Latvijā situācija ēdināšanas nozarē ir kritiska, tostarp daļa ēdinātāju ir palielinājuši cenas, lai pielāgotos situācijai, sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis.
Viņš norādīja, ka, veicot LRB biedru aptauju, 20% atzinuši, ka ir paaugstinājuši cenas par 10%, vēl 22% cenas kāpinājuši līdz 10%, kamēr 58% LRB biedru pēdējā laikā cenas nav mainījuši vai ir pat samazinājuši.
Jau ziņots, ka patērētāju vēlme ietaupīt, meklēt ko veselīgāku, kā arī street-food jeb ielu ēdiena kultūras attīstība aizvilinājusi daļu starptautisko ātrās ēdināšanas gigantu klientu pie citiem – lokālākiem un mazākiem – ēdinātājiem. Tas pasliktinājis globālo milžu pozīcijas un liek tiem meklēt jaunus veidus klientu piesaistīšanai. Par to lasi publikācijā Lēts burgers un miljardi restorānu atjaunošanā. Ātrie ēdinātāji cenšas atgūt zaudētos klientus.
Savukārt par "Michelin" ceļvedī iekļauto restorānu grūtībām iespējams lasīt publikācijā Nodokļu parādi spiež 'Michelin' ceļveža restorānus Latvijā
"Galvenie iemesli, kurus minējuši LRB biedri cenu palielinājumam, ir augstais nodokļu slogs," sacīja Jenzis, piebilstot, ka Latvijā ēdināšanas jomā vēl aizvien ir viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmēm starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā arī augstākais darba spēka nodokļu slogs Baltijā.
Vienlaikus Jenzis skaidroja, ka ēdināšanas pakalpojumu cenas ietekmē arī darbaspēka trūkums un ar to saistītais algu kāpums, kā arī klientu, īpaši tūristu, trūkums. "Situācija ir ļoti bēdīga. Turklāt situāciju ar tūrismu Latvijā un Rīgā var novērot ar neapbruņotu aci – izejot nelielā pastaigā pa Vecrīgu var ātri saskaitīt daudzus slēgtus restorānus un izklaides vietas," teica Jenzis.
Viņš sacīja, ka tūristu skaita samazinājumu cita starpā ietekmē arī Krievijas karš Ukrainā, tomēr kaimiņvalstu - Igaunijas un Lietuvas - tūrisma atgūšanās rādītāji pēc pandēmijas ir krietni labāki.
"Parasti vasara bija laiks, kad uzņēmēji varēja uzkrāt drošības spilvenu nesezonai. Šogad tas tā nav," norādīja LRB vadītājs.
Viņš piebilda, ka arī atsevišķu resursu cenu kāpums ir pamudinājis uzņēmējus paaugstināt cenas, tomēr ir liela daļa, kuri raduši iespēju cenas saglabāt iepriekšējā līmenī.
"Situācija nozarē ir kritiska un nozares uzņēmēji ļoti cer uz PVN samazinātās likmes piemērošanu ēdināšanas pakalpojumiem," uzsvēra Jenzis, norādot, ka šādas izmaiņas palīdzētu nozarei iziet no kritiskās situācijas, jo mazinātos ēnu ekonomikas īpatsvars, pieaugtu darbinieku sociālās garantijas un pašu uzņēmumu konkurētspēja.
Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē 19. jūnijā konceptuāli atbalstīja priekšlikumu par PVN samazinātās likmes 12% apmērā piemērošanu atsevišķiem ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma. Uzņēmumiem, kuriem darbaspēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.
Komisija lūdz ministrijām rast objektīvākos kritērijus šāda dalījuma ieviešanai.
Vienlaikus Finanšu ministrija (FM) neatbalsta PVN samazinātās likmes piemērošanu sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem pēc noteiktiem kritērijiem, savukārt Ekonomikas ministrijas (EM) ieskatā būtu piemērojama vienota PVN samazinātā likme visai nozarei.
LRB dibināta 2017. gada nogalē, lai aizsargātu Latvijas restorānus un palielinātu to konkurētspēju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
