Lielbritānijas valdība nav gatava pārskatīt prasības attiecībā uz elektromobiļiem. Uzņēmējdarbības, enerģētikas un rūpniecības stratēģijas ministrs Džonatans Reinoldss atzīst, ka valdības stratēģija nedarbojas, kā iecerēts. Amatpersona skaidri norādīja: viņš ir "ļoti nobažījies" par sekām, ko radīs kvotu ieviešana elektromobiļiem. Reinoldss uzsvēra, ka situācija ir nopietna un ir steidzami jārīkojas, taču nav runas par politikas maiņu.
Lielbritānija ir noteikusi kvotas elektromobiļu īpatsvaram kopējā jauno automobiļu pārdošanas apjomā: šogad 22% automobiļu jābūt bez iekšdedzes dzinējiem, nākamgad šis īpatsvars jāpalielina līdz 28%, bet līdz 2030. gadam – līdz 80%. Sankcijas par katra "liekā" automobiļa ar iekšdedzes dzinēju pārdošanu ir piecu ciparu naudas sodi. Ar šādu likmi autoražotājiem izdevīgāk ir vispār nepārdot benzīna un dīzeļdegvielas versijas.
Reinoldss atzina, ka likumprojekts nedarbojas tā, kā iecerēts, kad "Vauxhall" (jeb "Opel") paziņoja par plāniem slēgt 120 gadus seno rūpnīcu un atlaist 1100 darbinieku. Arī "Ford" ir samazinājis 800 darbavietas savās rūpnīcās Apvienotajā Karalistē. Saskaņā ar analītiķu prognozēm pat šogad plāns par elektrisko automobiļu īpatsvaru netiks izpildīts: elektromobiļi veidos 18,5% no pārdošanas apjoma (noteikto 22% vietā).
Lielbritānijas "Ford", "Nissan" un "Stellantis" meitasuzņēmumi mudina valdību veikt izmaiņas, taču Reinoldss pagaidām nav gatavs atteikties no izvirzītajiem mērķiem: laikraksta "The Times" slejā amatpersona skaidroja, ka elektrifikācijas atlikšana novestu pie tā, ka Lielbritāniju apsteigtu konkurenti un valdības autoritāte tiktu iedragāta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
