Ceļu policijai brīvprātīgo palīdzība nav vajadzīga  (255)

Tik masveidīgu Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, luksoforā degot aizliedzošajam sarkanajam signālam, vēl nebija gadījies novērot.

Jau vairākas nedēļas uz Rīgas–Liepājas šosejas netālu no Grobiņas notiek ceļa seguma remonts. Vairākos posmos satiksme tiek organizēta pa vienu joslu, un to regulē luksofori. Tiesa, redzot, kā uz sarkano gaismu reaģē satiksmes dalībnieki, rodas iespaids, ka luksofori pilda tīri dekoratīvu funkciju.

4. augustā ap pulksten 17 tuvojoties vienam no remontējamiem posmiem no Liepājas puses, man bija iespēja novērot, kā autovadītāji neievēro Ceļu satiksmes noteikumus. Likās, sarkanā gaisma vispār nevienu nesatrauc. Kad luksoforā iedegās sarkanā gaisma, apmēram desmit auto, kas atradās manas automašīnas priekšā, neapstājoties turpināja ceļu, un vēl apmēram desmit to izdarīja, apbraucot manu auto no mugurpuses. Acīmredzot šajā situācijā ne viens vien autovadītājs man veltīja stiprus vārdus tāpēc, ka esmu apstājies luksofora priekša un traucēju viņiem braukt taisni. Lai gan es rīkojos atbilstoši noteikumiem, bet viņi ne.

Allaž vērojot nemotivētu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, rodas jautājumus "Kāpēc tā notiek?". Jā, reizumis dzīvē mēdz būt ekstremālas situācijas, kad var neievērot noteikumus. Bet vai tiešām šajā situācijā divi desmiti autovadītāju vienlaikus steidzās uz ugunsgrēku vai veda sievu uz dzemdību namu? Diezin vai.

Visticamāk, šis gadījums precīzi parāda zemo autovadīšanas kultūru mūsu valstī. Šoferi vienkārši uzskatīja sevi par gudrākiem nekā ceļu dienesti, kas uzstādījuši luksoforus. Bet tas, ka tāpēc rodas bīstamas situācijas uz ceļiem, viņus nesatrauc.

23. augustā pa pastu saņēmu atbildi no Galvenās Kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes, ko parakstījis tās priekšnieks Krapša kungs. Atbilda bija cerīga. Tajā, atsaucoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. pantu, tika norādīts, ka videoreģistratora ieraksts var tikt izmantots, lai pierādītu, ka noticis administratīvais pārkāpums. Tādējādi Valsts policijas pārstāvis apstiprināja, ka mani materiāli var palīdzēt sodīt Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējus, lai braukšanu pa Latvijas ceļiem padarītu daudz drošāku. Atbildē tika pavēstīts, ka tālākai lietas izskatīšanai mans iesniegums tiek pārsūtīts uz Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldi – pēc likumpārkāpuma izdarīšanas vietas.

12. septembrī tika saņemta atbilde no Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja, ko parakstījis Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Ukstiņa kungs. Atbildē tika paziņots, ka administratīvās lietas ierosināšana tiek atteikta šādu iemeslu dēļ: manis pievienotajos materiālos nav redzams pārkāpuma izdarīšanas laiks un datums, skaidri nav redzami valsts reģistrācijas numuri automašīnām, kas pārkāpušas noteikumus.

Godīgi sakot, tāda atbilde mani sarūgtināja. Rodas sajūta, ka atsevišķās Valsts policijas nodaļas, nevēloties pildīt savus tiešos pienākumus, nodarbojas ar atrakstīšanos. Kādā veidā laika un datuma esamība vai neesamība manā videomateriālā var kalpot par faktu, pēc kura orientēsies policija, ierosinot administratīvo lietu? Bet ja nu manā videoreģistrētājā datums un laiks uzstādīti nepareizi? Vai es videoredaktorā ierakstīšu tādu datumu un laiku, kādu vēlos? Šajā gadījumā policija orientēsies pēc maniem nepareizajiem datiem, neveicot ekspertīzi? Šaubos. Pēc manas saprašanas, jebkuram uz policiju atsūtītam videomateriālam jāveic ekspertīze.

Runājot par neskaidri redzamajiem reģistrācijas numuriem – diezgan dīvaina atbilde. Jebkurš lasītājs, apskatot automašīnu fotogrāfijas, var pārliecināties, ka valsts reģistrācijas numuri ir pilnībā izšķirami. Dīvaini, ka Kurzemes policija nespēja to izdarīt. Gribu atzīmēt, ka video tika uzņemts skaidrā dienā no piecu metru attāluma "FullHD" režīmā ar izšķirtspēju 1920x1080.

Spriežot pēc manas vairāk nekā mēnesi ilgās un neauglīgās sazināšanās ar Valsts policijas darbiniekiem, var secināt: šoferi, pārkāpiet Ceļu satiksmes noteikumus, kā gribat; ja līdzās nav Ceļu policijas pārstāvju, neviens jūs nesodīs! Nekādi videomateriāli, kurus uzņēmuši citi autovadītāji, nevar kalpot par pierādījumu tam, ka esat pārkāpuši noteikumus. Policijas pārstāvji pēc saviem ieskatiem var sākt šaubīties par videomateriāla datumu un laiku, kā arī par numurzīmju attēlu skaidrumu. Tiem, kas vēlas informēt policiju par likumpārkāpumiem uz ceļa, varu ieteikt iegādāties profesionālo foto un video aparatūru. Iespējams, tā ļaus Valsts policijas pārstāvjiem saskatīt numurzīmes.

Jā, it kā ir Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243. pants, kas vēsta, ka par jebkāda administratīvā likumpārkāpuma pierādījumu var kalpot jebkādas liecības, kas fiksētas ar tehniskiem līdzekļiem. Diemžēl izskatās, ka šis pants eksistē tikai uz papīra – vienmēr, ja vēlas, var atrast tūkstoš iemeslu, kāpēc konkrētais tehniskais līdzeklis nevar tikt izmantots kā pierādījums.

Tās, starp citu, vieno fakts, ka abos gadījumos sodu uzlika Rīgas policisti.

Žēl, ka šoreiz policija palaida garām lielisku iespēju nodemonstrēt, ka par visrupjāko Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu tiek saņemts sods. Turklāt šie pārkāpumi ir tapuši zināmi sabiedrībai un izraisījuši plašas diskusijas.

Īpaši žēl, ka tas noticis saistībā ar epizodi uz Liepājas šosejas, kas ir bēdīgi slavena ar daudzajām avārijām. Piemēram, augusta vidū tieši luksofora priekšā, kas novietots pirms remontējamā ceļa posma, notika ļoti smaga avārija, kurā cieta 18 cilvēki...