Otrdien, 18. jūnijā, tika parakstīts sadarbības memorands par jaunas biorafinēšanas ekosistēmas izveidi Latvijā, kas saskaņā ar plāniem sniegs būtisku ieguldījumu bioekonomikas attīstībā. Sadarbības memorandu kopumā parakstīja 22 uzņēmumi un organizācijas, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).
Biorafinēšana ir strauji augoša nozare, kura nodrošina biomasas pārstrādi enerģijā vai plaša patēriņa produktos, kurus izmanto celtniecības materiālu ražošanā, pārtikas rūpniecībā un citās jomās.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis skaidro: "Biorafinēšanas nozares memorands atver jaunu lapaspusi Latvijas ekonomikai. Tas ir plats solis pretim mūsu izvirzītajam mērķim – dubultot valsts ekonomikas apmēru tuvāko desmit gadu laikā. Sadarbojoties uzņēmējiem, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldei, mēs šim mērķim varam tuvināties daudz straujāk."
Memorandu parakstīja arī uzņēmuma "ASNS Ingredient" valdes loceklis Edgars Ruža, uzsverot, ka Latvijai ir daudz konkurētspējas priekšrocību šīs nozares attīstībā: "Mēs esam zaļa valsts ar plašiem meža resursiem, labi attīstītu lauksaimniecību. Tas lielā mērā iezīmē to, kādēļ tieši Latvijā ir visi priekšnoteikumi šīs nozares attīstībai. Jau oktobrī Jelgavā plānojam uzsākt savas zirņu proteīna ražotnes celtniecības darbus, bet ražošanu plānojam sākt 2026. gada beigās vai 2027. gada sākumā."
Bioekonomikas nozare šobrīd sniedz lielāko devumu Latvijas apstrādes rūpniecībā. Tās kopējais eksporta apmērs 2023. gadā bija 7,86 miljardi eiro, bet kopš 2014. gada eksporta ražošanas līmenis ir gandrīz dubultojies. Šī nozare nodrošina 125 tūkstošus darba vietu.
LIAA direktors Raivis Bremšmits norāda, ka "biorafinēšana kā jauna zināšanu ietilpīga nozare sniedz mums plašas attīstības iespējas gan investīciju piesaistē, gan eksporta apjoma kāpināšanai līdz 80% no iekšzemes kopprodukta".
Biorafinēšana ir process, kurā no biomasas var iegūt augstas pievienotās vērtības produktus. Ja līdz šim biomasu lielā apjomā eksportēja uz ārvalstīm, tad šobrīd ir izveidojušies priekšnosacījumi, lai to pārstrādātu Latvijā. Eksporta tirgos patērētājam ir augošs pieprasījums pēc "zaļajiem produktiem" – šī ir lieliska iespēja Latvijai izmantot savas dabiskās priekšrocības. Būtisku pienesumu nozares attīstībai sniegs tādi uzņēmumi kā "Fibenol", kas biorafinēšanas attīstībā plāno investēt līdz 700 miljoniem eiro, norāda LIAA.
Biorafinēšana ļauj līdz 90% biomasas izejvielu pārvērst materiālos, kurus plaši izmanto būvmateriālu ražošanā, farmācijā, kosmetoloģijā, tekstilrūpniecībā, pārtikas pārstrādē un citās nozarēs, aizstājot fosilos resursus un ķīmiskās vielas. Biorafinēšana ļauj iegūt tādus produktus kā biodegviela, bioplastmasa, dažādas ēteriskās eļļas un uztura bagātinātājus, celulozi, dzīvnieku barību un mēslojumu, kā arī citus vērtīgus produktus. Tādā veidā iespējams samazināt ekoloģisko pēdu, kuru rada ražošanas process un padarīt gala produktus videi draudzīgākus.
Memorands veicina labu pārvaldību un iniciatīvas, lai atbalstītu un stimulētu jaunu vērtības ķēžu izstrādi no bioloģiskiem materiāliem, kas iegūti no vietējām izejvielām, aicinot fokusēties uz gala produkta radīšanu Latvijā. Tas nodrošinās, ka ar biorafinēšanas projektiem saistītie ekonomiskie ieguvumi, darba vietu radīšana un ilgtspējas prakses pieredze izmantos Latvijai raksturīgās bioekonomikas priekšrocības un veicinās arī reģionālo attīstību. Lai koordinētu sadarbību starp nozares uzņēmumiem, universitātēm, zinātniskajām institūcijām un valsts pārvaldi, tika izveidota rīcības komiteja, kura nodrošinās informācijas apmaiņu un sadarbību starp iesaistītajām pusēm.
Memorandu par biorafinēšanas ekosistēmas izveidi parakstīja:
Biorafinēšanas vērtības ķēdes uzņēmumi: "ASNS Ingredient" valdes loceklis Edgars Ruža; "Fibenol Latvia" vietas izvēles un plānošanas vadītāja Merili Palu; "Aloja – Starkelsen" vadītājs Maurizio Decio; "Field and Forest" valdes loceklis Gundars Skudriņš; "Biolat" valdes priekšsēdētājs Arvis Eisaks; "Bio-Venta" valdes loceklis Indulis Stikāns.
Valsts institūcijas: Ekonomikas ministrs Viktors Valainis; Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Raivis Bremšmits; Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Normunds Šmits; Izglītības un zinātnes ministrijas RIS3 vienības vadītājs Edvards Francis Kuks; Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe; Finanšu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards; Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs.
Augstākās izglītības iestādes: Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna; Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš; Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja Sandra Muižniece-Brasava; Vidzemes Augstskolas Atvērto inovāciju centra vadītāja Santa Vītola.
Zinātniskās institūcijas un nodibinājumi: Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbāUģis Cābulis; Nodibinājuma "Baltic Studies Centre" vadošā pētnieceElīna Dāce; Agroresursu un ekonomikas institūta direktore Ineta Stabulniece; Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" direktore Olga Vilciņa; Nodibinājuma "Vides risinājumu institūts" valdes loceklis Gundars Skudriņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
