Latvija Ukrainas rīcībā nodevusi būtisku daļu sava bruņojuma, virza Dronu koalīciju tās atbalstam, sadarbībā ar somiem te ražo "Patria" bruņumašīnas un skūterus karavīriem. Esam arī pirmā valsts Baltijā, kur pieņemts un stājies spēkā Aizsardzības industrijas likums, kā arī Latvijā izveidota SIA "Valsts aizsardzības korporācija" nozares atbalstam. Vai ar to vien pietiek, lai stiprinātu Latvijas bruņoto spēku spējas, lai krīzes gadījumā ar apgādi nerastos problēmas?
Sākumā vajag atzinību Latvijā
Gan pašmāju, gan reģionālais, gan globālais pieprasījums pēc militārajām precēm ir ārkārtīgi liels. Latvijas uzņēmumi spēj nosegt tikai mazu daļu no valsts militārajām vajadzībām. Arī lieliem un ilgtermiņa industrijas projektiem šobrīd trūkst jaudas, atzīst "Brasa Defence Systems" pārstāvji.
Tik milzīgā tirgū vietas pietikšot visiem. "Atliek tikai darīt. Un darīt to, ko protam vislabāk, piemēram, inovatīvu, konkurētspējīgu produktu izstrāde. Tāpēc arī mēs daļu uzņēmuma resursu ieguldām sauszemes bezpilota iekārtu (UGV) prototipu izstrādē. Šādas iekārtas militārās un civilās operācijās samazina riskus personāla veselībai vai dzīvībai," pauž uzņēmuma pārstāvji.
Tam, ka iespējas patlaban tirgū ir milzīgas, piekrīt arī Kondrāts, kura cita kompānija, jaunuzņēmums "Exonicus", izstrādā virtuālās realitātes militārās medicīnas apmācības simulatoru. Viņš gan norāda uz izaicinājumiem – jauno produktu pieņemšanu. "Latvijas bruņotie spēki tradicionāli dod priekšroku gatavām, stabilām un pārbaudītām militārajām precēm, kas ir nekavējoties pielietojamas. Šis ir mūsu uzņēmuma galvenais izaicinājums – pārliecināt un pierādīt, ka jauninājumi var būtiski uzlabot efektivitāti un drošību, pat ja sākotnēji to integrācija ir sarežģītāka," viņš skaidro.
Kopumā nozare ir eksportējoša, taču jebko ir grūti pārdot ārzemēs, ja produkts vai pakalpojums nav pieņemts pašu valstī, uzsver Pollaks. "Pirmais, ko visi vaicā, – kuras valstis to lieto? Ja nevaram nosaukt vienu – savējo, tad ir izaicinājumi pārdot."
Aktīvākie un lielākie uzņēmumi lielākoties ir arī eksportētāji. "Gan tepat, gan citviet pasaulē ir novērtētas Latvijas dronu risinājumu spējas. Tad – individuālais un kolektīvais ekipējums, munīcija, tās sastāvdaļas, taktiskais apģērbs. Pieaugošs ir kiberdrošības, IT un sakaru atbalsts – sākam šos pakalpojumus eksportēt," stāsta DAIF vadītāja Egle. Viņa piemin, ka Latvijas uzņēmumi arvien veiksmīgāk iesaistās arī Eiropas aizsardzības fonda projektos, NATO iepirkumos.
Kā būs krīzes situācijā?
Latvijā notiekošo nedrīkst skatīt atrauti no visa
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
