Jaunākie dati rāda atalgojuma tendences Latvijā: kāpums turpinās

Salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 162 eiro jeb 11,0%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 10,65 eiro jeb par 16,0%.

2024. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 0,8%, bet stundas samaksa – par 1,3%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 180 eiro jeb 72,7% no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 10,2%, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 9,3%.

No 2024. gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā alga Latvijā pieauga no 620 līdz 700 eiro jeb par 12,9%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024. gada 1. ceturksnī bija 1 293 eiro.

Salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni (1 149 eiro), tā pieauga par 144 eiro jeb 12,5%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 1. ceturksnī bija 957 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,7%.

Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 7,4 procentpunktiem straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 16,3% un 8,9%.

2024. gada 1. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 657 eiro, savukārt privātajā – par 43 eiro zemāka (1 614 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 606 eiro jeb par 17,6%.

Saskaņā ar apstiprināto valsts budžetu 2024. gadam, atalgojums šogad pieaugs Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas institūciju, veselības un sociālās jomas, izglītības, kā arī kultūras nozares darbiniekiem. Turpināsies 2022. gadā uzsāktā atalgojuma reforma valsts tiešās pārvaldes iestādēs.

2024. gada 1. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (2 956 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 675 eiro), enerģētikas (2 118 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 092 eiro), valsts pārvaldes (1 883 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1 680 eiro), kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1 666 eiro) nozarē.

Viszemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 071 eiro pirms nodokļu nomaksas.

2024. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, visstraujāk vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga Latvijā – par 11,0%, Lietuvā – par 10,3%, bet Igaunijā gada pieaugums bija viszemākais – 8,8%.

Visās Baltijas valstīs 2024. gadā ir augusi valstī noteiktā minimālā alga, un tās attiecība pret vidējo atalgojumu šī gada 1. ceturksnī visās valstīs bija līdzīga – 43%.