Uzziņa: Kā tiek noteiktas Eiropas sankcijas pret Krieviju

Sankcijas ir ārpolitikas instruments, kura mērķis ir novērst starptautisko tiesību pārkāpumus vai cita veida rīcību, kas apdraud globālo un reģionālo drošību.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ASV, Kanāda, Šveice, Eiropas Savienība, Apvienotā Karaliste, Austrālija un Japāna kopā ir ieviesušas gandrīz 15 tūkstošus sankciju pret Krievijas Federāciju, papildus divarpus tūkstošiem sankciju, kas ieviestas kopš Krimas nelikumīgās aneksijas 2014. gadā.

ES ierobežojumi šobrīd piemēroti 1706 personām, tostarp amatpersonām, militārpersonām, oligarhiem, propagandas izplatītājiem, un 419 organizācijām – bankām, uzņēmumiem, politiskajām partijām un medijiem.

Kopš 2014. gada ekonomiskās sankcijas vērstas pret finanšu, tirdzniecības, enerģētikas, transporta, tehnoloģiju un aizsardzības nozari. Tās tiek pagarinātas ik pēc sešiem mēnešiem. Kopš 2022. gada februāra ES ir aizliegts importēt no Krievijas naftu, ogles, dimantus, tēraudu un citas preces. Tirdzniecības ierobežojumi attiecas uz 58% pirmskara importa jeb 91,2 miljardiem eiro.

Savukārt preču un tehnoloģiju eksporta ierobežojumu kopējā aplēstā vērtība šobrīd ir 48 miljardi eiro, kas veido 54% no ES eksporta pirms Krievijas iebrukuma. Uz Krieviju aizliegts eksportēt luksusa preces, kā arī ir paplašināti eksporta ierobežojumi attiecībā uz divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām, proti, tādām tehnoloģijām, kuras var izmantot militārajā nozarē. Šādu preču eksports militārajā nozarē ir aizliegts kopš 2014. gada, taču kopš kara Ukrainā šādas preces, ja neņem vērā dažus izņēmumus, nedrīkst eksportēt, pat ja tās paredzētas iedzīvotāju lietošanai.

Šogad martā plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja ziņas, ka militāri izmantojamā mangāna rūda lielos apjomos Krievijā nonāk arī caur Latviju. Mangāna rūda nav iekļauta ne sankciju sarakstos, ne stratēģiskas nozīmes preču sarakstā. Tieši tādēļ "Jaunās Vienotības" deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica savā sagatavotajā likumprojektā aicināja mangāna rūdai noteikt divējādas lietojamības preces statusu. Šobrīd koalīcija strādā nacionālā, reģionālā un ES līmenī, lai jaunajā Krievijas sankciju kārtā sankcijām pakļauto preču sarakstā iekļautu arī mangāna rūdu.

Latvijā nacionālo un starptautisko sankciju politikas veidotāja ir Ārlietu ministrija, savukārt par sankciju izpildes jautājumiem kopš šī gada 1. aprīļa atbildīgais ir Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

Ārlietu ministrijas Sankciju nodaļas vadītājs Gints Serafinovičs sarunā ar "Delfi Bizness" norāda, ka sankciju ieviešana ir visu 27 ES dalībvalstu kopīgs, vienbalsīgs lēmums. Pirms tam Eiropas Komisija un arī katra dalībvalsts atsevišķi strādā pie priekšlikumiem, ko iekļaut sankciju sarakstos, kā arī notiek viedokļu apmaiņa un koordinācijas darbs reģiona, Latvijas gadījumā tās ir Baltijas valstis un Somija, un līdzīgi domājošo valstu, piemēram, Nīderlande, ietvaros. Savukārt lēmumu par sankciju ieviešanu pieņem ES Padome.

Vaicāts, vai Latvija ir ierosinājusi sankciju sarakstos iekļaut arī citas preces, ne tikai mangāna rūdu, Serafinovičs atbild apstiprinoši, taču detaļās neieslīgst: "Nav produktīvi runāt par kaut kādām lietām, ko mēs plānojam iekļaut, jo šis process notiek diezgan noteiktā lokā, diskusijas nav publiskas. Nav jēgas, ja cilvēki tam ir jau sagatavojušies priekšlaicīgi."

