Toms Ģigulis: Par Verstapenu, Hamiltonu un F-1 nežēlību  (33)

Pēc šāda posma, pēc šādas sezonas uzreiz domas sakopot ir grūti. Iespējams, ka vajadzēs vairākas dienas un nedēļas, lai tā pavisam aptvertu nule kā redzēto. Tāpēc šeit nepievērsīšos padziļinātai sezonas analīzei un nemēģināšu atrast izšķirošos momentus katrai no 22 šīs sezonas "gonkām". Raksts būs par abiem šī neticamā F-1 stāsta galvenajiem varoņiem – Hamiltonu un Verstapenu. Abi radīja fantastisku šovu. Abi bija čempiona statusa cienīgi. Abiem otra iespēja tikt pie vēl kāda F-1 titula var arī nepienākt...

Sāksim ar vicečempionu. Lūiss Hamiltons ir viens no visu laiku izcilākajiem pilotiem F-1 vēsturē. Viņa sasniegumi runā paši par sevi – viņš bija, ir un būs vienā kategorijā ar šūmaheriem, prostiem, sennām, fandžio, laudām. Viņš bija pavisam tuvu astotajam pasaules čempionu titulam jeb sasniegumam, pie kura līdz šim nav ticis neviens Pirmās formulas pilots. Pagaidām viņam ir septiņi tituli – tāpat kā Mihaēlam Šūmaheram. Zīmīgi, ka astoto titulu viņš lielā mērā zaudēja incidenta dēļ, kuru palīdzēja izraisīt Mihaēla dēls Miks. Lielbritānijas autosportistam līgums ar "Mercedes" ir vēl uz diviem gadiem, tādēļ cerības uz astoto kausu vēl nav jāatmet. Taču domājams, ka pie šī panākuma Hamiltonam tikt būs grūti.

Vairākkārt šīs sezonas laikā mani pārņēma sajūta, ka Lūiss Hamiltons vairs nav tas neapturamais zvērs, kas varēja sev par labu pagriezt jebkuru situāciju, uzvarēt šķietami neuzvaramas sacīkstes un braukt nevainojami pat pašos saspringtākajos brīžos. Pirmoreiz tas iekrita acīs Monako "Grand Prix", kurā brits bija ārkārtīgi neizteiksmīgs un nespēja turēties līdzi pat savam komandas biedram Valteri Botasam. Viņš finišēja septītajā vietā un zaudēja ļoti daudz punktu Verstapenam, kurš uzvarēja.

Nākamā epizode bija sacīkste Azerbaidžānas galvaspilsētā Baku. Tur Verstapens bija vien dažu apļu attālumā no uzvaras, kad pēkšņi plīsa viņa aizmugurējā riepa un lika nīderlandietim izstāties. Hamiltonam tagad bija lieliska izdevība izmantot situāciju un tikt pie svarīgas uzvaras. Taču, sacīkstei atsākoties, viņš bija izvēlējies nepareizo bremzēšanas režīmu un nespēja iegriezt pirmajā līkumā. Britam pavisam neraksturīgas kļūdas dēļ šo posmu nācās noslēgt ārpus pirmā desmitnieka, un iespēja dot smagu triecienu Verstapena čempiona titula sapņiem bija palaista garām.

Tāpat neizprotams man šķita Hamiltona lēmums pat nemēģināt cīnīties ar Verstapenu Francijas "Grand Prix" izskaņā. Jā, "Red Bull" pilotam bija svaigāks riepu komplekts un jā, Hamiltonam viņu aiz sevis noturēt būtu bijis ārkārtīgi grūti. Bet Hamiltons bija pasīvs un vienkārši palaida Verstapenu garām... Francijā nīderlandietis ieguva par astoņiem punktiem vairāk nekā Hamiltons. Šāda punktu starpība abus šķīra arī pēc pēdējā sezonas posma Abū Dabī. "Paul Ricard" trasē pavisam noteikti neizšķīrās Hamiltona-Verstapena dueļa rezultāts, taču tas bija viens no vairākiem elementiem, kuru dēļ nīderlandietis kļuva par pasaules čempionu, bet Hamiltons – nē.

Veco labo Hamiltonu mēs atkal varējām redzēt sezonas pēdējos četros posmos. Fenomenālais sniegums Brazīlijā, dominējošā uzvara Katarā, nosvērtība Saūda Arābijā un arī kopumā kvalitatīvā braukšana Apvienotajos Arābu Emirātos mums atgādināja, ka 36 gadus vecais pilots joprojām ir lielisks. Tomēr ir neiespējami ignorēt faktu, ka 2021. gada Hamiltons nebija tas, kuru tik bieži redzējām iepriekšējās sezonās. To, vai tas skaidrojams ar sportiskās formas kritumu vai arī to, ka Hamiltona labākās dienas tik tiešām nu ir aiz muguras, rādīs tikai laiks. Taču šosezon viņš vairs nespēja būt labākais starp labākajiem, un tā pēdējos gados ir pavisam neierasta parādība. Vieglāk Hamiltonam nekļūs, jo nākamajā sezonā viņa komandas biedrs būs jaunais un talantīgais Džordžs Rasels, kurš uz "Mercedes" nedodas, lai vienkārši pagozētos blakus savam titulētajam tautietim.

