Bijušais F-1 pilots Alekss Vurcs: nav vajadzīgas 'superformulas', bet asa cīņa  (13)

Pieredzējušais autosportists GPDA vadību uzņēmās savu kolēģu, F-1 pilotu pierunāts, jo uzskata, ka viņa pienākums ir kaut ko dot arī sporta veidam, kas pašam ir devis ļoti daudz ko. Tajā pašā laikā Alekss Vurcs neatsakās arī pats lieku reizi piesēsties pie sacīkšu auto stūres, un šogad viņš uzzināja, kā savulaik juties viņa tētis, kurš ir vairākkārtējs Eiropas čempions rallijkrosā.

"Lai būtu skaidrs — es GPDA nepelnu nekādu naudu, bet uzskatu, ka man ir kaut kas jādod pretī manam sporta veidam un es gribu aizstāvēt pilotu pozīciju," uzsver Vurcs. "Mums ir jārūpējas, lai motoru sports būtu fascinējošs, jo — ja jaunie braucēji, bērni, apbrīnos sportistus, tikai tad mēs varēsim cerēt uz ilgtspējīgu motoru sporta nākotni. Mēs gribam, lai motoru sports un jo īpaši F-1 ir sporta virsotne, kas cilvēkus interesē, lai viņi pārslēgtu TV kanālus uz šīm sacensībām. Tāpēc mēs te esam un tāpēc mēs strādājam. Vēsturiski šīs organizācijas galvenā tēma ir drošība, bet tagad nākušas klāt arī braucēju tiesības, arī viņu komerctiesības. GPDA rūpējas, lai braucēju intereses ir tālejoši pārstāvētas, kad tiek lemts par noteikumiem un sporta nākotni."

Te jāpiebilst, ka GPDA ir palikusi vienīgā "arodbiedrība" saistībā ar F-1 čempionātu, jo F-1 komandu asociācijas darbība tika pārtraukta pirms vairākiem gadiem.

Alekss Vurcs ļoti atzinīgi novērtē Starptautiskās Automobiļi federācijas (FIA) un F-1 čempionāta rīkotāju paveikto sacīkšu attīstības jomā. "Personiski es uzskatu, ka drošības palielināšana sporta automašīnām ir ļoti svarīga, jo tas attiecīgi ļauj celt braukšanas ātrumu," viņš saka. "Ja mašīnas nebūtu drošas, mums vajadzētu "iesaldēt" ātrumu un ar to attīstība beigtos. Tad kāds cits veids mūs pārspēs intrigas ziņā un pārvilinās fanus. Mums visu laiku ir jādzenas pēc ātrākajiem apļa laikiem, jauniem rekordiem."

"Salīdzinot ar 60. gadiem, kad katrās sestajās F-1 sacīkstēs kāds no pilotiem gāja bojā, tagad pēc Sennas, Racenbergera un Bjanki negadījumiem fatālu avāriju skaits ir samazinās," norāda Vurcs. "Tajā pašā laikā interese par F-1 palielinās, tāpēc es neredzu nekādu kopsakarību, ka autosporta sacensībām jābūt bīstamām, lai tās būtu populāras. Sacensībām jābūt aizraujošām, taču uz cīņas rēķina, kad līdz pēdējam brīdim nav zināms, kurš uzvarēs. Mēs, GPDA, arī esam pie tā daudz strādājuši, gan ar iepriekšējiem F-1 čempionāta īpašniekiem un Bērniju Eklstounu, gan tagadējiem, pieprasot, lai mašīnas ir daudz ātrākas, platākas. Mēs gribam, lai aerodinamika kļūtu vienkāršāka un cīņas trasē būtu asākas. Piloti negrib nekādu superformulu, ar kuru ir viegli uzvarēt, viņi grib cīņu! Tas būtu mūsu nākamais uzdevums — paaugstināt konkurenci trasē, izlīdzināt spēkus."

"Es uzskatu, ka FIA vienmēr ir darījuši visu, lai sacīkstes padarītu ne tikai ātrākas, bet arī drošākas, neupurējot intrigu. "Halo" varbūt nav gluži skaistākais un estētiskākais veidojums, taču esmu pārliecināts, ka tas ir lietderīgs," viņš piebilst.

Šodien dažādām sporta sacensībām iespējams sekot no visdažādākajām platformām un arī sacensības dažādos sporta veidos notiek vienlaicīgi, kas attiecīgi ļoti saasina konkurenci un cīņu par katru līdzjutēju un skatītāju, kā pie TV un viedierīču ekrāniem, tā klātienē. Motoru sports šai ziņā ir labākā situācijā, jo tur faktiski vienmēr notiek cīņa, tomēr gadās, ka intriga tiek tādu vai citādu iemeslu dēļ "nogalināta", kas uzreiz atstāj kritumu auditorijas ciparos. Alekss Vurcs uzskata, ka ir svarīgi savstarpēji sadarboties dažādiem motoru sporta veidiem, ne tikai auto, bet arī moto disciplīnām, lai nezaudētu un palielinātu auditoriju. "Mums, motoru sporta sabiedrībai, ir ļoti svarīgi, lai cilvēki paliek pie mums," viņš saka. "Savstarpēja reklāma starp dažādām autosporta disciplīnām, pat motocikliem, — visu, kas ir ar dzinējiem. Fanus pazaudēt ir ļoti viegli, bet ja mēs "dalāmies" ar viņiem savstarpēji, līdzjutēji būs lojālāki. Ja kāds no čempionātiem kļūst mazāk interesants vienas komandas dominances dēļ, mums ir vēl 2-3 citi čempionāti, kas var piesaistīt motoru sporta fanus. Mēs viņus nepazaudējam pavisam, tikai "pārdalām", un paliek iespēja pēc pāris gadiem gadiem, kad šis čempionāts atkal kļūs intriģējošs, dabūtu viņus atpakaļ."

