ASV prezidentu Džo Baidenu aicina aizliegt Ķīnā ražotu elektromobiļu importu uz ASV, ziņo BBC.
Senāta Banku komitejas priekšsēdētājs senators Šerods Brauns (Sherrod Brown) paudis, ka "Ķīnas elektriskie transportlīdzekļi ir eksistenciāls drauds Amerikas autobūves nozarei".
Jāatgādina, ka februārī Baltais nams paziņoja, ka ASV sāk izmeklēšanu par to, vai Ķīnas automobiļi rada apdraudējumu valsts drošībai.
"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Ķīnas valdības atbalstītā krāpšana skar Amerikas autobūves nozari," senators Brauns sacīja videoierakstā interneta platformā "X".
Senators Brauns, demokrāts no automobiļu ražotājštata Ohaio, novembrī gaidāmajās vēlēšanās vēlas iegūt ceturto pilnvaru termiņu.
Baltais nams BBC vēl nav sniedzis komentāru saistībā ar viņa izteikumiem.
Februārī Baidens pauda, ka Ķīna "varētu pārpludināt mūsu tirgu ar saviem transportlīdzekļiem, apdraudot mūsu nacionālo drošību" un ka viņš "neļaus tam notikt".
Vašingtona varētu noteikt ierobežojumus, jo pastāv bažas, ka Ķīnā ražoto automobiļu tehnoloģijas varētu "vākt lielu daudzumu sensitīvu datu par vadītājiem un pasažieriem", paziņojis Baltais nams. Tas brīdināja, ka automašīnas, kas ir savienotas ar internetu, "regulāri izmanto savas kameras un sensorus, lai reģistrētu detalizētu informāciju par ASV infrastruktūru, tieši mijiedarbojas ar kritisko infrastruktūru un tās var vadīt vai izslēgt attālināti".
Ķīna ir pasaulē lielākais automobiļu ražotājs. Tomēr tās automobiļu skaits uz ASV ceļiem ir ārkārtīgi mazs, jo ASV pašlaik transportlīdzekļiem piemēro 27,5% muitas tarifu.
Šonedēļ, dodoties vizītē uz Ķīnu, ASV finanšu ministre Dženeta Jellena (Janet Yellen) brīdināja Pekinu, ka Vašingtona nepieļaus, lai atkārtotos 2000. gadu sākuma "Ķīnas šoks", kad Ameriku pārpludināja Ķīnas importa preces. Atbildot uz to, Ķīnas finanšu ministra vietnieks Liao Mins pauda "nopietnas bažas" par ASV noteiktajiem ierobežojumiem tirdzniecībai un investīcijām.
Ceturtdien Amerikas lielākās aviosabiedrības arī lūdza Baidena administrāciju apturēt jaunu lidojumu apstiprināšanu starp ASV un Ķīnu. Tās norādīja, ka Ķīnas "kaitējošā, pret konkurenci vērstā politika" nostāda ASV pārvadātājus neizdevīgā stāvoklī.
Divas pasaules lielākās ekonomikas ir ieslīgušas tirdzniecības karā jau kopš 2018. gada.