Aprīlī sasniegts zemākais elektroenerģijas cenu līmenis pēdējos trīs gados

Līdzīga tendence bija vērojama arī kaimiņvalstīs: Lietuvā elektroenerģijas cenu līmenis bija identisks Latvijai, bet Igaunijā mēneša vidējā cena bija pat nedaudz augstāka – 60,39 EUR/MWh.

Elektroenerģijas cenu kritumu sekmēja augsts saules, vēja un hidro elektrostaciju sniegums, kā arī siltāki laikapstākļi, kas veicināja elektroenerģijas patēriņa samazinājumu. Turklāt mēneša pirmajās nedēļās Latvijā, Baltijā un Ziemeļvalstīs bija novērojama arī negatīva elektroenerģijas cena lielas saules, vēja un hidro ģenerācijas prognozes dēļ.

Baltijas valstu starpsavienotajos elektroenerģijas tirdzniecības apgabalos aprīlī bija vērojamas atšķirīgas tendences attiecībā pret vidējo elektroenerģijas cenu – Somijā un Zviedrijas 4. zonā cena samazinājās, attiecīgi par 18% jeb līdz 48,92 EUR/MWh un par 4% jeb līdz 53,79 EUR/MWh, savukārt Polijā cena pieauga par 7% jeb līdz 80,87 EUR/MWh.

Aprīlī salīdzinājumā ar martu elektroenerģijas imports uz Baltijas valstīm kopumā samazinājies par 2,5%, lai gan pieaudzis importētais apjoms no Polijas par 1,3% un Somijas par 19,1%, taču sarucis no Zviedrijas 4. apgabala par 12,7%. Importētais elektroenerģijas apjoms uz Baltijas valstīm turpina sarukt, sasniedzot zemāko apjomu kopš 2023. gada novembra.

26. janvārī bojājuma dēļ neplānoti tika atslēgts "EstLink 2" elektroenerģijas savienojums starp Somiju un Igauniju, kā rezultātā pārvades jauda starp Somiju un Igauniju ir samazināta par 650 MW, tādējādi kopējā pārvades jauda samazinājās līdz 350 MW, ko nodrošina "Estlink 1". Latvijas energosistēmas ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, lai nosegtu Latvijas patēriņu, kā arī eksportētu elektroenerģiju uz Lietuvu un Igauniju. Papildus tam, atslēgums nav ietekmējis NordPool biržas elektroenerģijas cenas un tās turpina būt stabilas. Patlaban tiek prognozēts, ka starpsavienojuma remonts varētu ilgt līdz 2024. gada augusta beigām.