Inflācija, IKP izaugsme, algas: jaunākās Latvijas ekonomikas prognozes  (3)

Ierobežojošā monetārā politika ir palīdzējusi būtiski samazināt inflāciju eirozonā, un tas ir ļāvis Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomei lemt par galveno procentu likmju samazināšanu. Saskaņā ar jaunākajām ECB prognozēm gaidāms, ka inflācija eirozonā šogad būs 2,5% līmenī un 2025. gadā turpinās sarukt, tuvojoties ECB Padomes noteiktajam 2% mērķim.

Jāatgādina, ka ECB Padome 6. jūnijā nolēma pārskatīt pašreizējo monetārās politikas stingrības līmeni un samazināt galvenās eiro procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Galveno refinansēšanas operāciju procentu likme tika samazināta līdz 4,25%, aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme – līdz 4,50% un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme – līdz 3,75%.

Arī turpmākie lēmumi par eiro procentu likmēm tiks pieņemti, novērtējot inflācijas attīstību, t. sk., ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku.

Latvijā inflācija saglabājas zema – tā ir viena no zemākajām eirozonā. Šā gada pirmajos mēnešos inflācija ir bijusi neliela. Pēdējo mēnešu inflācijas dati bijuši nedaudz zemāki, nekā tika prognozēts 2024. gada martā, tomēr kopš tā laika augstākas kļuvušas dabasgāzes nākotnes darījumu cenas, tāpēc Latvijas Bankas inflācijas prognoze 2024. gadam nav mainīta un ir 1,5%.

2024. gada pirmajos mēnešos saruka elektroenerģijas un siltumapgādes cenas, bet straujāk auga cenas, t. sk. administratīvi regulējamās, dažādiem pakalpojumiem. Šajā periodā tika palielināti arī netiešie nodokļi, bet cenu pieaugumu atsevišķos mēnešos pārtikai un rūpniecības precēm noteica cenu svārstīgums tirdzniecības akciju ietekmē. Globālo piegādes ķēžu traucējumi ģeopolitisko sasprindzinājumu dēļ nav būtiski ietekmējuši rūpniecības preču cenas.

Turpmākajos divos gados inflācija Latvijā tiek prognozēta ap 2% (2025. gadā 2,1% un 2026. gadā 1,8%). Mazinoties enerģijas cenu ietekmei uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu, palielinās iekšzemes faktoru loma cenu attīstībā.

Latvijas darba tirgus joprojām ir saspringts – bezdarbs ir zems un algu pieaugums jūtami apsteidz produktivitāti. Arī vidējā termiņā gaidāms noturīgs algu kāpums (virs 7%). Šāds algu pieaugums vidējā termiņā veicinās noturīgas pamatinflācijas saglabāšanos augstākā līmenī (3–4%) nekā kopējā inflācija, norāda Latvijas Bankā.

Latvijas IKP izaugsme šogad būs gausa, tomēr turpmākajos gados tā sasparosies. Šis gads aizsācies ar samērā spēcīgu tautsaimniecības izaugsmi. Taču tik straujš kāpums nebūs noturīgs un turpmākajos ceturkšņos pieauguma temps palēnināsies, kopējam 2024. gada sniegumam prognozēs nemainoties (IKP izaugsmes prognoze saglabāta 1,8% apmērā), tomēr piešķirot mazāku izaugsmes inerci 2025. gadam. Ģeopolitiskie riski saglabājas augsti, joprojām augstas ir arī kredītu procentu likmes, tāpēc iedzīvotāji un investori savos izdevumos ir piesardzīgi.

Lēšot zemāku privātā patēriņa un privāto investīciju līmeni, 2025. gada prognoze samazināta (no 3,6% uz 3,3%) salīdzinājumā ar 2024. gada martā prognozēto. Iekšzemes pieprasījums īstermiņā saglabāsies kā galvenais virzītājspēks, tomēr tas būs mazāk jaudīgs, nekā prognozēts iepriekš. Nozīmīgu artavu iekšzemes pieprasījuma pieaugumā nodrošinās valdības investīcijas.

Redzējums par 2026. gada prognozēm nemainās, un IKP pieaugums saglabāts 3,8%. Šādu straujāku kāpumu nodrošinās gan privātā patēriņa un investīciju, gan eksporta spēcināšanās.

Līdzšinējais vājais eksporta sniegums ir skaidrojams nevis ar būtisku konkurētspējas mazināšanos, bet gan ar Latvijas eksporta tirgu vājumu. Tomēr bažas par konkurētspēju saglabājas, jo samērā augstais algu kāpums, kas ir straujāks nekā tirdzniecības partnervalstīs un pārsniedz produktivitātes pieaugumu, vājina izmaksu konkurētspēju un apgrūtina eksportētāju iespējas noturēt un paplašināt savas tirgus daļas.

Ņemot vērā lēnāku nodokļu ieņēmumu kāpumu, galvenokārt izzūdot augstās inflācijas ietekmei, budžeta deficīts šim gadam tiek prognozēts lielāks nekā pērn. Vienlaikus, palielinoties valdības investīcijām un ņemot vērā finansējuma pieaugumu atlīdzībai dažādās nozarēs strādājošajiem, kopējo izdevumu pieauguma temps gaidāms spēcīgāks.

Budžeta deficīta vērtējums šim gadam uzlabojies salīdzinājumā ar martā prognozēto atsevišķu nodokļu pieņēmumu precizējumu un labākas nodokļu izpildes dēļ. Turpmākajiem gadiem bilances novērtējums pasliktināts, pa gadiem precizējot Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanas un "Rail Baltica" projekta izdevumus atbilstoši aktuālajai pieejamai informācijai.

Šogad valdības parāds tiek prognozēts augstāks nekā pērn. Turpmākajos gados tas būs lielāks, nekā iepriekš prognozēts, un parāda virzība saglabās iepriekšējo pieauguma tendenci.