Ministru kabinets (MK) jau 2015. gadā nolēma sākt dzelzceļa "Rail Baltica" projekta īstenošanu ar starptautiskajām stacijām, atsaucoties uz atslepenotu dokumentu – informatīvo ziņojumu, šodien izplatītā paziņojumā norāda Satiksmes ministrija (SM).
SM šobrīd pārskata ar "Rail Baltica" projektu saistīto lēmumu dokumentu statusu, lai tos atslepenotu un nodrošinātu caurskatāmību par pieņemtajiem lēmumiem, tostarp attiecībā uz finansējumu.
Tostarp ministrijā norāda, ka MK 2015. gadā, kad Ministru prezidente bija Laimdota Straujuma, iepazinās ar SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta nacionālās izpētes progresu un Latvijas aktivitātēm kopīgajam Baltijas valstu pieteikumam Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) pirmajā projektu uzsaukumā (CEF1).
MK apstiprinātais ziņojums ietvēra priekšlikumus "Rail Baltica" punktveida objektu izbūvei Rīgas Centrālā stacijā un Rīgas lidostā, tostarp aprēķinus nepieciešamam finansējumam, atzīmē ministrijā.
Minētais informatīvais ziņojums pēc statusa maiņas uz vispārpieejamu ir publicēts SM mājaslapā, kā arī ministrija ir apņēmusies informēt par jau pieņemtajiem lēmumiem, turpinot SM mājaslapā publicēt atslepenotos dokumentus.
Atbilstoši "Rail Baltica" nacionālās izpētes secinājumiem 2015. gada ziņojumā rekomendēts "Rail Baltica" projekta ieviešanu sākt ar Latvijas centrālo daļu, proti, ar centrālās daļas tehnisko projektu, punktveida objektu - Rīgas Centrālā stacija un "Rail Baltica" stacija Rīgas lidostā - realizēšanu, kā arī to savienošanu ar sliežu ceļu. Izvēlētā pieeja paredzēja vispirms izbūvēt sarežģītākos objektus, lai pēc dzelzceļa savienojuma nodošanas ekspluatācijā varētu sākt šī trases posma pilnvērtīgu lietošanu pirms pilna tvēruma "Rail Baltica" projekta ieviešanas Latvijā, norāda ministrijā.
Vienlaikus ziņojumā uzsvērts, ka lidostas savienojums ar ātrgaitas sliežu ceļu atbilst Rīgas lidostas un Rīgas attīstības stratēģijai, kā arī Eiropas Savienības (ES) prasībām.
Ziņojuma sagatavošanas brīdi bija identificēts iespējamais "Rail Baltica" trases novietojums Latvijas teritorijā, kam sāka Ietekmes uz vidi novērtēšanas procesu (IVN). Papildu trases posmiem un to ieviešanas kārtām tika iezīmēti galvenie punktveida objekti, kas būtu pamats nākamo kārtu realizēšanai un nodrošinātu dzelzceļa līnijas funkcionalitāti, tostarp pasažieru un kravu pārvadājumus, kā arī infrastruktūras uzturēšanu. Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un IVN veica pilnsabiedrība "RB Latvija", informē ministrijā.
Tāpat ziņojumā norādīts, ka Latvijas EISI garantēts finansējums kopā ar nacionālo līdzfinansējumu, kas veido 294,23 miljonus eiro, ir nepietiekams pilnīga savienojuma Rīgas Centrālā stacija-Rīgas lidosta būvniecībai līdz pilnai funkcionalitātei. Atbilstoši tā laika aprēķiniem pilnīgai minētā posma realizēšanai papildu bija nepieciešams finansējums 186,12 miljoni eiro.
2015. gada novembrī atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam Baltijas valstu kopuzņēmums AS "RB Rail" parakstīja līgumu par finanšu palīdzības piešķiršanu 442 miljonu eiro apmērā no EISI triju Baltijas valstu ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta attīstības pirmajam posmam.
"Rail Baltica" projekta Latvijas prioritārajām aktivitātēm piešķirto 287 miljonu eiro finansējumu novirzīja "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas Latvijā detalizēta tehniskā projekta izstrādei, IVN, Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas un Rīgas lidostas dzelzceļa stacijas, kā arī dzelzceļa savienojuma starp abām stacijām tehniskajam projektam un būvdarbiem. Papildu finansējumu piešķīra zemes iegādes plāna izstrādei centrālajai daļai.
Ministrijā norāda, ka finansējums tika piešķirts aktivitātēm, kas sāktas 2015. gadā ar apguves termiņu līdz 2024. gada beigām.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" abu starptautisko staciju būvniekiem esošo saistību izpildei SM plāno piesaistīt valsts budžeta līdzekļus 33,306 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), liecina SM saskaņošanai virzītais informatīvais ziņojums par "Rail Baltica" starptautisko pasažieru staciju un infrastruktūras būvdarbiem.
SM norāda, ka atbilstoši aktuālajām aplēsēm papildu nepieciešamais finansējums būvniecības izmaksu indeksācijai un darbiem finansēšanas līgumos ietverto aktivitāšu pabeigšanai līdz šā gada beigām ir 39,095 miljoni eiro bez PVN.
Ziņojumā norādīts, ka Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla akceptētā līgumcena šogad maijā bija 566,597 miljoni eiro bez PVN. No CEF finansējuma maijā ministrija bija apmaksājusi 192,356 miljonus eiro.
Savukārt Rīgas lidostas stacijas kopējā summa ir 249,759 miljoni eiro bez PVN. Ar CEF finansējumu nodrošināti 108,897 miljoni eiro.
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024. gadā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
