Sadalot "Rail Baltica" būvniecību pa posmiem, pirmās fāzes scenārijā kopējās izmaksas izdevies samazināt vismaz par trešdaļu. Tā apgalvo satiksmes ministrs. Tomēr, pat, ja izdodas piesaistīt visu cerēto Eiropas fondu naudu, aizvien nav atbildes, kā finansēt trūkstošo daļu, kas pirmajam posmam, tas ir līdz 2030. gadam, ir ap trim miljardiem eiro, šovakar vēsta LTV raidījums "de facto".
Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi ziņojumu par to, kādam būtu jāizskatās mūsu gadsimta projektam pēc sešiem gadiem, un kur tam ņemt naudu. Dokuments pagaidām ir ierobežotas pieejamības, bet dažas tā aprises jau kļuvušas zināmas. Piemēram, ka pat pie pozitīvākā scenārija "Rail Baltica" cauri visai Rīgai līdz 2030. gadam nevar pagūt izbūvēt.
Šobrīd nav pieņemti ne lēmumi par to, kādai jāizskatās līnijai pirmajā posmā, ne kā to finansēt. "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris, atbildot uz jautājumu, kas šobrīd visakūtāk nepieciešams būvniecības sekmīgai norisei, atbild, ka tie ir lēmumi – lēmumi, kas nav politiski pieņemti, un nepieņemtu lēmumu ir daudz. Vingris norāda, ka šis gads projektam būs ļoti izšķirošs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
