Darbs pie atslēgšanās no Krievijas kontrolētā BRELL loka notiek atbilstoši grafikam

"Viss rit pēc grafika un nav nekādu pazīmju, ka varētu būt kādas problēmas vai aizķeršanās," sacīja ministrs.

Savukārt, jautāts, vai Latvija rēķinās arī ar iespējamām Krievijas provokācijām, tai, piemēram, agrāk, nekā plānotajā 2025. gadā, atslēdzot valstis no BRELL tīkla, Melnis atbildēja, ka šāda iespēja tiek pieļauta.

"Tā ir realitāte. Mēs apzināmies, ka tā varētu būt," sacīja ministrs. Viņš arī atzīmēja, ka Baltijas valstis ir gatavas šādam scenārijam. "Esam gatavi, bet ceram, ka tas nepiepildīsies," teica Melnis, vienlaikus atzīmējot, ja arī Krievija šādi rīkotos, būtu lielākas vai mazākas neērtības, taču elektrība būtu pieejama.

Jau vēstīts, ka arī AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis iepriekš intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka Baltijas energosistēma faktiski ir gatava jebkurā brīdī pāriet izolētā darbībā no Krievijas kontrolētā BRELL loka.

Viņš norādīja, ka Krievijas provokācijas saistībā ar atslēgšanos no BRELL loka līdz 2025.gada februārim vērtē kā reālu scenāriju. "Apzināmies, ka var notikt arī kaut kas negaidīts no kaimiņvalstu puses, var tikt iniciēta ārkārtas desinhronizācija no BRELL tīkla, kā rezultātā mums būs paātrināti jāpāriet uz sinhronizāciju ar Eiropas Savienības (ES) tīkliem. Mēs apzināmies, ka tāda iespēja pastāv, un mēs šiem scenārijiem esam gatavi," sacīja Irklis.

AST valdes priekšsēdētājs norādīja, ka ārkārtas desinhronizācijas gadījumā būs jādarbina infrastruktūra, kas pieejama ES un jābalansē tīkls.

Runājot par elektrības pieejamību gadījumā, ja Krievija Latviju priekšlaicīgi atslēdz no BRELL tīkla, Irklis sacīja, ka ģenerējošās jaudas ir pietiekamas, īpaši Latvijā, kur ir gan hidroelektrostacijas, gan termoelektrocentrāles. Tāpat visai Baltijai ir labi starpsavienojumi ar Somiju, Zviedriju un Poliju. "Tā kā no jaudu pietiekamības viedokļa mēs esam nodrošināti. Tas, kas būs jādara, būs jāizmanto uz vietas pieejamā infrastruktūra, lai balansētu tīklu un nodrošinātu tīkla stabilitāti. Bet arī no šī aspekta mēs redzam, ka jaudas ir pietiekamas," sacīja Irklis.

Vienlaikus viņš norādīja, ka šāda situācija var atstāt ietekmi uz elektroenerģijas izmaksām, bet ne uz apgādes drošību.

Baltijas valstu pārvades sistēmu operatori 2025. gadā plāno sinhronizēties ar Eiropu un atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmām.