Gan jaunākajā, gan iepriekšējā "Hibrīdekspresī" lielā mērā esam centušies izkliedēt mītus par hibrīdauto. Tomēr ir skaidrs, ka dažiem apgalvojumiem par hibrīdtehnoloģiju ir nepieciešams pamatīgāks skaidrojums. Tādēļ esam lūguši palīgā "Toyota Baltic" tehnisko pasniedzēju Lauri Ertu, lai apgāztu visizplatītākos nepareizos priekšstatus par hibrīdautomobiļiem, par kuriem varat lasīt tepat "Delfi" komentāros.
Nepareizais priekšstats Nr. 1. Braucot pa šoseju, hibrīdauto nav nekādu priekšrocību.
Hibrīdauto ir priekšrocības gan pilsētā, gan uz šosejas. Pilsētā vislielākā priekšrocība ir degvielas ekonomija, jo autovadītājs bieži bremzē un samazina ātrumu – šajā laikā uzlādējas hibrīdauto akumulators, kas savukārt atbalsta benzīna dzinēja darbu. Dīzeļdegvielas automobiļu ekonomiskums izpaužas tieši uz šosejas, kur degvielas patēriņš patiešām var samazināties līdz hibrīdauto degvielas patēriņam. Tādējādi gan hibrīdauto, gan dīzeļdzinēju automobiļi degvielas patēriņa ziņā ir ekonomiskāki par benzīna dzinēja automobiļiem. To mēs pārbaudījām, veicot pārbaudes braucienu no Rīgas uz Tallinu ar diviem "Toyota Auris", no kuriem viens bija hibrīdpiedziņas automobilis, bet otrs – benzīna dzinēja automobilis. Brauciena rezultāti liecināja, ka hibrīdauto degvielas patēriņš šajā ceļa posmā bija par 1,5 l mazāks. Hibrīdauto taupīgumu uz šosejas apliecina arī Lietuvas žurnālistu veiktais pārbaudījums, ar hibrīdpiedziņas "Auris" veicot ceļu no Viļņas līdz Berlīnei un sasniedzot vidējo degvielas patēriņu 3,9 l/ 100 km.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!