"Es braucu "World RX", arī Žaks Vilnēvs, un pirmdien pēc sacīkstes parasti zvana mani bijušie kolēģi, Deivids Kulthārds, Fernando Alonso, Džensons Batons, un prasa — nu, kā tur bija? Arī viņiem patīk šis sports, viņi visam seko," saka Vurcs. "Fernando pāries uz "IndyCar", Džensons startē Japānā, un tas forši, ka cilvēki redz, ka nav tikai viens autosporta veids, nav tikai F-1."

Kā pieminējām, šogad Vurcs pamēģināja, kā saka, "iekāpt sava tēva kurpēs" — viņš izprovēja spēkus rallijkrosā, kurā savulaik par trīskārtēju Eiropas čempionu kļuva viņa tēvs. Austriešu pilots savai īsajai rallijkrosa sezonai izvēlējās divus posmus, Norvēģijā un Latvijā, un izskatās, ka viņam "āķis lūpā".

"Jā, dzīvē viss notiek pirmo reizi - par to ir vērts atkorķēt šampānieti!" smejas Vurcs. "Latvijas posmu es komandai pieprasīju speciāli, jo redzēju pa TV, kāda ir Rīgas trase!"

"Nav tā, ka es par Latviju pilnīgi neko nezināju, šo to zinu par Baltijas valstu vēsturi, īpaši par PSRS sabrukumu un to, kā jūs ieguvāt neatkarību," viņš saka. "Tagad te ierados autosporta dēļ, bet laika apstākļi mūs lutināja, Rīga ir skaista, daudz senu māju, skaista arhitektūra."

"Mana debija rallijkrosā patiesībā bija sapņa piepildījums, jo mans tēvs ir bijis trīskārtējas Eiropas čempions laikā, kad vēl pasaules čempionāta šajā veidā nebija. Es uzaugu sacīkšu trasēs, skatoties kā viņš brauc. Jā, es aizgāju uz autošoseju, F-1, Lemāna, bet vienmēr gribēju pamēģināt rallijkrosu. Lai zinātu, kā jutās mans tētis," saka Alekss Vurcs. "Protams, tas bija nedaudz "crazy", ka es uzreiz ielecu pasaules čempionātā, lai sacenstos ar visiem tiem dižajiem braucējiem, jo mana pieredze šajā autosporta veidā ir apaļa nulle — neesmu braucis ne rallijkrosā, ne rallijā. Nebija nemaz tik slikti beigu beigās. Pagaidām neko konkrētu par rallijkrosa plāniem nākotnē nevaru pateikt, notiek pārrunas. Man turklāt ir diezgan daudz darba citur, arī F-1, tā kā jāskatās, vai visam pietiks laika. Taču kalendārs izskatās diezgan ok, tā kā es labprāt vairāk startētu "World RX"."

Ja rallijkross būtu tikpat populārs kā šodien toreiz, kad jaunais Alekss Vurcs tikai sāka izvēlēties nākotnes nodarbošanos, vai viņš tik un tā būtu nonācis F-1? "Noteikti. Godīgi sakot, tēvs visu laiku bīdīja, lai es palieku rallijkrosā vai rallijā, jo viņam bija daudz kontaktu un tas prasa ievērojami mazāk naudas, taču kā lielākā daļa jauniešu, es rīkojos tieši pretēji tam, kā vēlējās mani vecāki," atzīstas Vurcs. " Tīņa gados biju diezgan spītīgs. Taču es noteikti būtu daudz ātrāk sācis interesēties par rallijkrosu un tam sekot. Es vienmēr, arī savos F-1 laikos, intervijās esmu teicis, ka rallijkross ir "cool" sporta veids."

Viens gan rallijkrosā Aleksam Vurcam patīk labāk nekā F-1, un tie nav zirgspēki, ātrums un sacensību intriga, bet gan… komforts. Augumā slaidais austrietis savulaik bija viens no garākajiem F-1 pilotiem, kas viņam sagādāja ne mazumu neērtību, jo F-1 bolīda kokpits ir neliels un šaurs, tāpēc F-1 piloti parasti ir kompakti, neliela auguma "Jā, rallijkrosa mašīnā ir daudz labāk! Pirmo reizi savā autosporta pieredzē es varu izvēlēties sēdekļa pozīciju, jo šaurajā F-1 monokokā vajag ierūmēties un tas nekad nebija ērti. Eh, bet nav tik traki, jo tu tam jebkurā gadījumā tiki sagatavots," nosaka Vurcs.