Foto: Publicitātes foto

BMW panākumi auto sporta arēnā izceļ to starp citiem auto zīmoliem. Ne velti, jo Bavārijas autoražotāja piedzīvojumi sacīkšu trasē aizsākās pirms 82 gadiem, kad 1937. gadā Itālijas "Mille Miglia" sacensībās startēja pirmā tā sacīkšu automašīna. Panākumu ceļš turpinājās 1972. gadā, kad tika izveidota pirmā "M" sērijas automašīna, lai stiprinātu BMW sacīkšu programmu.

Jaudīgo "M" sēriju nupat papildināja jaunpienācējs no kosmosa – "BMW Individual M850i Night Sky", kas ir lielisks paraugs neizmērojamai iztēlei – 3D drukas komponentes, izgaismoti zvaigznāji konsolē un meteorītu tipa materiāls dažādos auto vadības elementos. Tas viss veido nepārspējamas iztēles, oriģināla luksusa un sportiskas jaudas apvienojumu.

Vēl pirms jaunā "BMW M850i" spēkrata kosmiskajiem panākumiem un, godinot jaudīgākos spēkratus, "Inchcape Motors Latvia" piedāvā vēstures ieskatu zināmākajās BMW sacīkšu automašīnās.

Revolucionārais “BMW 328 Roadster”

Foto: Publicitātes foto

1937. gadā Bavārijas autoražotājs radīja "BMW 328 Roadster", ar kuru aizsākās BMW sacīkšu automašīnu vēsture. Tolaik ņiprais modelis sacensībās spēja sasniegt 166,7 km/h lielu vidējo ātrumu, kas bija krietni lielāks nekā citām sacīkšu automašīnām.

Trīsdesmitajos gados tieši šis modelis bija veiksmīgākais sacīkšu auto, izcīnot vairākas uzvaras dažādās sacensībās. Tas bija 780 kg smags ar 80 zirgspēkiem un 1,971 litru dzinēju. Tika saražoti aptuveni 500 auto, no kuriem mūsdienās saglabājušies vien 200.

"BMW 328 Roadster" debitēja Itālijas "Mille Miglia" sacīkstēs, tajās piedalījās trīs auto ar numuriem 26, 27 un 28. Savā divu litru klasē tieši šīs trīs mašīnas ieguva 1., 2. un 3. vietu. Spēkrats, kuram toreiz bija piešķirts 27. numurs, nav atradies līdz pat mūsdienām, domājams, kara laikā automašīna tika iznīcināta. Tomēr kvēlākie BMW fani tic, ka tā kādā pasaules malā vēl ir saglabājusies. Ja kāds veiksminieks atradīs šo auto, tad tā vērtība mūsdienās būs mērāma vairākos miljonos eiro.

“Jaunās klases” jaudīgais “BMW 1800 TI/SA”

Foto: Publicitātes foto

BMW "New Class" jeb "Jaunā klase" bija krass pavērsiens koncerna vēsturē, kas palīdzēja uzņēmumam atgūties no 1950. gada finanšu krīzes un pieteica BMW kā sporta sedanu klases līderi. Krīzes iespaidā arī pirktspējīgākā sabiedrības daļa deva priekšroku ekonomiskākas klases automašīnām.

Lai atjaunotu konkurētspēju, ražotājam vajadzēja radīt auto ar 1,5 līdz divu litru dzinēju, tā radās BMW "1500", "1600", "1800" un "2000" modeļi. 1963. gadā autoražotājs iepazīstināja pasauli ar "BMW 1800 TI/SA", šā modeļa auto tika saražoti vien 200 eksemplāros. Spēkratam bija divi "DCOE-45 Weber" karburatori, lielāka kompresijas pakāpe, piecu ātrumu pārnesumkārba, 1,8 litru dzinējs, un tas varēja sasniegt 175 km/h ātrumu.

Šie auto tika pārdoti tikai licencētiem sacīkšu braucējiem. "Jaunās klases" pārstāvis ir ieguvis vairākas pirmās vietas un otro vietu sacensībās "Spa 24 Hour" Beļģijā. Tieši ar šo modeli vācu auto autosportists Huberts Hāne uzvarēja Vācijas nacionālajās sacensībās 1964. gadā.

