Martā bijušas zemākās elektrības cenas kopš pērnā gada aprīļa

Tādējādi martā elektroenerģijas cena Latvijā bija par 9% zemāka nekā februārī, bet attiecībā pret 2023. gada martu tā samazinājās par 22%. Līdzīga tendence bija vērojama arī kaimiņvalstīs: Lietuvā cenu līmenis bija identisks Latvijai, bet Igaunijā mēneša vidējā cena bija nedaudz augstāka – 68,26 EUR/MWh.

Elektroenerģijas cenu kritumu sekmēja zemākas gāzes cenas, kā arī siltāki laikapstākļi, kas veicināja elektroenerģijas patēriņa samazinājumu, un intensīvāks palu process, kas paaugstināja ūdens pieplūdi upēs un līdz ar to arī elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās.

Baltijas valstu starpsavienotajos elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos martā vērojamas atšķirīgas tendences attiecībā pret vidējo elektroenerģijas cenu – Somijā un Zviedrijas 4. zonā cena pieauga, attiecīgi par 15% jeb līdz 59,38 EUR/MWh un par 14% jeb līdz 56,05 EUR/MWh, savukārt Polijā cena samazinājās par 1% jeb līdz 75,36 EUR/MWh.

Martā salīdzinājumā ar februāri elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm samazinājies par 19% - no Polijas par 25%, Zviedrijas 4. cenu zonas un Somijas – par 17%, bet attiecībā pret 2023. gada martu importa apjoms uz Baltiju samazinājies par 25%. Kopumā elektroenerģijas imports uz Baltiju samazinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas un martā tas bija gandrīz 2 reizes mazāks nekā 2023. gada decembrī.

Jau ziņots, ka 26. janvārī bojājuma dēļ neplānoti tika atslēgts "EstLink 2" elektroenerģijas savienojums starp Somiju un Igauniju, kā rezultātā pārvades jauda starp Somiju un Igauniju ir samazināta par 650 MW, tādējādi kopējā pārvades jauda samazinājās līdz 350 MW, ko nodrošina "Estlink 1". Latvijas energosistēmas ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, lai nosegtu Latvijas patēriņu, kā arī eksportētu elektroenerģiju uz Lietuvu un Igauniju. Papildus tam, atslēgums nav ietekmējis "NordPool" biržas elektroenerģijas cenas un tās turpina būt stabilas. Patlaban tiek prognozēts, ka starpsavienojuma remonts varētu ilgt līdz 2024. gada augusta beigām.