Katru oktobri mēs ar draugiem cenšamies aizbraukt uz kādu no Igaunijas salām. Nesen gan pāris rudeņi izkrita, jo iejaucās pandēmija un citi plāni, taču šogad atkal devāmies savā "fotopulciņā" baudīt rudeni. Mums patīk salas salīdzinoši neskartā daba, mazās un ne tik mazās pludmales, zvejnieku ostiņas, kā arī vienkārši klusā rudens noskaņa. Tas viss kopā ļauj uz pāris dienām atslēgties no ikdienas, saelpoties daudz gaisa, uzņemt daudz foto.
Līdz šim tā sanācis, ka ik gadu uz salu dodamies ar citu auto. Reizēm tas ir pašu, reizēm aizlienēts braucamrīks. Parasti ar automobiļiem nav nekādu bēdu, izņemot to reizi, kad Sāremā bijām aizbraukuši, sev nezinot, tieši uz lielo ralliju un tad, braucot pa mazu meža celiņu, noķērām lielu izbīli, kad pēkšņi garām aizplēsa traki rūcošs rallija auto. Citu gadu auto liksta bija vairāk pašu radīta – tās reizes šoferis centās pierādīt sava apvidus auto spējas un kaut kur starp priežu saknēm, starp karjera dīķiem salauza pneimatisko piekari.
Šoreiz nolēmām iztikt bez ekstrēmiem piedzīvojumiem, jo braucām ar svešu elektromobili. Tā kā šim auto nebija visu riteņu piedziņa, tad nelaidām ne karjerā, ne pār priežu saknēm. Tikai vajadzēja paturēt prātā nepieciešamību uzlādēt bateriju, lai nākamajā dienā varētu piedzīvojumus turpināt.