BMW 3.0 CSL Group 2 “Betmobilis”

Foto: Publicitātes foto

1971. gadā Bavārijas ražotājs prezentēja "BMW 3.0 CSL Group 2", kuram bija daudz uzlabojumu. Tam bija mazāks svars, kas tika panākts, izmantojot vieglāku tēraudu. Burts "L" šoreiz nozīmēja "viegls" ("light"), atšķirībā no citiem BMW modeļiem, kur ar to norādīja garumu ("long"). Motors bija palielināts no 2986 līdz 3003 kubikcentimetriem, ļaujot tam sacensties trīs litru kategorijā. Pateicoties gaisa deflektoram un aizmugures spārniem, spēkrats ieguva segvārdu "Betmobilis".

1973. gadā sacīkšu pilots Toine Hezemans ar šo automašīnu uzvarēja "European Touring Car" čempionātā. Tieši šis auto pieteica BMW kā luksusa klases sporta auto ražotāju. Tāpat "Betmobīlis" bija pirmā automašīna leģendārajā "BMW Art Cars" kolekcijā. 1975. gadā to apgleznoja mākslinieks un kinētisko skulptūru "tēvs" Aleksandrs Kalders.

Motorsportā vistitulētākais – “BMW M3”

Foto: Publicitātes foto

Pirmās paaudzes "BMW M3" (E30 – rūpnīcas indekss) ir ne tikai motorsportā vistitulētākais BMW modelis, bet pat viens no visbiežākajiem laureātiem autosporta vēsturē pēc "Porsche 911". "BMW M3" startēja ne tikai dažādos autošosejas čempionātos visā pasaulē, bet pat rallija sacensībās 80. gadu beigās.

Vissīvākais "BMW M3" konkurents bija "Mercedes-Benz 190E", tādēļ "BMW M3" bija aprīkots ar 2,3 litru četrcilindru atmosfērisko dzinēju, kas sacīkšu versijā attīsta 300 zirgspēku jaudu. Modernizācijas ietvaros tā motora tilpums tika palielināts līdz 2,5 litriem, bet jauda – līdz 380 ZS.

Pirmās paaudzes "BMW M3" homologācijas ietvaros bija pieejams arī sērijveida versijā, kas tika izgatavota vairāk nekā 16 tūkstošos eksemplāru.

Inteliģentais “BMW Williams FW22”

Foto: Publicitātes foto

Šī bija pirmā BMW mašīna ar septiņu ātrumu pārnesumkārbu un alumīnija korpusu, tā varēja sasniegt ātrumu līdz pat 350 km/h. "BMW Williams FW22" izmantoja "
Williams
" Pirmās formulas komanda 2000. gada čempionātā. BMW sadarbība ar "Williams" F1 komandu ilga kopskaitā sešus gadus.

Spēkratam pie stūres brauca Ralfs Šūmahers un Džensons Batons. 2000. gadā Ralfs Šūmahers ieguva kopskaitā trīs godalgotas vietas. Uzlabojot priekšgājēju FW21 un identificējot tā kļūdas, FW22 izstrādātāji ir pārliecināti, ka jaunā spēkrata dizaina filozofija bija inteliģenta evolūcija, nevis revolūcija.

Atlētiskais minimālists “BMW M6 GTLM”

Foto: Publicitātes foto

2016. gadā tapušais "BMW M6 GTLM" tika ražots speciāli IMSA čempionātam. Spēkrats varēja sasniegt ātrumu līdz 300 km/h, tam bija V8 dzinējs, kas nodrošināja auto perfektu inerci un neparasti vienmērīgu darbību. 2017. gada čempionāta posmā piloti Bils Oberlēns un Aleksandrs Simss guva uzvaru. Kopā 2017. gada sezonā automobilis ieguva četras uzvaras, bet jau 2018. gadā to aizstāja ar jauno "BMW M8 GTE".

Arī jaudīgais M6 modelis pievienojās "BMW Art Cars" kolekcijai, to apgleznoja konceptuālās mākslas pārstāvis – amerikānis Džons Baldesari. Viņš kļuva populārs, pateicoties saviem darbiem, kuros meistarīgi tiek pārkārtota fotoattēlu kompozīcija, papildinot jauno kompozīciju ar dažādiem uzrakstiem. Baldesari atzina, ka automašīna ir mūsdienu dzīves ikona.

Apgleznojot auto, viņš izmantoja sev raksturīgos kompozīcijas elementus un minimālisma stilu. Automobiļa sānu gleznojumi rotaļīgi attēloti vienlaikus gan divās, gan trijās dimensijās. Interesanti, ka "BMW M6 GTLM" gleznojums bija ātrākais Baldesari radītais mākslas darbs, kā arī pirmais mākslas darbs, kurā mākslinieks izmantoja trīsdimensiju attēlus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!