Dzīves dārdzība joprojām ir galvenā Z un mileniāļu paaudžu problēma, liecina pētījums  (1)

Šogad "Deloitte" Z un mileniāļu paaudžu aptaujā piedalījās gandrīz 23 000 respondentu no 44 valstīm, lai pētītu šo paaudžu mainīgo darba vides dinamiku un sociālo pieredzi visā pasaulē.

"Šī gada aptauja izceļ divas paaudzes, kas cīnās ar finansiālo nedrošību, augstu stresa līmeni un pieaugošu satraukumu par klimata pārmaiņām. Viņi domā arī par to, kā straujā tehnoloģiju attīstība ietekmēs viņu darbu un karjeras lēmumus ilgtermiņā," saka "Deloitte" vadošā partnere Baltijā Kristīne Jarve. "Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, viņi joprojām ir noskaņoti optimistiski un turpina iestāties par pārmaiņām darbavietā un sabiedrībā."

Vairāk nekā puse Z un mileniāļu paaudžu pārstāvju dzīvo no algas līdz algai, un aptuveni 30% jūtas finansiāli nedroši. Tomēr ir arī cerību stariņš: gandrīz trešdaļa uzskata, ka viņu valsts ekonomika nākamajā gadā uzlabosies, kas ir augstākais optimisma līmenis kopš 2020. gada. Turklāt 48% Z paaudzes pārstāvju un 40% mileniāļu paredz, ka viņu personīgās finanses nākamajā gadā uzlabosies.

Pētījums uzrāda, ka jēga ir izšķirošais faktors apmierinātībai un labklājībai darbavietā. Turklāt puse Z paaudzes un mileniāļu ir atteikušies no uzdevumu veikšanas vai darba piedāvājumiem, pamatojoties uz viņu personīgo ētiku. Viņi bieži vien noraida darba iespējas dēļ negatīvas ietekmes uz vidi, neiekļaujošas prakses un nepietiekama atbalsta mentālajai labsajūtai un darba un privātās dzīves līdzsvaram.

"Jēga ir saistīta ne tikai ar uzņēmuma vīziju, bet bieži vien arī ar darbību - darbinieki vēlas zināt, kā tas, ko viņi dara, iekļaujas plašākā kontekstā, kādu vērtību viņi sniedz ne tikai uzņēmumam, palielinot peļņu, bet arī saviem kolēģiem un sabiedrībai," saka Jarve.

Z un mileniāļu paaudzes uzskata, ka vides aizsardzība ir galvenā joma, kurā uzņēmumi var būtiski ietekmēt situāciju. Aptuveni 60% abu paaudžu pārstāvju izjūt satraukumu par klimata pārmaiņām, tāpēc caur savu patērētāju uzvedību un karjeras izvēlēm viņi cenšas panākt aktīvu darbību no uzņēmumu puses. Puse Z un mileniāļu paaudžu pārstāvju pieprasa, lai darba devēji risina klimata pārmaiņu jautājumus, un šī tendence arvien pieaug. Turklāt 20%, vides problēmu dēļ, ir mainījuši darbavietu vai nozari, kurā darbojas, un vēl ceturtā daļa plāno to darīt.

"Runa nav tikai par lieliem paziņojumiem vai uz zinātni balstītajiem mērķiem. Runa ir arī par uzņēmuma ikdienas izvēlēm, piemēram, par ilgtspējīgu pasākumu rīkošanu bez plastmasas traukiem, tādu risinājumu ieviešanu birojā, kas ļautu ietaupīt ūdens un elektrības patēriņu, par hibrīda un elektrisko automobiļu iekļaušanu uzņēmuma autoparkā un daudz ko citu," saka Jarve.

Aptuveni divas trešdaļas no Z un mileniāļu paaudzes patērētāji ir gatavi maksāt vairāk par ilgtspējīgiem produktiem. Viņi veic arī personiskas izvēles, piemēram, izvairās no ātrās modes, samazina aviolidojumu skaitu, pāriet uz veģetāru vai vegānisku uzturu un iegādājas elektriskos transportlīdzekļus. Ar šīm personīgajām izvēlēm Z paaudze un mileniāļi demonstrē stingru apņemšanos ievērot ilgtspēju, ietekmēt tirgus tendences un mudināt uzņēmumus ieviest videi draudzīgāku praksi.

