Jau 2022. gadā bijis skaidrs, ka gadsimta infrastruktūras būves "Rail Baltica" sākotnēji lēstās izmaksas 1,92 miljardu eiro apjomā ir teju dubultojušās. Daļēji projekta izmaksas pieaugušas inflācijas dēļ – darbaspēka un izejvielu cenu kāpuma dēļ. Taču daļa no prāvā pieauguma saistīta ar to, ka sākotnējā ieccere izbūvēt 1435 mm platuma dzelzceļu, kas ziemeļos savienotu Latviju ar Igauniju un dienvidos ar Lietuvu, apauga ar papildu vēlmēm izveidot arī pievedceļus, uzbūvēt stacijas un optimizēt vecā platuma sliedes.
Tas, kas bija šķietami slepens, tiešām jau ir acīmredzams – projekts iet kā pa celmiem, termiņi jau tālu "aizbīdījušies" uz priekšu, izmaksas aug griezdamās, turklāt pašreizējais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) šā gada jūnija sākumā koalīcijas sanāksmē paziņoja, ka izmaksu daļa pirmajā posmā ir vismaz trīskāršojusies.
Turklāt arvien nav skaidrs, kas varētu būt citi finansējuma avoti bez jau esošajiem.
"Delfi Bizness" apkopo trīs problēmas, kas par projekta gaitu jau bija skaidras 2022. gadā.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
