Turpinot pašreizējo tempu, dzimumu vienlīdzību uzņēmumu valdēs sasniegs vien 2038. gadā, liecina pētījums

Aptauja "Sievietes uzņēmumu valdēs" izceļ vēl vienu aktuālu problēmu — ar šādu pārmaiņu tempu varētu sagaidīt vienlīdzību uzņēmumu valdēs var sagaidīt tikai 2038. gadā. Šīs aptaujas parāda skaudru realitāti un nepieciešamību pēc pārmaiņām, kuru vadību ir jāuzņemas uzņēmumiem.

Puse no 5000 aptaujāto sieviešu, kas piedalījās pētījumā "Sievietes darbā", salīdzinājumā ar pagājušo gadu, izjūt augstāku stresa līmeni, un bažas par mentālo labsajūtu ir trešā lielākā problēma pasaulē (48%), kas seko finansiālajai drošībai (51%) un tiesībām (50%). Stresa līmenis un mentālā labsajūta ir cieši saistīta ar nostrādāto stundu skaitu - puse sieviešu, kuras ievēro līgumā noteikto darba laiku, norāda uz labu mentālo veselību, bet tām, kuras strādā papildu stundas, šis rādītājs samazinās līdz 23%. Tikai 37% sieviešu uzskata, ka var pilnībā atslēgties no domām par darbu viņu brīvajā laikā.

Vairāk nekā puse sieviešu apgalvo, ka no darba devēja nesaņem pietiekamu atbalstu mentālās veselības jomā, un divas trešdaļas sieviešu nejūtas ērti, runājot par savu mentālo veselību darbavietā. "Lai veicinātu pārmaiņas, mums kā vadītājiem ir jārāda piemērs - ir ok ņemt atvaļinājumu un nepārtraukti nepārbaudīt e-pastu, ir ok beigt darbu agrāk, jo jāiet uz skolas koncertu, ir ok nebūt ok," saka "Deloitte vadošā partnere Baltijā Kristīne Jarve.

Sievietes strādā arī sāpju apstākļos

Šogad pētījumā plašāk aplūkota arī sieviešu fiziskā veselība, atklājot, ka vairāk nekā ceturtā daļa sieviešu saskaras ar problēmām, kas saistītas ar menstruācijām, menopauzi vai auglību. Tomēr dažām sievietēm joprojām ir grūti runāt par šiem jautājumiem, jo viņas baidās no negatīvas ietekmes uz karjeru vai pat atlaišanas no darba. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu (10%), vairāk sieviešu apgalvo, ka nejūtas komfortabli, apspriežot menopauzes simptomus ar savu vadītāju (14%), iespējams, tāpēc, ka 16% sieviešu apgalvo, ka menopauzes minēšana kā iemesls atvaļinājumam no darba ir negatīvi ietekmējusi viņu karjeru, kas ir straujš lēciens salīdzinājumā ar 6% 2023. gadā.

Organizācijām par prioritāti būtu jāizvirza sarunu par sieviešu veselību normalizēšana, ilgstošas stigmatizācijas novēršana un jānodrošina sievietēm piekļuve nepieciešamajam atbalstam darbavietā, norāda uzņēmumā. Tas var ietvert vadītāju apmācības, politikas pārskatīšanu, lai labāk atbalstītu sievietes, kuras saskaras ar grūtībām, un tādas kultūras veidošanu, kurā sievietes jūtas ērti, atklāti stāstot par savu pieredzi un vajadzības gadījumā saņemot palīdzību.

Puse no partnerattiecībās esošajām sievietēm ar bērniem šobrīd uzņemas galveno atbildību par bērnu aprūpi, salīdzinot ar 46% 2023. gadā. Turklāt 57% sieviešu, kas rūpējas par citu pieaugušo, apgalvo, ka uzņemas lielāko atbildību (salīdzinājumā ar partneri). Vairāk nekā divas no piecām sievietēm veic arī lielāko daļu mājas darbu.

