Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās projekta kārtas izmaksas Baltijā var sasniegt 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardi eiro, liecina šodien prezentētā atjaunotā izmaksu un ieguvumu analīze (Cost-Benefit Analysis).
Secinājumi liecina, ka "Rail Baltica" projekts ir ekonomiski pamatots.
Kopš iepriekšējās izmaksu un ieguvumu analīzes 2017. gadā projektu ietekmējuši gan ārējie, gan iekšējie faktori, tostarp inflācija. Tiek lēsts, ka pirmā projekta posma īstenošanas izmaksas, kura mērķis ir līdz 2030. gadam izbūvēt "Rail Baltica" ātrgaitas dzelzceļa līniju visās trīs Baltijas valstīs, savienojot to ar Poliju, sasniegs 15,3 miljardus eiro. Izmaksas Latvijā varētu sasniegt līdz 6,4 miljardiem eiro.
"Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu analīzes vērtības no 2017. gada tika koriģētas, ņemot vērā inflāciju laikā no 2017. līdz 2022. gadam, kas vidēji Baltijas valstīs šajā periodā sasniedza 40%. Tāpat izmaksu pieaugums saistīts ar citiem faktoriem: 31% no pieauguma veido tvēruma paplašināšana, tostarp ar reģionālo mobilitāti, izmaiņas tehniskajos standartos saskaņā ar vienotām projektēšanas vadlīnijām un paaugstinātas prasības infrastruktūras drošībai un veiktspējai. 51% pieauguma saistīti ar precīzākiem izmaksu aprēķiniem tagad, kad projektēšana ir noslēguma fāzē un visā trasē veikta vērtību inženierija. 18% rada papildu ārējās prasības un tādi faktori kā trešo pušu prasības, dažādi iestāžu tehniskie noteikumi, savietojamības tehniskās specifikācijas un citas izmaiņas.
"Rail Baltica" izmaksas tiek lēstas 26 miljonu eiro apmērā par kilometru. Pētījumi liecinot, ka līdzīgiem ātrgaitas dzelzceļa projektiem Eiropā vidējās izmaksas par kilometru ir 24 miljoni eiro un var sasniegt līdz 35 miljoniem eiro par kilometru.
Lai gūtu maksimālus sociālekonomiskos ieguvumus Baltijas reģionam, būtiski izbūvēt visus "Rail Baltica" projektā paredzētos infrastruktūras elementus, īstenojot pilnu projekta tvērumu, norādīts izvērtējumā. Tomēr, ņemot vērā vērienīgo izmaksu pieaugumu, nepieciešama projekta pakāpeniska īstenošana, nosakot prioritātes.
Pirmo projekta kārtu plānots īstenot līdz 2030. gadam saskaņā ar Eiropas Transporta tīkla programmas (Trans-European Transport Network) regulā noteikto grafiku, izveidojot ātrgaitas līnijas koridoru starp Polijas robežu un Tallinu. Ar mērķi samazināt būvniecības izmaksas pirmajā kārtā plānotā divsliežu ceļa vietā pamatā tiks izbūvēts viensliežu ceļš, taču visa saistītā infrastruktūra, uzbērumi, satiksmes pārvadi un tilti tiks būvēti paredzēti diviem sliežu ceļiem, tādējādi saglabājot iespēju nākotnē paplašināt infrastruktūras jaudu.
Latvijā vienkāršots tehniskais risinājums paredzēts abu Rīgas starptautisko staciju savienojumam. Līdz pilna projekta tvēruma izbūvei plānots izmantot esošā dzelzceļa nodalījuma joslu un posmā no Rīgas centra līdz Imantai vienu esošo 1520 mm sliežu ceļu plānots aizstāt ar 1435 mm sliežu ceļu.
Pēc 2030. gada otrās "Rail Baltica" projekta kārtas izbūve atkarīga no finansējuma pieejamības. Kopējās pilna projekta tvēruma izmaksas saskaņā ar aplēsēm varētu sasniegt 23,8 miljardus eiro.
Sekmīgi piesaistot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility) finanšu līdzekļus, "Rail Baltica" īstenošanai Baltijas valstīs jau nodrošināts finansējums 2,7 miljardu eiro apmērā, savukārt desmitajam projektu uzsaukumam projekts iesniedzis pieteikumu kopumā par vairāk nekā 2 miljardiem eiro. ES finansējums ārpus šiem finansējuma avotiem lielā mērā būs atkarīgs no sarunām par nākamo ES daudzgadu budžetu. Šobrīd "Rail Baltica" centrālais koordinators "RB Rail" kopā ar ieviesējorganizācijām analizē citus iespējamos finansēšanas avotus, tostarp privāto investoru piesaisti.
2024. gadā plānots būvēt jau 15% no "Rail Baltica" pamattrases visā Baltijā.
Latvijā starptautiskā konkursā jau ir izvēlēts būvnieks un būvinženieris vairāk nekā 200 kilometriem pamattrases un notiek sagatavošanas darbi būvniecībai dienvidu posmā, lai uzsāktu būvniecību pirmajiem 13 kilometriem.
Projekta izmaksu pieauguma apstākļos notiek darbs papildu finansējuma avotu piesaistīšanai, līdz šim primārie avoti – Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments un valstu budžetu līdzfinansējums. "RB Rail" kopā ar projekta partneriem izstrādā alternatīvā finansējuma stratēģiju.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
