'Delfi Bizness' pēta: kam pieder azartspēļu bizness Latvijā  (2)

Par lielāko un vienu no vislabāk pelnošajiem azartspēļu un derību nozares uzņēmumiem teorētiski var uzskatīt Latvijas valstij piederošo "Latvijas Loto". Pagājušā gada oficiālos finanšu rādītājus uzņēmums vēl nav publiskojis, bet 2022. gadā tas strādāja ar nepilnu 79 miljonu eiro apgrozījumu un 13,2 miljonu eiro peļņu. Apgrozījuma rādītājos "Latvijas Loto" ar atrāvienu apsteidz citus šīs nozares spēlētājus, kuriem Uzņēmumu reģistrā pamatdarbības veids norādīts "azartspēles un derības".

Valstij piederošais uzņēmums gan uzsver, ka nenodarbojas ar azartspēlēm. "Latvijas Loto" valdes priekšsēdētājs Edgars Lediņš "Delfi Bizness" iepriekš skaidroja, ka izložu un azartspēļu tirgus sastāv no trim segmentiem – izlozēm jeb loterijām, sporta derībām un kazino tipa spēlēm. Loterijas biļetes esot produkts, kas plaši pieejams un vienkārši nopērkams mazumtirdzniecības vietās, un kura reklāma netiek būtiski ierobežota, jo loterijām ir zems atkarību risks.

"Latvijas Loto" uzsver, ka izlozes no azartspēlēm tiek nošķirtas arī nozari regulējošajos likumos, saistītajos valdības noteikumos un pamatnostādnēs. Turklāt arī Satversmes tiesa atzinusi, ka klātienes azartspēles un tradicionālās skaitļu izlozes un momentloterijas nav savstarpēji salīdzināmas, jo starp šiem spēļu veidiem pastāv būtiskas atšķirības.

Izpētot desmit lielākos Latvijas azartspēļu organizētājus un to īpašniekus redzams, ka Latvijas tirgū darbojas vairāki globāli un reģionāli uzņēmumi. Tāpat novērojams, ka starp lielāko azartspēļu uzņēmumu īpašniekiem Latvijas pilsoņi ir mazākumā. Cits interesants fakts ir tas, kas visi 10 lielākie azartspēļu rīkotāji strādāja ar peļņu, iespējams, apliecinot, ka "iestāde vienmēr uzvar".

Lielākais privātais azartspēļu nozares spēlētājs Latvijā ir SIA "Olympic Casino Latvia", kas 2022. gadā strādāja ar vairāk nekā 41 miljona eiro apgrozījumu. Tā un septītā lielākā nozares uzņēmuma SIA "Olybet Latvia" patiesais labuma guvējs ir ASV pilsonis Timotijs O’Konors. Viņam pieder arī SIA "Ahti", kas sniedz bāra un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus "Olympic Casino Latvia" izklaides vietās. Minētie trīs uzņēmumi ir vienīgie, kas O’Konoram pieder Latvijā.

Latvijas uzņēmums ietilpst Igaunijas koncernā "Olympic Entertainment Group", kas piedāvā sporta derības un azartspēļu pakalpojumus visās trijās Baltijas valstīs, kā arī pārvalda kazino Slovākijā, Horvātijā un Maltā. Grupas uzņēmumiem šobrīd pieder kopumā 145 kazino.

Trīs citi topa uzņēmumi – otrajā vietā starp privātajiem azartspēļu organizētājiem esošais SIA "Optibet", kā arī tam piederošie uzņēmumi SIA "Laimz" un SIA "Klondaika" ir daļa no britu azartspēļu milža "Entain". Eiropā, Okeānijā, Āzijā, Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā strādājošais "Entain" kotē savas akcijas Londonas biržā. Grupa darbojas sporta totalizatoru, azartspēļu un interaktīvās izklaides jomā visā pasaulē.