Šī slodze ietekmē mentālo veselību, jo sievietes, kurām ir lielāki pienākumi, retāk ziņo par labu mentālo veselību un visticamāk izmantos atvaļinājumu mentālās veselības dēļ. Šī nelīdzsvarotība apdraud arī profesionālo fokusu, jo tikai 27% sieviešu, kuras uzņemas lielāko daļu mājas pienākumu, jūtas spējīgas atslēgties un pievērsties karjerai.

Galvenais iemesls, kāpēc sievietes pēdējā gada laikā mainījušas darbu (15%), bija elastīga darba laika trūkums. Gandrīz visas sievietes (95%) baidās, ka elastīga darba laika pieprasīšana varētu kavēt viņu izredzes tikt paaugstinātām amatā, un 93% sieviešu neparedz, ka viņu darba slodze tiks pielāgota. Sieviešu spēju gūt panākumus darbā būtiski ietekmē nesamērīgi lielais pienākumu slogs mājsaimniecībā.

"Mums kā darba devējiem ir izšķiroša loma, īstenojot ģimenei draudzīgu politiku un priekšrocības, piemēram, atbalstot sievietes bērna kopšanas atvaļinājumā vai nodrošinot elastīgāku grafiku tiem, kuru apgādībā ir arī pieaugušie cilvēki (piemēram, vecāki), lai mazinātu stresu, kas saistīts ar apgādājamo aprūpi," komentē Jarve. Elastīga un hibrīda darba vide lielā mērā palīdz sasniegt šos mērķus, ja vien vadītāji pareizi izprot elastīguma būtību.

"Mums arī jāatceras, ka, lai gan biroja darbiniekiem elastīga darba kārtība ir diezgan viegli īstenojama, mazumtirdzniecībā, slimnīcās vai skolās strādājošajiem ir daudz grūtāk panākt elastīgumu, tāpēc šādās nozarēs ir nepieciešams papildus atbalsts sievietēm aprūpētājām."

Neiekļaujoša uzvedība pastāv

Gandrīz puse sieviešu pauž bažas par savu drošību darbā vai ar darbu saistītu ceļojumu laikā. Šo bažu pamatā bieži ir personīgā pieredze - 1 no 10 sievietēm ir saskārusies ar uzmākšanos, braucot uz darbu vai ceļojot, 16% ir saskārušās ar nepatīkamu uzvedību no klientu puses, un gandrīz 1 no 10 sievietēm ir piedzīvojusi uzmākšanos no kolēģa. Turklāt ceturtā daļa sieviešu ziņo par nepiedienīgu rīcību vai komentāriem no augstākstāvošām personām viņu organizācijās. Sievietes no mazāk pārstāvētām grupām saskaras ar pastiprināti neiekļaujošu uzvedību. Piemēram, 45% sieviešu ar invaliditāti darbā saskaras ar mikroagresiju, salīdzinot ar 30% sieviešu, kas nepieder pie šīs grupas.

Tas ir darba devēja pienākums risināt šīs problēmas. Tas ietver politikas un procedūru nostiprināšanu, lai nodrošinātu, ka sievietes jūtas droši darbā un komandējumu laikā, pat saskarsmē ar klientiem. Darba devējiem ir jāizveido un jāinformē par skaidriem ziņošanas un atbalsta kanāliem un jāstrādā pie tā, lai veicinātu tādu kultūru, kurā šāda uzvedība visiem darbiniekiem ir nepārprotami nepieņemama.

Nav pietiekams progress

Tikai aptuveni 1 no 10 sievietēm uzskata, ka viņu darba devējs veic konkrētus pasākumus, lai izpildītu savas saistības dzimumu līdztiesības jomā.

