Motoklubā bija īstā dzīve un tur Rūtu pieņēma kā līdzvērtīgu, ļāva pašai darboties, skrūvēt un izjaukt motorus. Motoklubā redzētais iedvesmoja pēc vidusskolas izmācīties par virpotāju un gadu nostrādāt šajā profesijā, lai varētu arī slepeni cehā izvirpot cilindrus un galvas. Kad Rūta jau bija sporta meistare, viņa dibināja moto sekciju institūtā, kur vienlaikus bija gan trenere, gan mehāniķe un aktīvi iesaistījās arī Biķernieku trases tapšanā.
Vēlāk viņa nonāca rūpnīcā "Sarkanā zvaigzne", kur konstruēja mopēdus un motociklus, tostarp zīmēja arī "Rīga-4" kopskatu. Rūtas Smertjevas lielākais lepnums – viņa piedalījusies visos tā laika trases rekordos un čempionu titulos ar konstruēšanu, atslēdznieka darbu un ar saviem precīzajiem laika mērījumiem. Savukārt grūtākais tolaik bijis visu sabalansēt kā trīs bērnu mammai. Bērni uzauguši sacīkstēs un boksos, kas bijis aizraujošs piedzīvojums un, iespējams, licis pašiem kļūt par ātruma cienītājiem.