsta franču pilots. "Izvēlējos rallijkrosu, jo tas man ir ļoti piemērots. Mēs esam modernie gladiatori, mašīnas ir ātras, cīņa ir intensīva. Man bija iespēja izmēģināt rallijkrosu pirms trim gadiem un es teicu – "this is it". Šis ir tas, ko gribu darīt! Un atkal – tas bija smagi, bija jāsāk no nulles, jo jauns sporta veids, pilnīgi atšķirīgs no Dakaras, kur braucu iepriekšējos 10 gadus: nedēļa pa tuksnešiem un kalniem, kad nevarēji braukt uz visiem 100%, jo tas ir pārāk riskanti. Te ir četri apļi ar pilnu gāzi. Viss bija atšķirīgi, man bija jāiemācās trases. Ilgs process, kamēr sāku saprast, ko varu darīt un ko ne. Tad es teicu – O.K., labi, bet ja es gribu uzvarēt, man vajadzīga (atkal!) laba mašīna. To es biju sapratis no sava Dakaras laika. Nolēmu izveidot savu komandu, kas, protams, ir "crazy" (Gerlēns Šišerī nodibinājis pats savu komandu, "GC Kompetition", kas oficiāli piedalās "World RX" čempionātā – aut.).
"Uzrunāju labākos šajā industrijā – "Prodrive". Teicu, ka gribu startēt "World RX" un man ir vajadzīga mašīna, ar ko var uzvarēt," viņš turpina. "Teicu: dariet, ko gribat, bet man vajag ātru mašīnu, bet gribu, lai jūs sākat no nulles, no baltas lapas, nekopējot no citiem modeļiem tehniskos risinājumus, ātrumkārbas vai dzinēju. Aizmirstiet visu un dizainējam jaunu mašīnu. Te nu mēs esam, mūsu pirmā sezona ar "Renauld Megane RS". Ir bijušas dažas problēmas, jo viss ir jauns, bet mašīna ir lieliska. Sezonas laikā esam sapratuši dažas lietas, atklājuši, kā var darboties vēl labāk. Francijas posmā Loakas trasē mašīna parādīja savu īsto potenciālu, jo apļa laiks bija labs. Te nu mēs esam, it's coming."
Vai franču pilotam Gerlēnam Šišerī bija svarīgi braukt tieši ar franču mašīnu? "Jā, bet "Renault Megane" šajā kategorijā ir patiešām laba šasija. Pagaidām rūpnīca vēl vēro, ko mēs darām, bet es ticu, ka drīzumā tā mums pievienosies. Sākumā tiešām izvēle krita uz to, ko uzskatu par labāko šasiju, lai uzkonstruētu labāko mašīnu," saka Šišerī.
Vēl viens raksturīgs notikums saistībā ar Gerlēnu Šišerī ir fakts, ka viņš ir pagaidām vienīgais pasaulē, kurš apmetis salto atmuguriski ar mašīnu. Tas notika 2013. gadā, bet mans jautājums bija – kam tas bija vajadzīgs? "Tas bija patiešām viens "crazy" pasākums. Prasīja trīs gadus, apmēram 15 avārijas, piecreiz pārbūvētas mašīnas. Es gribēju apvienot savus divus sporta veidus – slēpošanu un autosportu – un izdarīt ar mašīnu to, ko darīju ar slēpēm," paskaidro Šišerī. "Te, rallijkrosā, mums ir liela un profesionāla komanda, kurā esam sapulcējuši labākos, superprofesionālus inženierus, bet tajā projektā bijām tikai pāris cilvēku – es un daži mani draugi. Budžets bija ļoti, ļoti ierobežots, uzbūvējām mašīnu, nebija nekādu inženieru, kas veiktu kalkulācijas, tikai mēs paši. Atceros to visu ļoti labi – kādu vakaru, kad kopīgi sēdējām un iedzērām, teicu – hei, puiši, es gribu uztaisīt "backflip" ar mašīnu. Viņi teica – ja? Nu labi! Un nākamajā dienā sākām to visu gatavot. Viens no maniem draugiem dizainēja rampu, otrs dizainēja mašīnas šasiju, trešais nodarbojās ar kalkulāciju – kādā ātrumā jābrauc, bla-bla-bla. Pirmajā mēģinājumā nesanāca, mašīna sasista, jāpārbūvē. Un tā mēs mēģinājām divus, trīs gadus, iekams viss sanāca. Šis bija nenormāls projekts, bet es nekad to neaizmirsīšu!"
"Es vienmēr esmu gājis pats savu ceļu, nesekojot citiem, allaž mēģinot pārkāpt visas līnijas," saka 40 gadus vecais francūzis. "Arī šī mana komanda atšķiras no citām – mums te spēlē dīdžeji, ir brīva gaisotne. Man ļoti patīk motoru sports, bet man patīk tajā ielikt arī kaut ko no slēpošanas atmosfēras. Tas patīk arī cilvēkiem. Mēs neesam F-1, mēs esam daudz brīvāki."
Ar savu otru aizraušanos draugus un bijušos domubiedrus no slēpošanas aprindām Šišerī nav "aplipinājis". "Viņiem vienalga [ko es daru]," smejas Gerlēns. "Protams, viņi atbrauc uz sacensībām, bet satikt mani, nevis pašu sacīkšu dēļ. Slēpotāji dzīvo pa kalniem, starp kokiem un ir ļoti tālu no motoru sporta. Taču man autosports ir bijusi kaislība kopš es sevi atceros. Kad vēl slēpoju, neviens negribēja braukt ar mani kopā mašīnā, jo visi zināja, ka esmu traks šoferis. Sasitu diezgan daudz mašīnu, iekams nolēmu pārbaudīt, cik tad ātrs patiesībā esmu. Uz ielas šķita, ka esmu ātrs, un tad reiz ar vienu savu labu čomu aizbraucām uz sacīkšu trasi. Un tur es sapratu, ka neko patiesībā nejēdzu. Taču tāpat bija arī ar slēpošanu – tas man prasīja ilgus gadus, lai kļūtu par labāko pasaulē. Kad sāku nodarboties ar autosportu, arī sāku no nulles. Ja gribu uzvarēt vai vismaz nokļūt uz goda pjedestāla "World RX", man ir ļoti, ļoti ilgi un daudz jāmācās, jo visi tie puiši – Lēbs, Solbergs, Ekstroms, Kristofersons, ir superātri. Kaut vai lai cīnītos ar viņiem, jāiegulda liels darbs, bet, ja es sev neticētu, ka to varu, nekad nesāktu. Tagad es neapstāšos."
Vai komandas īpašnieks Gerlēns Šišerī ir apmierināts ar pilotu Gerlēnu Šišerī? "Jā, viņš ir labs braucējs. Ik pa laikam pieļauj kļūdas, bet tagad sāk braukt labāk," smejas francūzis. "Šis tas vēl jāiemācās, bet kopumā brauc labi. Vai nākamgad es viņam jau sākšu maksāt algu? Viss atkarīgs no rezultātiem…"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!