Satiksmes negadījumus tumsā izraisa arī netieši apstākļi, norāda eksperts  (10)

Iestājoties tumšajam gadalaikam, mainās ne vien ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) statistika, bet arī pašu negadījumu veids. Iestājoties tumšam laikam, daudz biežāk notiek uzbraukumi gājējiem un velosipēdistiem.

Statistikā biežāk parādās nobraukšana no ceļa klātnes slapju lapu un pirmā apledojuma dēļ, sākas meža dzīvnieku rudens migrācija, tāpēc uz ceļa biežāk iznāk kāds briedis vai alnis.

Tiklīdz parādās pirmais apledojums un aukstie nokrišņi, autovadītāji mēģina iejusties tankista ādā un brauc, lūrot pa šauru šķirbu, kas izkasīta apledojušajā priekšējā stiklā. Šie negadījumi tieši saistīti ar redzamību un daudz tumšāko gadalaiku.

Sniegs šajā gadījumā būs pat atvieglojums, jo pasaule kļūs gaišāka. Arī satiksme sniega apstākļos kļūst lēnāka, blīvāka, palielinās sastrēgumi un līdz ar to arī sīko negadījumu skaits.

Visbiežāk cieš gājēji un braucēji uz diviem riteņiem

Visvairāk riskam pakļauti mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki – gājēji, pēc tam velosipēdisti un sezonu garumā ievilkušie motociklisti, kas nerēķinās ar palielinātu kritiena risku uz auksta asfalta.

Protams, un kā jau to apliecina statistikas rādītāji, visvairāk negadījumos iekļūst tieši vieglie automobiļi, bet šie rādītāji nav atkarīgi no gadalaika. Kopumā rudens tumšais laiks ir visriskantākais attiecībā uz vieglā automobiļa uzbraukumu gājējam.

Ātrums nav pats sliktākais

CSDD statistikā pie CSNg iemesliem pirmo vietu ieņem nepareiza ātruma izvēle, taču Irbītis norāda, ka patiesībā vajadzētu ņemt vērā tikai tos CSNg iemeslus, kas atklāti, veicot autotehniskās ekspertīzēs.

"Visi pārējie spriedelējumi par CSNg iemesliem ir tikai tukši spriedelējumi, kas nav balstīti uz reālu negadījumu izmeklēšanu un faktisko datu noskaidrošanu – Latvijā vispār tiek izmeklēti tikai aptuveni 3% no visiem negadījumiem, kurus ir reģistrējusi policija," norāda eksperts.

Apkopojot CSNg iemeslu pēc ekspetīžu datiem, iznāk, ka primārais traģisko negadījumu iemesls ar cietušajiem ir gājēju un velosipēdu konflikts ar citiem transporta veidiem. Pēc tam seko kreisais pagrieziens (netiek dots ceļš pretimnākošajam vai apdzenošajam).

"Latvijā vēl joprojām drīkst veikt apdzīšanu krustojumu teritorijā, bet apzīmētos krustojumos šo manevru tomēr vajadzētu aizliegt," spriež Irbītis. Atļautā kustības ātruma pārsniegšanu, kas būtu saistāms ar CSNg rašanās mehānismu, varam likt tikai 3. vai 4. vietā. Tomēr ātruma pārsniegšana kā tāda reti ir primārais CSNg iemesls. Ātruma pārsniegums primāri saistāms ar CSNg sekām – smagākas traumas un lielāki transportlīdzekļu bojājumi.

Grēko ar riepām, lukturiem un... tālajām gaismām

Kas attiecas uz automašīnu tehnisko stāvokli, tad viens no būtiskākajiem CSNg iemesliem ir slikts riepu stāvoklis, neatbilstošas kvalitātes, vecas vai pārlieku nodilušas riepas.

Lukturu stāvokli pēc negadījuma jau ir grūti izpētīt, jo bieži vien tie ir pirmie, kas CSNg laikā tiek bojāti. Arī ļoti labi un pareizi regulēti lukturi var ietekmēt CSNg norisi, ja autovadītājs tos laikus nenotīra, braucot pa netīru vai dubļainu ceļu.

2014. gadā ekspertīzēs tika konstatēts, ka 2,6% gadījumu CNSg iemesls bijis neatbilstošs transportīdzekļa tehniskais stāvoklis. "Domāju, ka daudzu negadījumu iemesli ir netieši saistāmi ar autovadītāju nerūpēšanos par apgaismes ierīcēm, to nepareiza lietošana," aizrāda eksperts.

"Pie katras izdevības ir jāpārslēdzas atpakaļ uz tālajām gaismām. Miglā jāieslēdz miglas lukturi gan priekšā, gan aizmugurē, un pats būtiskākais – tie laikus jāizslēdz, it īpaši aizmugurējie. Apžilbinot aizmugurē braucošo, mēs riskējam, ka viņš ietrieksies mums aizmugurē," uzsver Irbītis.

Motobraucēju skaits rudenī samazinās, velosipēdistu – pieaug?

Lai cik fanātiski būtu mūsu motociklisti, viņi noteikti nav traki un brīdī, kad temperatūra tuvojas nullei, praktiski visi savus motociklus noliek garāžās. Motociklisti Latvijā ir tikai aptuveni 3% no visa vadītāju skaita. Šāds cipars praktiski neietekmē kopējo statistiku. Un galu galā motociklisti jau nekur nepazūd, viņi vienkārši pārsēžas automobiļos.

Kas attiecas uz velosipēdistiem, tad uz studentu un skolnieku rēķina, velosipēdistu skaits rudenī pat mēdz pieaugt, nevis samazināties. Velosipēdisti sāk no ielām pazust, kad laika apstākļi sāk jūtami pasliktinātie – sākas vēji un lieti, snigt. Kā jau rakstā minēts iepriekš, rudenī uzbraukumu skaits velosipēdistiem palielinās.