Reinis Nitišs: sēžot mājās dīvānā, par labāku autosportistu nekļūšu  (9)

Kopš pašas pirmās pasaules rallijkrosa čempionāta sezonas Reinis Nitišs allaž bijis "World RX" dalībnieku vidū, bet šogad viņš pārcēlās uz Eiropas čempionātu ("EuroRX"). Izmantojot savu ievērojamo pieredzi, 23 gadus vecais pilots nodrošināja sev kontinenta čempiona titulu prestižākajā un jaudīgākajā "Supercar" klasē, to iegūstot pēdējā posmā, savā mājas trasē Biķerniekos. Atskatoties uz šīm sacensībām, Reinis atzīst, ka nekad iepriekš nebija bijis tādā situācijā, ka jāturpina cīņa trasē, kad tituls jau kabatā. Paskaidrosim — "Euro RX" čempiona titulu jēkabpilietis bija sev nodrošinājis, iegūstot nepieciešamo punktu skaitu kvalifikācijā, līdz ar to finālā viņš varēja pat nepiedalīties — konkurentiem bija jau neaizsniedzams. "Nekad nebiju bijis tādā situācijā," sarunā ar portālu "Delfi" saka Nitišs. "Nostrādāja tas, ka es jau pirms sacensībām biju uzlicis mērķi, ka augstākais ir nevis tituls, bet uzvara posmā, un tas stipri palīdzēja saņemties. Uzvara posmā bija stipri svarīgāka — izcīnīt titulu un palikt ceturtajam gonkā nebūtu izpildīts uzdevums."

Tā kā Eiropas čempionātā ir divreiz mazāk posmu nekā "World RX", Reinim šosezon bija krietni vairāk nosacīti brīvā laika, ko veltīt citām nodarbēm, un tad nu viņš izmantoja visas iespējas, ko sacensību rīkotāji jaunajam pilotam piedāvāja — 1000 kilometru izturības sacīkste Palangā, vairāki ralliji, ieskaitot vienu no prestižākajiem Baltijā, "Rally Estonia", kartings, bagiji… Beigās sanācis tā, ka gads bijis ļoti noslogots un nogurdinošs, taču Reinis par to nebēdā, jo galvenais ir braukt un iegūt pēc iespējas dažādāku pieredzi. "Atteikt var, tikai — vai gribas. Ja ir iespēja izbraukt, kāpēc ne. Esmu sapratis, ka mājās, sēžot dīvānā, es par labāku autosportistu nekļūšu," prātīgi saka Nitišs. "Aizņemtāks es biju krietni, jo "World RX" tu brauc 12 posmus un ne ar ko citu nerēķinies, strādā tikai uz tiem. Šogad tā: ā, brīva nedēļas nogale — kaut kur jāaizbrauc, kaut kas jāizdara! Vienā brīdī tu pats nesaproti, cik tālu esi aizstrādājies un ko esi izdarījis. Vienā brīdī gribas apstāties un to iedarbināto riteni apturēt."

"Katrs "seat time" kaut ko dod. Šoseja — koncentrāciju, jo Palangā bija jābrauc stundu un 10 minūtes ar maksimālu jaudu, noturēt [apļa laikus] vienā līmenī," saka Reinis. "Rallijs iedod sevis pārvarēšanu — kad stūrmanis pasaka, ka priekšā ir tāds un tāds līkums, kas jāizbrauc ar pilnu gāzi, nu tad tā ir jādara, nevis atlaist un piebremzēt. Bagijs un kartings dod asumu, jo ir dinamiski."

Atgriešanos Eiropas čempionātā, kurā viņš uzvarēja 2013. gadā "Super1600" klasē, Reinis uzskata nevis par soli atpakaļ, bet par iespēju palikt apritē un atgādināt par sevi "World RX" komandu bosiem, domājot par nākotni. "Kur es būtu varējis citur iet un kādi tam būtu plusi un mīnusi? "WorldRX" esmu braucis četrus gadus, pirms tam pāris gadus zemāka līmeņa rallijkrosa sacensībās — tas ir mans sporta veids, kuru pārzinu līdz niansēm. Aizejot uz citu čempionātu, es tur būtu jauniņais un iesācējs. Droši vien, ka nebūtu nekādu plusu," uzskata Nitišs. "Lēmums par ''EuroRX" nenāca viegli, tas bija psiholoģiski smags — kā tu, četrus gadus braucis pasaulē, aiziesi uz Eiropu. Daudzi nevar iedomāties, cik smagi tas nācās. Šobrīd, skatoties atpakaļ, visi gudri, bet tā bija viena no pareizākajām izvēlēm, ko es ar savu nelielo komandu savā autosportista karjerā esam izvēlējušies. Bija cīņa par pjedestālu, visu laiku biju apritē, burziņš jau tas pats, un lielās komandas seko līdzi un salīdzina. Pašapziņas atgūšanai noderēja."

Tajā pašā laikā Reinis atzīst, ka vairs neatgrieztos "Super 1600" klasē, pat ja tur būtu rūpnīcas komandas un spēcīgs čempionāts. "Tas ir pavisam solis atpakaļ, uz to neparakstītos. Pa to trepīti es uzkāpu, kad man bija 18 gadi," viņš pasmaida.

