"Latvijas autosports sestdien zaudēja jaudīgu leģendu un krietnu vīru... trīspadsmitkārtējais čempions Ivars Caune ir devies mūžībā. Ticam, ka viņš tur – augšā – spēs iepriecināt citus gan ar savu lielisko humoru, gan ar cieņpilnām rūpēm par savējiem, gan ar kādu kolosālu braucienu ar auto..." raksta sporta meistara dēls, autosportists Krišjānis Caune.
"Mūsu beidzamajā sarunā viņš teica: "Tev jādodas uz Sardīniju, jāsasniedz finišs! Un noteikti ņemiet divus rezerves riteņus". Mēs visu laiku braucam ar diviem rezerves riteņiem, bet līdz finišam vēl jāaizbrauc... šoreiz gan citādi. Tēti, šis būs par Tevi!" raksta Krišjānis, kurš šobrīd ir Sardīnijā un ir stūrmanis pilotam Mārtiņam Seskam "Junior WRC" klasē, kur sestdien, sacensību otrajā dienā, ir pakāpušies no sestās uz piekto vietu.
Ivars Caune ir dzimis 1959. gada 29. maijā. Viņš ir trīspadsmitkārtējs Latvijas čempions autorallijā, trīskārtējs PSRS čempions autorallijā, bijis starp vadošajiem braucējiem pasaules rallija čempionātā Anglijas un Zviedrijas posmos.
Pirmo reizi rallijā Ivars Caune startēja 1979. gadā. Viņa stūrmanis karjeras lielāko daļu bija Andris Šimkus, abiem kļūstot par tituliem visbagātāko Latvijas autorallija ekipāžu. Vēl Ivars rallijā ir startējis kopā ar Daināru Dambergu, Vladimiru Barinovu un dēlu Krišjāni.
"Kad strādājām VAZ autocentrā, bijām kā profesionāli sportisti, kas it kā skaitījās darbā. Īstenībā braukājām pa sacīkstēm vai nometnēm," savulaik laikrakstam "Diena" stāstīja Ivars Caune. Pēc PSRS sabrukuma kādu laiku Ivars Caune startēja arī autokrosā – kopā ar Pēteri Neikšānu un Vladislavu Šlegelmilhu zem Latvijas karoga Eiropas čempionātā. Pēc tam atgriezās rallijā.
1997. gadā Caune un Šimkus Velsas WRC posmā pirmajā ātrumposmā ar "Subaru Impreza" automašīnu izcīnīja otro vietu, piekāpjoties vien Kolinam Makrejam. Toreiz viņš bija priekšā tādiem lielmeistariem, kā Tomijs Makinens un Karloss Sainss. "Es neticēju! Kad (stūrmanis) Andris paziņoja, ka mums ir otrais labākais laiks, es domāju, ka kāds vienkārši ir kļūdījies – datorā kaut ko ne to nospiedis vai kas tāds. (Pēc tam, kad pārliecinājos) tā bija baigi fantastiskā sajūta," intervijā dokumentālajā filmā "Rallijs tad un tagad. Sekundes simtdaļas" atceras Caune.
"Mēs (ar Ivaru Cauni) bijām pazīstami jau no kādu desmit gadu vecuma, kad nodarbojāmies jauno tehniķu stacijā ar auto modelismu. Tad nāca kartingu laiks. Kad sāku braukt rallijā, (..) sapratu, ka tie pirmo vietu konkurenti nemaz nav tik neuzvarami, ja pie tā strādā, tādēļ gājām uz to, lai kļūtu par Latvijas čempioniem. (..) Tālākais ceļš jau bija uz PSRS čempionātu, kur mēs tikām pie jaunas mašīnas, jo iepriekš braucām ar daudz un dažādām mašīnām – pat tādām, kas sacensību laikā juka ārā," intervijā "4rati.lv" atceras Caunes ilggadējais stūrmanis Andris Šimkus.