Krievijas naftas eksporta mašīna, kas finansē valsts karu Ukrainā, beidzot sāk izjust sankciju ietekmi, raksta "Bloomberg".
Indijas naftas pārstrādes uzņēmumi, kas ir Krievijas otrie lielākie naftas pircēji pēc Ķīnas kopš 2022. gada iebrukuma, sankciju radītā riska dēļ vairs nepieņems tankkuģus, kas pieder valsts piederošajam "Sovcomflot" PJSC.
Kopš oktobra sākuma ASV ir pastiprinājušas sankcijas plašākai tankkuģu flotei, kas pārvadā Krievijas jēlnaftu. Saskaņā ar analītikas kompānijas "Kpler" datiem, vairāki desmiti kuģu ir nīkuļojuši, un okeānos "dīkstāvē" atrodas lielākais Krievijas dīzeļdegvielas apjoms kopš 2017. gada.
Tādējādi spertie soļi beidzot varētu pakāpeniski ierobežot Krievijas gūtos ieņēmumus no naftas tirdzniecības, kas ir galvenais ASV un to sabiedroto politikas mērķis.
G7 pieeju sankcijām raksturo piesardzība nodarīt skādi savām ekonomikām augstāku naftas cenu veidā. Pirms kāda laika ASV nākusi klajā ar tā saukto cenu griestu politiku, lai mīkstinātu Briselē radītās sankcijas. Taču kopš kara sākuma Krievija ir turpinājusi eksportēt milzīgus naftas apjomus.
Kaut arī nav sagaidāms krass piedāvājuma samazinājums, jautājums ir par to, cik tālu rietumu regulatori ies, pievelkot grožus, kamēr naftas cena tuvojas 90 dolāriem par barelu.
"Krievijas naftas plūsmām, īpaši uz Indiju, tiek pievilktas skrūves," norāda "Energy Aspects" ģeopolitikas vadītājs Ričards Bronze. "Mēs esam brīdī, kad ar sankcijām saistītā ietekmē sāk kļūt ļoti acīmredzama," viņš norāda.
Valsts pārvaldītais uzņēmums "Sovcomflot" pagājušajā gadā uz Indiju transportēja aptuveni piekto daļu no visām Krievijas jēlnaftas piegādēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!