Latvija var ieviest sankcijas arī valsts līmenī, "tomēr ir daudz efektīvāk, ja visas 27 dalībvalstis pieņem vienbalsīgu lēmumu", uzsver ĀM pārstāvis. FID norāda, ka nacionāli noteiktu ierobežojumu, kas aizliegtu eksportēt vai importēt papildu preces no Krievijas, šobrīd nav. “Ierobežojumi, kas ir pieņemti saistībā ar lauksaimniecības preču importu (nesenais lēmums par graudu importa aizliegšanu – red.), sankciju regulējuma izpratnē nav nacionālās sankcijas, bet ir ierobežojumi ar līdzīgu efektu," skaidro FID.

Prognozēt, cik ātri vai lēni kādu preci var izdoties iekļaut sankciju sarakstā, ir grūti. "Ir prece, kuru momentā [iekļauj sarakstos], ir prece, par kuru ir diskusijas," skaidro Serafinovičs, vēlreiz uzsverot, ka lēmumam par preču iekļaušanu sankciju sarakstos jābūt vienbalsīgam.

Reizēm ir nepieciešami papildu argumenti, lai pamatotu nepieciešamību preci pakļaut sankcijām. "Katrā ziņā – jo spēcīgāki ir pierādījumi un argumenti, jo ātrāk tā tiek iekļauta sankciju sarakstos," norāda Serafinovičs.

Jebkuram lēmumam jābūt argumentētam, jo to var apstrīdēt tiesā, it īpaši, ja tas ir saistīts ar fizisku personu un tās iekļaušanu sankciju sarakstos, saka Serafinovičs. Viņš piebilst, ka visbiežāk šie lēmumi tiek apstrīdēti ES Tiesā.

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 10. aprīlī apmierināja Krievijas baņķieru-miljardieru Mihaila Fridmana un Pjotra Avena lūgumus un atcēla laikposmā no 2022. gada 28. februāra līdz 2023. gada 15. martam abiem piemērotās sankcijas. Taču ierobežojumi pret šīm personām joprojām ir spēkā. Par to atcelšanu var lemt ES Padome.

Lai gan ES ir atcēlusi sankcijas pret dažiem Krievijas uzņēmējiem, informācijas par to, ka būtu atceltas pret kādu preču grupu noteiktās sankcijas, FID nav. Tomēr ir bijuši gadījumi, kad veiktas nelielas izmaiņas attiecībā uz to, kā preces tiek kategorizētas.

Piemēram, vienpadsmitajā sankciju paketē tika izdarīti grozījumi, lai svītrotu dažas luksusa preces no saraksta, kas aizliedz tās eksportēt uz Krieviju. Tomēr to eksports joprojām ir aizliegts, jo šīs preces ir iekļautas citos sarakstos, kas aizliedz to eksportu.

Šobrīd ir pieņemtas trīspadsmit sankciju paketes pret Krieviju un notiek darbs pie četrpadsmitās paketes. Paralēli jaunu sankciju ieviešanai gan Eiropas Komisijā, gan ES dalībvalstīs notiek rūpīgs darbs, lai novērstu sankciju apiešanu vai sankcionēto preču reeksportu no trešajām valstīm un Krieviju, norāda Serafinovičs.

"Eiropas Komisija ir izvirzījusi savu īpašo sūtni sankciju jautājumos Deividu O’Salivanu, kurš apbraukā trešās valstis un runā par šo jautājumu, arī dalībvalstis uzrunā šīs trešās valstis, caur kurām, iespējams, preces nonāk Krievijā," norāda Serafinovičs. Konsultācijas notiek arī ar ES ražotājiem un to pārstāvniecībām trešajās valstīs.

ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis konferencē Briselē 9. aprīlī norādīja, ka četrpadsmitajā sankciju paketē, visticamāk, būs iekļauts plašs ierobežojošo pasākumu saraksts, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta sankciju apiešanas novēršanai, vienlaicīgi brīdinot, ka telpa papildu ierobežojošiem pasākumiem "kļūst arvien ierobežotāka", jo sarunas starp dalībvalstīm "kļūst arvien grūtākas".