Tad nu dažas rindas par jauno pasaules čempionu. 2020. gada F-1 sezona izvērtās visai pliekana. Jā, gadījās pa kādam spilgtam posmam (Itālijā un Bahreinā), taču kopumā tā bija kārtējā "Mercedes" dominances sesija, un nekas nespēja apturēt Hamiltonu un viņa gājienu pretī savam septītajam pasaules čempiona titulam. Vienīgais, kurš daudzmaz regulāri spītēja šai "Mercedes" dominancei bija Verstapens. Viņš vairākkārt sekmīgi cīnījās pret daudz ātrākajām Hamiltona un Botasa vadītajām formulām. Šī iemesla dēļ Lielbritānijas televīzijas F-1 komentētājs Martins Brandls pērn bieži izteica frāzi: "Paldies Dievam, ka ir Makss Verstapens!"

Šogad nīderlandietis spēra nākamo soli un izaicināja Hamiltonu uz divkauju par pašu prestižāko balvu autosportā. Un uzvarēja. "Mercedes" neskaitāmās uzvaras un tituli no sportiskā viedokļa ir patiešām fenomenāls sasniegums. Taču Pirmajai formulai ļoti bija nepieciešams kaut kas jauns, kaut kas svaigs, kaut kas pretējs līdz šim redzētajam. Tas arī atnāca – Maksa Verstapena personā. Teikšu, ka pēdējos divos gados šis šobrīd 24 gadus vecais puisis ir izglābis F-1. Un ne jau tikai tāpēc, ka pārspēja Hamiltonu, bet tāpēc, ka cīnījās katrā epizodē, katrā posmā, katrā līkumā. Viņa raksturs, nepiekāpība un sportiskā arogance bija tas, ko tik ļoti vajadzēja Pirmajai formulai. Šīs īpašības bija ārkārtīgi būtiskas arī viņa ceļā uz pasaules čempiona titulu.

Par Verstapena talantu neviens nešaubījās. Viņš ienāca F-1, būdams tikai 17 gadus vecs. Pie savas pirmās uzvaras viņš tika 18 gadu vecumā. Līdz šai sezonai nīderlandietis bija uzvarējis desmit sacīkstēs, bet vēl ne reizi viņam nebija tikusi izdevība spēkoties par pasaules čempiona titulu. Pavisam negaidīti šāda iespēja atnāca šogad un jau ar pirmo mēģinājumu Verstapens arī ieguva titulu.

Verstapenam bija visai bagātīga pieredze vēl pirms šīs sezonas un viņu noteikti nevarēja uzskatīt par "jauniņo". Tomēr ir būtiska atšķirība starp to, vai tu vienkārši aizvadi kārtējo sezonu F-1 vai arī pirmoreiz cīnies par titulu. Verstapena gadījumā tas bija vēl izteiktāk, jo pretī stājās Hamiltons un šķietami neapturamā "Mercedes" komanda. Nīderlandietis neaizvadīja perfektu sezonu un viņam joprojām ir jāprogresē vairākos sacīkšu braukšanas elementos. Taču viņš jau ir pārspējis Lūisu Hamiltonu. Viņš bija tas, kurš apturēja brita uzvaru gājienu, un izdarīja to ar pirmo mēģinājumu. Verstapens šogad bija absolūti fantastisks un ir pelnījis šo titulu!

Ņemot vērā viņa talantu un vecumu, šķiet, ka šim vajadzētu būt pirmajam no vairākiem Verstapena tituliem. Šeit gan nonākam pie trešā punkta – F-1 nežēlības.

Ja es jums 2006. gada sezonas beigās būtu teicis, ka Fernando Alonso nākamajos 15 gados vairs neizcīnīs nevienu titulu, vai jūs ticētu? Vai jūs man ticētu, ja es jums pēc 2013. gada F-1 sezonas teiktu, ka Sebastians Fetels arī astoņus gadus vēlāk joprojām būs "tikai" četrkārtējs pasaules čempions? Es neticētu nevienā no šiem scenārijiem, bet tieši tāda izvērtās situācija realitātē.

Nākamgad Pirmajā formulā spēkā stāsies pavisam jauni tehniskie noteikumi. Tā ir izdevība citām komandām "aizlēkt garām" gan "Mercedes", gan "Red Bull" un kļūt par jaunajiem F-1 saimniekiem. Maz ticams, ka Hamiltona un Verstapena pārstāvētās komandas tuvākajos gados nebūs konkurētspējīgas. Bet tieši tikpat mazticami savulaik šķita iepriekš aprakstītie Alonso un Fetela scenāriji.

F-1 pasaule ir neparedzama un nežēlīga. Tieši tāpēc Hamiltonam bija tik svarīgi iespēju tikt pie vēsturiskā astotā titula izmantot jau šogad. Tieši tāpēc Verstapenam bija tik svarīgi iespēju tikt pie sava pirmā titula izmantot jau šogad. Ne velti Verstapens pirms dažām nedēļām preses konferencē paziņoja, ka gadījumā, ja kļūs par čempionu, nākošgad brauks ar formulu, uz kuras gozēsies numurs "1". Nīderlandietis apzinās, ka otra tāda iespēja var arī nepienākt.

Šī bija fantastiska sezona un jācer, ka nākamā būs tāda pati. Un jācer, ka Hamiltona un Verstapena kaujām pievienosies arī citi piloti. Taču pagaidām – lai dzīvo jaunais karalis!