Saprotams, ka Nitišs uzmanīgi seko līdz visam, kas notiek rallijkrosa pasaulē un aizkulisēs. Arī viņam ir žēl par "vecajām", klasiskajām rallijkrosa trasēm, kurās braukšanas daļa ir sportistiem un skatītājiem interesanta, taču to infrastruktūra vairs neatbilst pasaules čempionāta līmenim un prasībām. "Manuprāt, tas ir tikai normāli, un mūsdienās svarīgāka pat vairs nav tā trase, cik infrastruktūra apkārt. Pilsēta, cilvēku daudzums, viesnīcas, restorāni. Protams, no braukšanas viedokļa ir žēl zaudēt tās vecās trases. Ja aizietu Zviedrijas vai Norvēģijas trase, tad gan visi dzirdētu, kādas būtu "atsauksmes"!" viņš saka. Arī par gaidāmo elektroauto ienākšanu "World RX" Nitišs izsakās pagaidām piesardzīgi: ""Formula E" ir attīstījusies ļoti augstu, posmi ir milzīgu pilsētu centros, un rallijkrosam līdz "Formula E" nav pat divi vai trīs gadi… Es pat nezinu, kam jānotiek, lai sasniegtu to līmeni, bet es nepiedalos lielo komandu un vadības sarunās, droši vien, ka daudz ko nezinu."

Šogad Reinis Nitišs līdz ar tenisisti Anastasiju Sevastovu un motokrosistu Paulu Jonasu iekļuva balsojuma finālā par gada populārākā sportista titulu Latvijā, kurā uzvarēja Jonass. Reiņa atrašanās finālā šķiet likumsakarīga, ko uzskatāmi parādīja sacīkste Biķerniekos — neatkarīgi no tā, kas notika trasē, pie Nitiša telts visu laiku pulcējās fani, gaidot iespēju selfijam un autogrāfam. Slavenais norvēģu čempions Peters Solbergs godīgi atzinis, ka viņam šī fanu mīlestība un komunikācija ar atbalstītājiem ir pilnīgi nepieciešama, bet kā ir ar Reini? Vai tas sacensību laikā nenovērš uzmanību? "Tas mums no vienas puses ir darbs, jo bez faniem mēs nebūtu atpazīstami, neviens no sportistiem," saka Nitišs. "Rīgā pirms brauciena pie manis atnāca valdības pārstāvji ar "Prāta Vētru", bet komanda pasaka — viss, viņam jābrauc uz startu. Es teicu – nē, džeki, iedodiet man vēl trīs minūtes. Ātri satikāmies, sabildējāmies, iedevu pieci, viņi arī mani saprata. Teicu – sorī, man tūlīt brauciens. Ja es uzvarēšu, jūs būsiet daudz priecīgāki nekā pavadot tagad te vēl piecas minūtes ar mani. Paldies, ka saprata un neko nepārmeta. Jāsadala, cik ļoti tu vari atdoties skatītājiem, un cik laika esi gatavs veltīts pats sev, lai sasniegtu maksimālo rezultātu. Ja tur pirms sacensībām sev to nodefinē, viss ir vienkārši. Pārējās sacīkstēs pluss, ka nav tik daudz latviešu fanu. Arī rallijos ir vieglāk, tur es necīnos par titulu."

Reinis Nitišs aktīvi gatavojas jaunajai sezonai, meklē budžetu, atbalstītājus, izskata iespējas. "Es pavisam noteikti savu darbu autosportā neesmu beidzis!" viņš saka, un īpaši pateicas saviem atbalstītājiem. "Viens no maniem sponsoriem pateica: ne jau valsts izdomātu likumu dēļ mēs tagad neatbalstīsim sportu! Kad mazais uzņēmējs tā pasaka, tas ir milzīgs gandarījums!"

"Aģenta man nav, šobrīd tikai pats, un tas aizņem laiku. Darbā ar atbalstītājiem visu dzīvi man palīdzējis tētis, bet esmu tagad jau pietiekami liels, lai pats ietu un runātu. Puika izaudzis!" pasmejas Reinis. "Rallijkross nav tas lētākais sports — ja man gribas braukt, pašam arī jāstrādā. Dzīvi tas neatvieglo, jo mācos Jelgavā par kokapstrādes inženieri — esmu trešajā kursā, bija jābūt ceturtajā, bet kad braucu "Audi" komandā, paņēmu gadu brīvu, jo nevarēju visu apvienot, — sacensības, treniņi, darbs ar esošajiem un jaunajiem sponsoriem."

Vai piedalīšanās visās iespējamās autosporta disciplīnās saistāma arī ar godkārību – man ir jābūt labākajam? "Pavisam noteikti," saka 23 gadus vecais latviešu pilots. "Mūsdienās konkurence ir tik liela, komandu ir daudz, braucēju ļoti daudz, vienā brīdī visu izšķir detaļas. Jāgatavo sevi un jābūt gatavam jebkurai situācijai!"