"Satraucoši ir tas, ka aptuveni puse sieviešu neuzskata, ka viņu darba devēja apņemšanās atbalstīt sievietes pēdējā gada laikā ir palielinājusies. Rezultātā ceturtā daļa sieviešu nevēlas virzīties uz augstāk vadošajiem amatiem savās organizācijās. Galvenais minētais iemesls - uzņēmuma kultūra," norāda Jarve.

Lai gan ir pierādīts, ka uzņēmumi ar daudzveidīgām valdēm uzrāda labākus finansiālos rādītājus, mūsu aptaujā "Sievietes uzņēmumu valdēs" tika konstatēts, ka tikai mazāk nekā ceturtā daļa (23.3%) pasaules uzņēmumu valdēs ir sievietes, un kopš 2022. gada šis rādītājs ir pieaudzis tikai par 3%. Runājot par augstākajiem vadošajiem amatiem, sieviešu pārstāvniecība samazinās vēl vairāk - tikai 6% no pasaules uzņēmumu vadītājiem ir sievietes, kas ir tikai par 1% vairāk nekā mūsu iepriekšējā izdevumā.

Saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta datiem sievietes veido 23.9% Latvijas lielāko biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu valdes. Kopš mūsu pēdējās aptaujas 2021. gadā šis procents ir samazinājies no 25.6%. Latvijas sieviešu pārstāvniecība valdēs atpaliek gan no Lietuvas (25.3%), gan no Eiropas vidējā līmeņa (33.8%), taču tā joprojām ir augstāka nekā Igaunijā (12%).

Lai gan dažas valstis ar augstu sieviešu pārstāvniecību valdēs (piemēram, Beļģija, Nīderlande, Francija, Norvēģija un Itālija) bieži piemēro kvotas, tas nav vienīgais ceļš uz progresu. "Piemēra rādīšana visaugstākajā iespējamajā līmenī ar to, ka prezidenti un premjerministri ir sievietes, speciālu izglītības un mentoringa programmu nodrošināšana sievietēm līderēm un vienkārši kolēģu iedrošināšana, ka tas ir iespējams – ir ļoti spēcīgi stimuli lielākai sieviešu pārstāvībai valdēs," novēro Jarve. Pārliecinoties, ka lēmumi par sieviešu kolēģu paaugstinājumiem tiek pieņemti tādā pašā mērā kā par vīriešu kolēģiem un rūpējoties par vienlīdzīgām iespējām abiem dzimumiem, tiks panāktas lielas pārmaiņas.

Dzimumu līdztiesības līderi izceļas

Šī gada aptaujās ir uzsvērti būtiski ieguvumi, ja darba devēji par prioritāti izvirza kultūru, darba un privātās dzīves līdzsvaru un jēgpilnu sieviešu karjeras attīstību. Sievietes, kas nodarbinātas uzņēmumos, kas ir pazīstami kā dzimumu līdztiesības līderi, ziņo, ka jūtas drošāk, ir atvērtākas par veselības problēmām, izrāda stingrāku apņemšanos strādāt pie darba devēja vairāk nekā trīs gadus un tiecas ieņemt augstākā līmeņa vadītāju amatus savā organizācijā, un 92% sieviešu mērķis ir izaugsme.

Tomēr tikai 6% no aptaujā iekļautajām sievietēm ir nodarbinātas šajās organizācijās. Neskatoties uz plaši atzītajiem daudzveidības ieguvumiem, lielākā daļa mūsu pētījumā iekļauto organizāciju neuzrāda redzamu progresu. Lai veicinātu iekļaujošu kultūru, kas veicina sieviešu panākumus, organizācijām prioritāri būtu jāatrisina darba vietas stresa faktori - jāmazina stigmatizācija un jārada vide, kurā sievietes jūtas ērti, daloties ar savu veselību saistītos izaicinājumos. Turklāt būtu jāatbalsta centieni līdzsvarot darba pienākumus ar ārējām saistībām un īstenot politiku, kas veicina karjeras attīstību.