Rezultātā marķējumu trūkums paver iespējas šādiem apdzīšanas variantiem. Viņi apgalvo, ka ”neredzēja atzīmes” vai arī, ka ”nav vietējie, un kā gan varētu to zināt”, bet tur agrāk, starpcitu, bija dubultā nepārtrauktā līnija.
Ņemot vērā daudzo negadījumu skaitu septembrī, līdzīgi apdzīšanas manevri iezīmē skumju nākotnes perspektīvu.
DELFI Aculiecinieks turpina projektu "Ceļu reportieris". Šoreiz vairāk uzmanību pievērsīsim satiksmes drošībai un aculiecinieku vērojumus lūgsim komentēt Valsts policijas ekspertiem.
Ja arī jūs vēlaties iesūtīt reportāžu "Ceļu reportierim", rakstiet uz e-pastu aculiecinieks@delfi.lv vai reģistrējieties un izmantojiet Aculiecinieka satura iesūtīšanas formu. Labāko reportāžu autori tiks pie vērtīgām balvām. Vairāk par "Ceļu reportiera" projektu lasiet šeit. Vairāk par reportāžu publicēšanas noteikumiem uzzināsiet šeit.
Komentē Valsts policijas pārstāvis Māris Ulnicāns
Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) 96. punkts paredz šādu situāciju: ”Bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai paredzēto joslu skaitu norāda attiecīgie ceļa apzīmējumi vai ceļa zīmes, bet, ja to nav, braukšanas joslu skaitu nosaka paši transportlīdzekļu vadītāji, ņemot vērā brauktuves platumu, automobiļu gabarītus un nepieciešamos intervālus starp transportlīdzekļiem”, bet 97. punkts nosaka, ka uz ceļiem, kur ceļu satiksme notiek divos virzienos un ir četras vai vairākas braukšanas joslas, tajā ceļa pusē, kas paredzēta braukšanai pretējā virzienā, atļauts iebraukt, tikai nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā.
Konkrētajā video materiālā redzamā situācija nevarētu tikt raksturota kā haotiska vai īpaši bīstama, taču, kas attiecas uz apdzīšanas manevru, tas konkrētajā situācijā, saskaņā ar CSN 97. punktu nav atļauts. Ja iedzīvotāji vēlas noskaidrot, kāpēc līnijas netiek atjaunotas, vai un kad to plānots darīt, būtu jāvēršas konkrētajā pašvaldībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!