Eiropa gatavo jaunus pasākumus elektromobiļu atbalstam  (2)

Uzstājoties ikgadējā Pasaules ekonomikas foruma sanāksmē Davosā, Vācijas kanclers Olafs Šolcs sacīja, ka e-mobilitāte ir nākotne un ka tie, kuri domā citādi, vēlas kaitēt Eiropas rūpniecībai. Kā apgalvo EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, tuvākie gadi būs izšķiroši, un Eiropai ir viss nepieciešamais, lai turpinātu tehnoloģisko sacensību.

Problēmas, ar kurām automobiļu rūpniecība saskaras ceļā uz lielo enerģētikas pāreju, vēlas risināt ar stratēģiskā dialoga palīdzību. Tās būs regulāras tikšanās ar nozares pārstāvjiem, lielākajiem akcionāriem un arodbiedrībām, kurās tiks izstrādāti daži risinājumi un noteikti nākamie soļi. Nav skaidrs, cik efektīvs būs šis formāts. Taču, ja drīzumā nekas netiks darīts, dažu autobūves koncernu, piemēram, "Volkswagen" un "Stellantis", nonākšana krīzes situācijā draud ar nopietniem sociāliem un ekonomiskiem satricinājumiem.

Šobrīd autobūves nozare rada 7% no ES iekšzemes kopprodukta, tāpēc nav pārsteidzošs Eiropas Parlamenta lielākās un vecākās frakcijas – Eiropas Tautas partijas – aicinājums pārskatīt EK klimata stratēģiju attiecībā uz autobūves nozari. Deputāti ierosina atcelt plaši apspriesto aizliegumu pārdot jaunus automobiļus un vieglos kravas automobiļus ar iekšdedzes dzinējiem, jo tas patērētājiem liedz izvēles iespējas, un pievērst uzmanību alternatīvām tehnoloģijām, sākot no sintētiskās degvielas un ūdeņraža līdz hibrīddzinējiem.

Reaģējot uz to, Olafs Šolcs paziņoja par jaunu programmu, lai veicinātu elektrisko transportlīdzekļu iegādi, kas būs kopīga visā ES. Vācijā tā ietvers arī pagaidu nodokļu atlaidi. Savukārt otrā Atlantijas okeāna pusē jaunais ASV prezidents Donalds Tramps atcēla visas valsts atbalsta programmas e-mobilitātei un turklāt deva rīkojumu mīkstināt prasības attiecībā uz oglekļa dioksīda emisijām. Baltais nams pat izstājās no Parīzes klimata nolīguma ar vārdiem: "ASV atsakās sabotēt savu rūpniecību, kamēr Ķīna nesodīti piesārņo".

Ķīna jau daudzus gadus ir lielākā CO₂ emitētāja, un, lai gan ASV ir otrajā vietā, starpība starp tām ir milzīga. Piemēram, 2023. gadā ASV saražoja 5,96 miljardus tonnu CO₂ ekvivalenta (tas ir dažādu veidu siltumnīcefekta gāzu daudzums, kas samazināts līdz vienotai mērvienībai), bet Ķīna gandrīz trīksārt vairāk – 15,94 miljardus. Trešajā vietā ir Indija ar 4,1 miljardu tonnu, bet ceturtajā ir Krievija ar 2,67 miljardiem tonnu.