Augstāka iespēja saslimt ar vēzi, gaisa kvalitātes pasliktināšanās un nekustamā īpašuma vērtības samazināšanās. Šie ir daži no argumentiem, kurus pauduši Dreiliņu puses iedzīvotāji, skaļi iebilstot pret ieceri būvēt atkritumu reģenerācijas jeb dedzināšanas rūpnīcu šajā apkaimē. Paši būvētāji gan uzsver, ka tas ir pārspīlējums, un viņi ievēros visas cilvēka veselības un vides drošības prasības. Taču Dreiliņi nav vienīgā vieta, kur plānots attīstīt šāda veida projektu.
Eiropā plaši izmanto
Kurināmā ražošana no pārstrādei nederīgiem atkritumiem un to dedzināšana, iegūstot enerģiju, daudzās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir plaši īstenota prakse, lai samazinātu apglabāto atkritumu apjomu.
Latvijā SIA "Schwenk Latvija" cementa rūpnīcā notiek no atkritumiem iegūta kurināmā līdzsadedzināšana, bet kopumā esam viena no ES valstīm, kur atkritumu sadedzināšana netiek plaši pielietota kā viens no atkritumu apsaimniekošanas veidiem, norāda ministrija.
Tas gan tuvāko gadu laikā varētu būtiski mainīties, jo Latvijā iecerēts uzbūvēt vairākas atkritumu reģenerācijas jeb dedzināšanas rūpnīcas. Šobrīd jau ieviešanas stadijā ir no atkritumiem iegūtā kurināmā reģenerācijas iekārtas izbūve Ventspilī. Tajā plānotais atkritumu reģenerācijas jeb sadedzināmo atkritumu apjoms – 15,5 tūkstoši tonnu gadā. Tāpat sākta no atkritumiem iegūta kurināmā līdzsadedzināšanas šķeldas katlumājas izbūve Jelgavā. Tajā prognozēts gadā sadedzināt 20–30 tūkstošus tonnu atkritumu gadā.
Šobrīd ir vēl divi uzņēmumi, kas vēlas būvēt atkritumu reģenerācijas jeb dedzināšanas rūpnīcu.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