Interesanti, ka līdz 2023. gada beigām "Entain" grupas vadītāja bija Dānijas uzņēmēja Jete Nīgarde-Andersene, kura iepriekš bija "Modern Times Group" vadībā un savulaik bija iecelta šim mediju koncernam piederošo Latvijas komercmediju LNT un "All Media Latvia" (TV3) padomēs.

Nīgarde-Anderesene pagājušā gada decembrī atkāpās no "Entain" vadītājas amata pēc tam, kad daži no grupas akcionāriem paziņoja, ka nav apmierināti ar viņas vadību. Neilgi pirms viņas paziņojuma par atkāpšanos uzņēmums bija panācis vienošanos lietā par iespējamu kukuļošanas skandālu "Entain" grupas uzņēmumā Turcijā, par ko grupai tika piemērots sods teju 600 miljonu mārciņu apmērā.

Latvietis starp patiesajiem labuma guvējiem parādās topa trešajā vietā esošajā SIA "Alfor", kam pieder "Fēnikss" spēļu zāles. Šeit viens no patiesajiem labuma guvējiem ir miljonārs Jānis Zuzāns. Otrs patiesais labuma guvējs ir Austrijas pilsonis Johans Grafs, kas iepriekš kopā ar Zuzānu bija pastarpinātais īpašnieks citam azartspēļu organizētājam SIA "Admirāļu klubs". Tas 2023. gadā reorganizēts un pievienots "Alfor".

Latvijas pilsoņiem pieder arī SIA "DLV", kas 2022. gadā strādāja ar vairāk nekā sešu miljonu eiro apgrozījumu. Uzņēmuma īpašnieki un patiesie labuma guvēji ir Mihails Volokotkins un Igors Molčanovs.

Latvijas pase ir arī diviem lietuviešiem – Romam un Justinam Galevičiem. Viņi ir divi no trim patiesajiem labuma guvējiem SIA "Joker LTD", kas 2022. gadā nopelnīja vairāk nekā sešus miljonus eiro. Trešais patiesais labuma guvējs šajā uzņēmumā ir Čehijas pilsonis Ivo Valenta.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas dati liecina, ka pagājušais gads nozarei bija salīdzinoši labs un finanšu rādītāji ir atgriezušies faktiski pirms pandēmijas līmenī. Covid-19 laikā spēļu zāles ilgstoši bija aizvērtas, šos ierobežojumus azartspēļu organizētāji neveiksmīgi apstrīdēja Satversmes tiesā.

Taču, salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, arvien vairāk spēlmaņu nododas azartspēlēm internetā, to novēro gan nozare, gan tas atspoguļojas datos.

Pērn, salīdzinot ar 2022. gadu, ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm palielinājās par 10%. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks "Delfi Bizness" gan sacīja, ka nozare bija gaidījusi vēl lielāku kāpumu – vismaz par 15%. Šogad izaugsme arī varētu nebūt tik liela, jo tirgus, iespējams, jau ir piesātināts.

"Pēdējos gados kāpums bija ļoti straujš. Tas, protams, bija saistīts ar Covid-19 un to, ka zemes spēles bija slēgtas. Mainās arī spēlētāju paradumi, mainās paaudzes," saka Vērzemnieks.

Azartspēles ir ļoti regulēta nozare, taču būtisku daļu no tirgus veido arī nelegālās interaktīvās azartspēles. To proporcija pērn gan nav ievērojami kāpusi, pēdējos gados tā pat samazinās. "2023. gada datu vēl nav, bet apmēram 18–20% robežās tas nelegālais tirgus ir," stāsta asociācijas prezidents.

Atgādinot, ka azartspēļu organizatori laikā, kad Rīgas dome lēma par azartspēļu ierobežošanu galvaspilsētā, skaļi apgalvoja, ka tādējādi Latvijā strauji pieaugs nelegālās azartspēles internetā, Vērzemnieks vērtē, ka finanšu ziņā šie apjomi ir palielinājušies, jo pieaudzis arī legālo interaktīvo azartspēļu apgrozījums.