Z un mileniāļu paaudzes sagaida, ka ģeneratīvais mākslīgais intelekts (GenAI) būtiski ietekmēs viņu karjeru. Gandrīz 60% Z paaudzes un 52% mileniāļu uzskata, ka GenAI uzplaukums virzīs viņus uz darbavietām, kas ir mazāk pakļautas automatizācijai, kā, piemēram, augsti kvalificētiem amatiem vai tieši otrādi, fizisku darbu. Dominējošā emocija saistībā ar GenAI ir nenoteiktība, ko veicina nezināšana. Tomēr tie, kuri bieži izmanto GenAI darbā, izjūt lielāku uzticību un sajūsmu, uzskatot, ka tas ietaupīs laiku, uzlabos darba uzdevumu izpildi un darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Neskatoties uz regulāro GenAI izmantošanu un pozitīvo pieredzi, Z un mileniāļu paaudžu pārstāvji ir nobažījušies par to, ka GenAI vadīta automatizācija likvidēs mazāk kvalificētas darbavietas un apgrūtinās jauniešu iekļaušanos darba tirgū. Reaģējot uz šīm bažām, abas paaudzes par prioritāti izvirza pārkvalifikāciju un apmācības. Tomēr tikai aptuveni puse Z un mileniāļu paaudžu pārstāvju uzskata, ka darba devēji viņus pienācīgi apmāca par GenAI iespējām, priekšrocībām un vērtību.

Z un mileniāļu paaudzēm, izvēloties darba devēju, darba un privātās dzīves līdzsvars ir galvenais mērķis. Šī ir arī iezīme, ko viņi visvairāk apbrīno savos vienaudžos, un tas ir daudz svarīgāks par tādiem tradicionāliem veiksmes rādītājiem kā amata nosaukums un materiālā labklājība. Taču, neraugoties uz to, daudzi no viņiem nespēj sasniegt ideālo darba un privātās dzīves līdzsvaru. Aptuveni viena trešdaļa no tiem, kuri bieži jūtas noraizējušies vai izjūt stresu, kā galveno stresa faktoru min līdzsvara neesamību starp darba un privāto dzīvi, ko galvenokārt izraisa garās darba stundas un ierobežotā kontrole pār darba apstākļiem.

Pēdējā gada laikā gandrīz divas trešdaļas respondentu ir saskārušies ar to, ka viņu darba devēji ir īstenojuši politiku par pilnīgu atgriešanos darbam klātienē vai hibrīda darba modeli. Rezultāti ir dažādi: daži ziņo par labāku iesaisti un sadarbību, bet citi saskaras ar lielāku stresu un zemāku produktivitāti.

Stresa līmenis un mentālā veselība joprojām rada bažas, lai gan ir vērojami uzlabojumi. Tikai aptuveni puse respondentu savu mentālo veselību vērtē kā labu vai ļoti labu, un vien nedaudz mazāk nekā puse aptaujāto stresu izjūt visu vai lielāko daļu laika. Kamēr darbs ir viens no galvenajiem stresa cēloņiem, vislielāko stresu tomēr izraisa finanses un ģimenes veselība un labklājība.

Darba devēji sper soli uz priekšu mentālās veselības jomā darbavietā, taču joprojām pietrūks atklāta dialoga. Gandrīz 30% Z paaudzes un mileniāļu baidās no vadītāju attieksmes maiņas, ja viņi ziņos par stresa vai mentālās veselības problēmām, bet līdzīgs skaits respondentu uzskata, ka augstākā līmeņa vadītājiem mentālā veselība tomēr nav prioritāte. Neraugoties uz progresu, ievērojamai daļai darbinieku joprojām ir grūti runāt par mentālo veselību, kas norāda uz kritisku atbalsta un izpratnes trūkumu augstākajos organizācijas līmeņos.

"Tas, ko Z paaudze un mileniāļi meklē savos darba devējos, atspoguļo darbinieku vēlmes visās vecuma grupās: jēgpilnas lomas mērķtiecīgos uzņēmumos, brīvība, lai līdzsvarotu darbu un privāto dzīvi, atbalstoša vide, kas veicina mentālo labsajūtu, un iespēja profesionāli attīstīties," piebilst Jarve.

"Darba devēji, kuri cenšas šīs vēlmes īstenot, iegūs apmierinātākus, produktīvākus, iesaistītākus un elastīgākus darbiniekus, kuri būs labāk sagatavoti pielāgoties strauji mainīgajai pasaulei."