Pieteikumu Privatizācijas aģentūrai (PA) Kurovs iesniedzis šogad februāra beigās un kategoriski noliedz, ka viņam būtu "kādas biznesa intereses" kopā ar LPP. "Man pienāca informācija un viss (..), ka viņu var privatizēt, ka viņa it kā bankrotē," sacīja augstskolas īpašnieks. Ar LPP redzamākajiem vīriem viņam tik vien esot saistība kā dēla apbrīnojamā līdzība "Šlesera kungam", un: "Man patīk Lujāna kungs, Amerika kungs..."
Savus plānus skolas teritorijā Kurovs iezīmējis skopi - kopumā mērķis ir paplašināt augstskolu, saglabājot Bulduros dārzkopības virzienu, attīstīt "viesnīcu apkalpošanas maģistrantūru".
RSEBAA ir dibināta 1992.gadā, pašreiz ir akreditēta un, pēc Kurova stāstītā, par 30% pieder viņam, par 70% - kādai igauņu biznesa skolai. Komercreģistrā redzami arī divi citi dibinātāji - kāda koledža Lielbritānijā un ASV reģistrēta ārzonas firma. "Lursoft" dati liecina, ka abi līdzīpašnieki apstiprināti vēl šogad janvārī. Tomēr Kurovs vairākkārt uzsvēra, ka šīs ziņas nav patiesas.
Par skolas valdījumā esošajiem 142,6 hektāriem (ha) valsts zemes, ap kuru uzņēmēji spieto jau kopš 90.gadu beigām, RSEBAA īpašnieks teicās neko nezinām. "Jāskatās, ja tur ir tā teritorija, varbūt var būt zirgi un vēl kaut kas," viņš negaidīti iezīmējis virzienu, ko attīstīt pēc privatizācijas.
Laikraksts uzsver, ka vidusskolas zeme atrodas stratēģiski izdevīgā vietā - 116,5 ha Babītes pagastā pie Rīgas-Jūrmalas šosejas un 26,1 ha Lielupes krastā. Vidusskolas direktors Aivars Griķis domā, ka, pārdodot skolas zemes, runa būtu pat par miljons latiem hektārā. Privatizācijas gadījumā peļņu nesīs arī skolas noslēgtie zemes nomas līgumi.
Kad firmai "Saliena Real" 2000.gadā izdevās par Ls 1186 gadā iznomāt teju pusi visas Babītē esošās skolas zemes jeb 52 ha, tajā saimnieki bija nekustamo īpašumu tirgū labi zināmie Šlesers, Dainis Liepiņš (pašreiz Šlesera padomnieks) un Viesturs Koziols. Vēl 2003.gadā "Saliena Real" mēģināja dabūt nomā visus 116 ha. Tomēr tas neizdevās, jo skolas līgumus sāka vētīt tās pārraudzītāja Zemkopības ministrija. Atklājies, ka tie 2000.gada privatizācijas gaisotnē slēgti valstij neizdevīgi.
Tādējādi skola patiesi bija lielos parādos, atzinis Griķis, kurš tos pērnā gada vidū pārņēma no iepriekšējā direktora Andra Tukra. Tomēr pašreiz esot nomaksāti gan parādi, gan uz izdevīgākiem nosacījumiem pārslēgti nomas līgumi. "Mūsu rīcībā nav ziņu, ka skola bankrotētu, tieši otrādi," apstiprinājis arī skolas pārraudzību pārņēmušās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāra vietnieks Guntis Vasiļevskis.
Pārslēgtais līgums ar "Saliena Real", kuras īpašnieki kopš pērnā rudens ir Nīderlandē reģistrēta nekustamo īpašumu investoru firma, paredz - skolai ik gadus jāpārskaita 10% no zemes kadastrālās vērtības un jāveic tajā atsevišķi labiekārtošanas darbi. Līgums pārslēgts, jo pērn vasarā kļuva zināms, ka Babītes pagasts mainīs šim īpašumam noteikto lauksaimniecības zemes statusu. Līdz ar to firma var cerēt uz sen loloto golfa laukumu. Šim nolūkam jau nodibināta AS "Saliena Golf". Lai skola dotu tam piekrišanu, nācās vienoties par abām pusēm izdevīgu līgumu, sacīja Griķis. Direktors lēsa, ka pēc zemes statusa maiņas skola, pieticīgi rēķinot, pelnīs Ls 25 000 gadā.
Iekārojamas ir arī skolas zemes Jūrmalā, kuras 2000.gadā tāpat bez konkursa nomā ieguva SIA "Īpašumu attīstības projektu grupa": 4,4 ha Lielupes krastā Ķemeru ielā 76/84 un 2,2 ha Viestura ielā 8, kura krustojas ar stratēģiski izdevīgo Jūrmalas šoseju. Pēc laikraksta ziņām, 40% firmas pieder ar "Parex banku" saistītajam juristam Jurim Vanagam, kas ir daudzu kompāniju līdzīpašnieks, Latvijas miljonāru saraksta dalībnieks. Savukārt otru 40% īpašnieks ir Igors Stepanovs, kuram kopā ar valdes vienīgo locekli Juri Tukānu valsts īpašumu privatizācija, kā liecina Valsts kontroles pērnā gada revīzija, nav sveša - izdevīgi privatizēts valsts nams Kuģu ielā 13, ar IZM amatpersonu atbalstu zemesgrāmatā sniedzot viltotu inventarizācijas lietu.
Ķemeru ielas zemes gabalā sliesies privātmājas. Savukārt Viestura ielas 8 nomas tiesības "Īpašumu attīstības projektu grupa" pārdevusi Igaunijas firmai, kas tur, kā stāstīja Griķis, būvēs SPA tipa viesnīcu. Līdz šā gada 23.septembrim nomas maksa abos zemes gabalos ir 5% no zemes kadastrālās vērtības gadā, pēc tam - 10%. Tādējādi ar oktobri skola kopā pelnīs ap Ls 36 000 gadā.
Izvērtēt Kurova ierosinājumu Privatizācijas aģentūra marta vidū lūdza IZM. "Šī skola ir vienīgā, kura sniedz tik kvalificētu šādas izglītības pakalpojumu," sacīja Vasiļevskis. Tāpēc ministrija ir pret padotības maiņu. PA sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Pelāne skaidroja, ka skola pašreiz nav privatizējamo objektu sarakstā, bet aģentūra izskata ikvienu pieteikumu. Vispirms tas tiek nodots izvērtēšanai ministrijai, kuras pārziņā īpašums atrodas, tad saskaņots ar pārējām ministrijām. Galīgo lēmumu jāpieņem valdībā.