Rīgas dome pagājušajā gadā lēma, ka galvaspilsētā piecu gadu laikā būs jāaizver 139 spēļu zāles.

Ar to azartspēļu organizatori nebija mierā un vērsās Satversmes tiesā, lai apstrīdētu normu, kas nosaka, ka vienīgā vieta, kur Rīgā iespējams organizēt azartspēles, ir četru vai piecu zvaigžņu viesnīcas. Lēmums šajā lietā gaidāms aprīļa sākumā. Tomēr Vērzemnieks nespēj īsti paskaidrot ne to, kas notiks, ja tiesas lēmums būs par labu uzņēmējiem, ne arī, kā varētu mainīties tirgus, ja lēmums būs par sliktu azartspēļu rīkotājiem.

Rīgas domē gan "Delfi Bizness" norādīja, ka tad, ja Satversmes tiesas spriedums būs nelabvēlīgs pašvaldībai, tad tai būs jāatceļ iepriekš izdotie domes lēmumi un 139 spēļu zāles varēs turpināt darbu, tās nebūs jāaizver. Tiesa, pašvaldība varētu lemt par jaunu noteikumu ierosināšanu.

Vērzemnieks stāsta, ka nozare grib, lai būtu skaidri spēles noteikumi. Šobrīd lielākā daļa nodokļu ieņēmumu azartspēļu organizatoriem aiziet valsts budžetā, tajā pašā laikā pašvaldībām ir lielas tiesības lemt, kur var atrasties spēļu zāles. No vienas puses, valsts ir azartspēļu organizatoriem izsniegusi licences azartspēles organizēt visā valsts teritorijā, bet tajā pašā laikā pašvaldības to aizliedz.

Tas, vai azartspēļu vietu atvēršanas regulējums ir centralizēts, to nosakot valstiski, vai arī katrai pašvaldībai savs, nozarē neesot tik svarīgi, galvenais – lai nosacījumi būtu skaidri un saprotami.

Nozare arī uzskata, ka pašvaldībai vajadzētu saņemt vismaz 50% nodokļu ieņēmumu no azartspēļu organizatoriem. "Ja pašvaldība nevēlētos pie sevis azartspēles vai gribētu tās stipri ierobežot, tai būtu tādas tiesības. Nebūtu budžeta ieņēmumu, bet būtu šādas tiesības. Galvenais, lai būtu rāmis, kurā pašvaldībai turēties," saka Vērzemnieks.

Rīgas domes jaunie noteikumi, ka spēļu zāles var atrasties tikai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās, nozīmē, ka azartspēļu organizatoriem jādodas pie viesnīcniekiem un jāmēģina sarunāt spēļu zāles ierīkošanu attiecīgajā viesnīcā, stāsta Vērzemnieks. Tādējādi azartspēļu organizatori kļūst atkarīgi no viesnīcu īpašniekiem.

Tomēr viens no azartspēļu rīkotājiem – "Alfor" – izveidojis savu viesnīcu Rīgas centrā, lai tur ierīkotu arī spēļu zāli. Pēc Vērzemnieka rīcībā esošās informācijas, "Alfor" ir vienīgais azartspēļu organizators, kas izšķīries par šādu soli.

"Alfor" korporatīvās komunikācijas un sociālās atbildības vadītāja Margrieta Akmens "Delfi Bizness" stāsta, ka uzņēmuma mērķis, atverot šādu atpūtas vietu Rīgas centrā, bija paplašināt sniegto pakalpojumu klāstu. Viesnīca izveidota, pilnībā rekonstruējot ēku Brīvības ielā, kas pirms tam pildīja biroju un sabiedriskās ēdināšanas funkcijas. Tās izveidē uzņēmums ieguldīja 12 miljonus eiro.

Viesnīca darbojas pusgadu. Kā stāsta Akmens, šajos mēnešos tiek attīstīta sadarbība ar korporatīvajiem partneriem gan konferenču un semināru organizēšanā, gan ārvalstu viesu izmitināšanā.

