Otrdien, 11. jūnijā, valdība izskatīja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par valsts galvenā autoceļa A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle) posma no Ķekavas apvedceļa līdz Bauskai (Ārcei) pārbūves projekta īstenošanu un tam nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu". Projekta īstenošanai izmantos publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli un pirmajā kārtā tiks būvēts Bauskas apvedceļš, informē Satiksmes ministrija.
"Par Bauskas apvedceļu ir runāts ilgi un daudz un beidzot ir atrasts veids, kā to īstenot. Līdzīgi kā ar Ķekavas apvedceļu, PPP modelis ļaus uzbūvēt Bauskas apvedceļu par vairākiem gadiem ātrāk, vienlaikus neuzliekot lielu slogu valsts budžetam. Autobraucēji novērtēs iespēju pavadīt mazāk laika uz ceļa, kas ir arī drošāks un modernāks," akcentē satiksmes ministrs Kaspars Briškens.
Bauskas apvedceļa, ko plāno izbūvēt līdz 2030. gadam, kopgarums ir 14,2 km un tā izmaksas, ieskaitot kapitālieguldījumus un uzturēšanas izdevumus 20 gadu periodam, ir intervālā no 263,3 līdz 290,7 milj. eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Projektu īstenos VSIA "Latvijas Valsts ceļi", kam jau ir pieredze Ķekavas apvedceļa PPP projekta izstrādē un ieviešanā. Plānots, ka PPP līgums par Bauskas apvedceļa izbūvi varētu tikt noslēgts 2027. gada otrajā pusē.
SM ir izstrādājusi finanšu un ekonomiskos aprēķinus projekta īstenošanai un saņēmusi Centrālās finanšu un līgumu aģentūras atbalstu tālākai PPP projekta virzībai. Tāpat ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums, ka PPP projekta īstenošana neradīs negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.
PPP modelis dod iespēju risināt problēmas un uzbūvēt autoceļu tagad, bet maksāt par to vēlāk, tādā veidā nenoslogojot valsts budžetu un neapgrūtinot fiskālo telpu. Šāda pieeja ļauj paralēli realizēt arī citus būtiskus valsts projektus, kas nebūtu iespējams, ja visas projekta izmaksas būtu jāsedz uzreiz no valsts budžeta. PPP ir tradicionāls un izplatīts veids, kā tiek realizēti lieli infrastruktūras projekti citās Eiropas valstīs.
Eiropas nozīmes autoceļš E67 ir noslogotākais Eiropas transporta tīkla (TEN-T) pamattīkla autoceļš Latvijā, pazīstams arī kā autotransporta koridors "Via Baltica" (no Tallinas līdz Varšavai), tostarp ietverot arī valsts galveno autoceļu A7 Rīga – Bauska – Lietuvas robeža (Grenctāle). Šis autoceļa posms ir nozīmīgs ne tikai Latvijai, bet arī starptautiskas nozīmes pasažieru un kravas transporta plūsmai, kā arī militārajai mobilitātei starp Baltijas valstīm un tālākām Eiropas Savienības valstīm ziemeļu – dienvidu virzienā.
Autoceļa A7 posmā no Rīgas apvedceļa līdz Lietuvas robežai nav atdalītu brauktuvju ar vismaz 2 braukšanas joslām katrā braukšanas virzienā un šāda situācija neatbilst ne drošas un ērtas satiksmes vajadzībām, ne Eiropas Savienības noteiktajām prasībām TEN-T pamattīkla autoceļiem. Vienlaikus minētajā autoceļa A7 posmā esošo pilsētu iedzīvotāji šobrīd ikdienā saskaras ar paaugstinātu satiksmes radīto trokšņa līmeni, palielinātu gaisa piesārņojumu un vibrāciju.
Kopējais projekta, ietverot Bauskas un Iecavas apvedceļus, kā arī esošā autoceļa pārbūvi no Ķekavas apvedceļa līdz Iecavas apvedceļa sākumam, kopgarums ir 50,35 km un tā kopējās projekta ieviešanas izmaksas, izmantojot PPP modeli, ieskaitot kapitālieguldījumus un uzturēšanas izdevumus 20 gadu periodam, sastāda aptuveni 1,026 miljardus eiro. Projekta īstenošana paredzēta divās kārtās, SM līdz 2027. gada 30. decembrim veiks nepieciešamos priekšdarbus un iesniegs MK informatīvo ziņojumu par PPP projekta otrās kārtas – Iecavas apvedceļa – īstenošanas uzsākšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!