Biržā ir vajadzīgi lieli spēlētāji, saka Purgaile

Viņa atzina, ka ļoti daudz ir izdarīts sagatavošanas fāzē. Arī Latvijas Banka ir izdarījusi milzīgu darbu infrastruktūras izveidē, atbalsta mehānisma izveidē. Latvijas Bankas "Vērtspapīru smilškastē" septiņi lieli uzņēmumi ir saņēmuši novērtējumu un ieteikumus, lai veiktu sagatavošanās procesus dalībai kapitāla tirgū.

"Protams, ka mēs ļoti ceram, ka sekos arī nākamie praktiskie soļi. Mums biržā tiešām ir vajadzīgi lieli spēlētāji kopā ar mazākiem privātiem uzņēmējiem, kas arī skatās uz biržu. Pagājušajā gadā ir bijuši divi labi sākotnējie publiskie akciju piedāvājumi, kas parāda, ka investoriem, arī mūsu pašu iedzīvotājiem, ir pietiekami liela interese," sacīja Purgaile.

Jautāta, kur saskata kapitāla tirgus attīstības lielāko problēmu, Purgaile sacīja, ka pamata problēma ir tā, ka nav skaidri definētas akcionāru gaidas. Valsts kā akcionārs nav skaidri paprasījusi vai izstrādājusi vīziju, kādā virzienā valsts kapitāla uzņēmumam būtu stratēģiski ilgtermiņā jāattīstās.

Purgaile atzina, ka iziešana kapitāla tirgū nevar būt pašmērķis. Birža kā finansējuma avots ir nepieciešama tad, kad ir vajadzīgs papildu kapitāls. Kā piemēru Purgaile minēja kaimiņvalstis, cik ļoti veiksmīgi valsts kapitāla uzņēmumi Igaunijā un Lietuvā realizē eksporta vai ekspansijas stratēģijas. Turpretī šobrīd Latvijā šādi piemēri ir reti.

Jautāta, kas vēl būtu jādara, lai sekmētu kapitāla tirgus attīstību, Purgaile sacīja, ka izdarīts ir ļoti daudz. Latvijas Banka kā uzraugs ir vienādojusi visus nosacījumus emitentiem, un tagad tie Baltijas valstīs ir vienādi. Ir noņemts ļoti daudz dažādu birokrātisko šķēršļu.

"Ja runājam līdzībās, tad var teikt, ka augsne ir sastrādāta, samēslota un gatava stādu audzēšanai. Taču tagad kādam šie stādi ir jāsāk dēstīt un tiem jābūt ne tikai maziem stādiņiem, bet arī paprāvāki koki un krūmi ir jāiestāda, lai dārzs iegūtu kaut kādu veidolu. Šeit vienkārši ir vajadzīga rīcība," uzsvēra Purgaile.