"Darbs pie viesnīcas darbības attīstības, pilnvērtīgi izmantojot tās potenciālu, turpinās, un drīzumā tās telpās tiks atvērta arī kafejnīca ar ēdieniem un dzērieniem līdzi ņemšanai," stāsta "Alfor" pārstāve.

"Alfor" grupas uzņēmumu spēļu zāļu skaits piecu gadu laikā sarucis par vairāk nekā 40%, atklāj Akmens. 2018. gadā grupai visā Latvijas teritorijā bija 126 spēļu zāles, bet šobrīd to skaits ir sarucis līdz 72.

"Līdz Covid-19 pandēmijai komersanti turēja atvērtas arī tās spēļu zāles, kuras bija nerentablas, pašvaldībām nevienmērīgi piemērojot tiesības azartspēļu vietu noteikšanā. Tomēr krīzes situācijā komersanti pieņēma lēmumu šīs zāles slēgt," stāsta Akmens.

Tomēr klātienes spēļu vietu skaitu ir ietekmējusi arī spēlētāju paradumu maiņa, biežāk izvēloties azartspēles spēlēt tiešsaistē, tostarp izmantojot nelegālo vietņu piedāvājumu, atzīst Akmens.

"Pārorientācija uz izklaidi tiešsaistē turpinās arī patlaban, un, domājams, spēļu īpatsvars internetā šā gada laikā pārsniegs klātienes spēļu zāļu tirgus daļu," viņa prognozē.

Arī azartspēļu nozare, līdzīgi kā citas jomas, pērn saskārās ar strauju izmaksu kāpumu, kas ietekmēja uzņēmējdarbību, "Delfi Bizness" atzīst SIA "Olympic Casino Latvia" valdes priekšsēdētājs Juris Celmārs. Viņš prognozē, ka "Olympic Casino Latvia" 2023. gadā nebūs piedzīvojis būtisku biznesa izaugsmi. Oficiālie rezultāti gan vēl jāapkopo.

Celmārs stāsta, ka uzņēmumam pirms Covid-19 bija 54 spēļu zāles, bet tagad to skaits ir samazinājies līdz 35. Tostarp pērn aizvērtas astoņas spēļu zāles. To aizvēršana gan neesot bijusi saistīta ar jebkādiem ierobežojumiem no valsts vai pašvaldības puses.

"Tas tika darīts, balstoties tīri uz ekonomiskajiem apstākļiem – izmaksas bija lielākas nekā ieņēmumi. Tas parāda, ka šis bizness nav gluži Eldorado vai zelta bedre, kā varbūt daļai sabiedrības liekas," komentē uzņēmuma vadītājs.

Vaicāts, vai arī "Olympic Casino Latvia" Rīgas domes lēmuma dēļ negatavojas ieiet viesnīcu biznesā, līdzīgi kā to izdarījis "Alfor", Celmārs norāda, ka pirms lemšanas par to vispirms jāsagaida Satversmes tiesas lēmums. "Tas būs atskaites punkts vienai vai otrai biznesa stratēģijai," viņš saka.

Šobrīd "Olympic Casino" jau ir vairākās Rīgas viesnīcās, tomēr tikai ar vēlmi palielināt šo vietu skaitu var nepietikt. "Mēs nevaram viesnīcas piespiest ar mums sadarboties, ja tās to negrib," norāda Celmārs.

Viņš arī izceļ kādu spēļu biznesa veidu, kurš varētu nest valstij daudz nodokļu, – starptautisku pokera turnīru rīkošanu. Tādi tiek regulāri organizēti Tallinā, un uz tiem ierodas turīgi ārvalstu biznesmeņi, kas ne tikai piedalās turnīros, bet arī atstāj savu naudu citviet pilsētā. Latvijā savukārt esot pārāk nesakārtoti attiecīgie noteikumi, lai būtu ekonomiski pamatoti šādus turnīrus šeit organizēt.