Kāpēc kolēģis pie blakus galda spēj būt tik [kaitinoši] pārliecināts par sevi – vienmēr ir uzmanības centrā un gatavs uzņemties pienākumus, par kuriem arī es klusībā sapņoju, bet manī čukst bailes par potenciālu izgāšanos? Kā saprast, vai pārliecības par sevi trūkums rada problēmas dzīvē, un kā to novērst, "Delfi Bizness" stāsta mentore, līderības, pārmaiņu vadības un karjeras attīstības koučs Olga Karūna.
"Man ļoti patīk pasaulslavenā autora, kognitīvās psiholoģijas speciālista Ādama Grānta (grāmata "Think agan") koncepts par pašpārliecību. Viņš norāda, ka ideāls scenārijs ir, attēlojot to grafika veidā, atrast zonu, kur krustojas pārliecība un kompetence, proti, tas nozīmē, ka tieši tik daudz, cik tev ir kompetences, ir jābūt arī pārliecībai," norāda Karūna. Grānts uzsver, ka līdzsvars starp pārliecību un kompetenci ir būtisks, lai gūtu panākumus, jo īpaši vadošos amatos.
Ja kāds ir pārāk pārliecināts bez nepieciešamās kompetences (armchair quarterback syndrome – angļu val., red.), viņš var tikt uztverts kā augstprātīgs, kā tāds, kuram trūkst satura. Tie ir cilvēki, kuriem šķiet, ka viņi vienmēr visu zina vislabāk, latviski tādus mēdz dēvēt par dīvāna komentētājiem. Savukārt indivīdiem ar augstu kompetenci, bet zemu pašpārliecību (impostor syndrome – angļu val., red.) var būt grūti apliecināt sevi, uzņemties risku vai efektīvi vadīt. Tas var ierobežot viņu ietekmi, neskatoties uz prasmēm.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!